A. Vilks bija viens no visilgāk amatā bijušajiem valsts iestādes vadītājiem neatkarīgajā Latvijā, starptautiski pazīstams bibliotēku darbinieks. Viņa laikā uzbūvēta viena no ievērojamākajām bibliotēku ēkām Eiropā, īstenoti dažādi nacionāla un starptautiska līmeņa bibliotēku nozares projekti.

A. Vilks dzimis Grīziņkalnā, būvkonstruktora Igo Vilka un Rīgas kinostudijas grāmatvedes, vēlāk Dailes teātra izrāžu vadītājas Brigitas Vilkas (dzimusi Kroģere) ģimenē. Beidzis Rīgas 24. vidusskolu (1975). No 1975. gada studējis Latvijas Valsts universitātes (mūsdienās Latvijas Universitāte, LU) Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas nodaļā. Studijas beidzis 1980. gadā. 1994. gadā ieguvis LU bibliotēku un informācijas zinātņu maģistra grādu. 2003.–2006. gadā studējis doktorantūrā LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēku un informācijas zinātnes nodaļā.

1979. gadā precējies ar klases un studiju biedri, bibliotekāri un ilggadēju LNB darbinieci Airu Zakēviču (1957), bērni Ansis (1980–1998) un Anna (1984).

No 1978. gada strādājis par vecāko bibliotekāru Viļa Lāča Latvijas PSR valsts bibliotēkas (mūsdienās LNB) Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, no 1981. gada bija Reto grāmatu sektora vadītājs, no 1986. gada ‒ visas nodaļas vadītājs. 1989. gadā viss bibliotēkas kolektīvs A. Vilku izvirzīja par direktoru. Viņš šajā amatā tika arī iecelts. LNB direktora amatā bija vairāk nekā 35 gadus, šo amatu atstāja 2024. gada 2. septembrī.

No 2009. gada veicis LNB “Zinātnisko rakstu” galvenā redaktora pienākumus. 2015.–2024. gadā Nacionālās enciklopēdijas padomes priekšsēdētāja vietnieks un redakcijas kolēģiju priekšsēdētājs (no 2024. gada ‒ Nozaru redakcijas kolēģijas loceklis stratēģiskās attīstības jautājumos). 2016.–2017. gadā Stokholmas Universitātes (Stockholms universitet) un Zviedru institūta (Svenska institutet) projekta “Baltijas jūras reģiona sadarbība informācijas pārvaldības jomā arhīvu, bibliotēku un muzeju sektorā” (Baltic Sea Cooperation for Information Management Within ALM Sector) projekta dalībnieks. 2017.–2019. gadā Latvijas valsts simtgades programmas projekta “Tiks aizliegts. Baltijas grāmata 1918–1940” darba grupas vadītājs. 2018.–2019. gadā Baltijas jūras valstu padomes projekta “Digitālās pieejas kultūras mantojumā: ceļā uz panbaltisku sadarbības tīklu” (Digital approaches in cultural heritage: towards a pan-Baltic cooperation network) darba grupas vadītājs. 2020.–2021. gadā Latvijas valsts simtgades programmas projekta “1991. gada barikāžu 30 gadu atceres konference” darba grupas vadītājs, 2020.–2022. gadā projekta “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” uzraudzības padomes loceklis. 2018.–2021. gadā projekta “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” uzraudzības padomes loceklis. No 2020. gada A. Vilks bija projekta “Latviešu grāmatai 500” programmas autors, dodot ierosmi latviešu grāmatniecības vēstures zinātniski pētnieciskajiem virzieniem. Bija autors daudzām publikācijām, konsultants vairākām izstādēm, raidījumiem, norisēm.

1992.–2022. gadā bija LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēkas studiju nodaļas lektors. A. Vilks darbojies dažādās padomēs un fondos. 1994.–1996. gadā pildījis “Sorosa fonda–Latvija” padomes priekšsēdētāja pienākumus, no 1997. līdz 2000. gadam bijis fonda valdes loceklis. Kopš Valsts kultūrkapitāla fonda izveides darbojies tā padomē un nozaru ekspertu padomēs.

A. Vilks paralēli savai profesionālajai karjerai bijis aktīvi iesaistīts dažādās nacionāla un starptautiska līmeņa profesionālās bibliotēku un akadēmiskās organizācijās. No 1989. gada bijis Pasaules Nacionālo bibliotēku direktoru asociācijas (Conference of Directors of National Libraries), no 1993. gada ‒ Eiropas Nacionālo bibliotēku direktoru asociācijas (Conference of European National Librarians) dalībnieks. No 1992. gada Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas loceklis (2008.‒2010. gadā komisijas prezidents, no 2000. gada komisijas Informācijas un komunikācijas programmu padomes priekšsēdētājs, no 2009. gada arī UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālās komitejas vadītājs). No 1999. gada pildījis Latvijas Bibliotēku padomes locekļa pienākumus, no 2012. gada Baltijas jūras reģiona bibliotēku apvienības “Bibliotheca Baltica” valdes loceklis (2004.–2008. gadā bija tās prezidents), 2013.–2019. gadā bijis Eiropas Zinātnisko bibliotēku asociācijas (Ligue des Bibliothèques Européennes de Recherche) valdes loceklis. 2014.–2022. gadā viņš bija LU Padomnieku konventa loceklis. No 2013. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas loceklis.

2004.–2007. gadā bijis Ordeņu kapitula loceklis, 2007.–2011. gadā Ordeņu kapitula kanclers. 1998.–2002. gadā bijis Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs. 2010. gadā piedalījās Latvijas kultūras iestāžu vadītāju izveidotās biedrības “Laiks kultūrai” dibināšanā un bija tās priekšsēdētāja vietnieks.  

No 1992. gada bijis Lauvu klubu starptautiskās asociācijas (The International Association of Lions Clubs) biedrs, no 1998. gada Rīgas Rotary kluba biedrs. 2017. gadā piedalījies Stendera biedrības dibināšanā, bijis tās valdes loceklis, piedalījies Aleksandrijas bibliotēkas latviešu draugu biedrības dibināšanā (2017).

Paralēli mācībām skolā A. Vilks jaunībā bijis aktīvs sportists, sporta gaitas 1964. gadā sācis peldēšanā “Daugavas” sporta namā, pēc tam no 1967. gadā trenējies basketbolā “Dinamo” komandā pie trenera Jura Silarāja. 1973. gada novembrī piedalījies Rīgas Sporta pilī notikušajā Latvijas basketbola 50 gadu svinīgajā parādē. Vēlāk turpinājis spēlēt amatieru komandās.

Pirmajos apmēram 20 gados A. Vilka profesionālo darbību raksturo vairākas būtiskas reformas, ko viņš veica tieši bibliotēku jomā un LNB darbības veidošanā neatkarīgajā Latvijā, panākot pāreju no kartīšu katalogiem uz semantisko tīmekli. Tāpat viņš aizstāvēja un panāca jaunas bibliotēkas ēkas celtniecību. 1992. gadā viņš panāca likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” pieņemšanu. A. Vilks pievērsās LNB krājuma pārskatīšanai – jau 1990. gadā viņš likvidēja Specfondu un tā saturs nonāca vispārējai pieejamībai, lielai krājuma daļai ieplūstot citos krājumos. Tāpat būtiska bija krājuma pārskatīšana, gan iegūstot un veidojot LNB krājumu attiecībā uz to 20. gs. publikāciju daļu, kas bija veidojušās Rietumos un trimdā, gan norakstot krājuma daļas, kas neatkarīgajai Latvijas Republikai vairs nebija aktuālas. A. Vilks mērķtiecīgi veicināja Latvijas bibliotēku iekļaušanos starptautiskajā apritē un bibliotēku darba automatizāciju, modernizēšanu un sakārtošanu. Līdz jaunās ēkas atklāšanai (2014) LNB attīstību sarežģīja daudzās ēkas, kurās atradās LNB struktūrvienības. Pēdējos 15 gadus A. Vilka darbību īpaši raksturo darbs attiecībā uz LNB kā zinātniskās institūcijas stiprināšanu.

A. Vilks bijis arī aktīvs Latvijas kultūras popularizētājs pasaulē. Tieši viņa ierosinātas ir gan vairākas ievērojamas iniciatīvas, kas sekmējušas Latvijas kultūras atpazīstamību (piemēram, izstāde “Latvijas vēsture karikatūrās”, kas tik izstādīta Nīderlandē, Somijā, Čehijā, Igaunijā un Francijā), gan izceltas personības un paralēles kā saikne starp Latviju un Rietumiem (piemēram, Jesaja Berlins, Isaiah Berlin), gan panākta Latvijas kandidēšana, nominēšana un pozitīvs vērtējums starptautiskos novērtējumos. A. Vilks bija iniciators “Terra Mariana. 1186–1888” (1888) faksimilizdevuma izdošanas projektam (pabeigts 2014. gadā).       

A. Vilks nodrošināja LNB statusu politiskā līmenī valstī. Ar līdzdalību gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa struktūrvienībās viņš būtiski veicināja izpratni par LNB un bibliotēku lomu sabiedrībā un valsts pārvaldē, sekmēja arī LNB un Latvijas bibliotēku prestižu. A. Vilks panāca finanšu līdzekļu piesaisti visai bibliotēku nozarei, piemēram, Melindas un Bila Geitsu fonda (Melinda and Bill Gates Foundation) atbalstu Latvijas bibliotēku attīstībai. Tieši A. Vilka aktīvā un konsekventā nostāja, neraugoties uz politiskajām svārstībām un finansiālo nenoteiktību LNB vajadzību nodrošināšanā, radīja apstākļus tam, lai uzceltu LNB jauno ēku.

Jau kopš 90. gadiem A. Vilks sistemātiski rosināja un atbalstīja LNB laikmetīgu, daudzveidīgu funkciju izveidi. A. Vilks publicējis vairāk nekā 200 dažādu publikāciju: gan zinātniska rakstura par grāmatniecības vēsturi, bibliotēku teorētiskajiem aspektiem, gan populārzinātniskas un profesionālas publikācijas par bibliotēku attīstību kopumā, kultūras vēstures jautājumiem, literatūru, nacionālo kultūras institūciju vietu un jēgu. A. Vilka vadībā virzītas un tikušas nostiprinātas vairākas nozīmīgas idejas, kas kļuvuši par pastāvīgām darbības jomām (Nacionālā enciklopēdija, Latviešu grāmatniecības darbinieku datubāzes veidošana, pastāvīgā ekspozīcija “Grāmata Latvijā” u. c.).

A. Vilks devis ieguldījumu arī vairāku kultūrvēsturiski nozīmīgu jautājumu aktualizēšanā un aizstāvēšanā – viņš pats gan pētījis, gan atbalstījis bibliotēku vēstures (piemēram, Liepājas pilsētas bibliotēkas) pētniecību Latvijā, gan pievērsies vairāku grāmatnieku personību izcelšanai (piemēram, Jānis Alksnis) vai notikumu pētniecībai un sagatavojis par tiem priekšlasījumus, gan rosinājis izstādes un notikumus (piemēram, brāļu draudžu rokrakstu kolekcija). Būdams UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas loceklis, viņš veicinājis arī vairāku nozīmīgu Latvijas dokumentārā mantojuma objektu iekļaušanu UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” (Memory of the World) starptautiskajā sarakstā (Dainu skapis, Baltijas ceļš – cilvēku ķēde vienotiem centieniem pēc brīvības).

A. Vilka īpašā profesionālā interese bija kolportieru vēsture Latvijā, par kuru viņš ir gan savācis vērienīgu pētniecisko materiālu, gan arī sagatavojis vairākas publikācijas.

A. Vilks apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1997), II šķiras Atzinības krustu (2014), IV šķiras Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina ordeni (Lietuvos didžiojo kunigaikščio Gedimino ordinas, 2001), IV šķiras Igaunijas Baltās zvaigznes ordeni (Valgetähe teenetemärk, 2005), IV šķiras (2005) un III šķiras (2018) Polijas Nopelnu ordeni (Order Zasługi Rzeczypospolitej Polskiej), Nīderlandes V šķiras (2006) un IV šķiras (2018) Orānijas‒Nasavas ordeni (Orde van Oranje-Nassau), I šķiras Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeni (Nordstjärneorden, 2014), IV šķiras Itālijas Nopelnu ordeni (Ordine al Merito della Repubblica Italiana, 2018), III šķiras Francijas Ordeni mākslā un literatūrā (Ordre des Arts et des Lettres, 2019), V šķiras Luksemburgas Lielhercoga Ozola kroņa ordeni (Ordre de la Couronne de Chêne, 2023).

A. Vilks saņēmis Latvijas PSR Ministru padomes un Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes goda rakstu par ieguldījumu bibliotēku zinātnes un bibliotēku darbā (1989), Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu (2007, 2024) un atzinības rakstu (2007), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (2009), Latvijas Ārlietu ministrijas atzinības rakstu (2002, 2008), Ministru prezidenta pateicības rakstu (2015), Cicerona goda nosaukumu (2013), Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” balvu “Laiks Ziedonim” nominācijā par dzīvi literatūrā “Bize” (2014), grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā (2016).

A. Vilkam īpaši nozīmīga bija 2018. gadā Londonas Grāmatu tirgū (London Book Fair) saņemtā Starptautiskā Izcilības balva (International Excellent Award) nominācijā “Gada bibliotēka 2018”. 

No 2016. gada Latvijas Kultūras akadēmijas goda profesors, no 2013. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

LNB ikgadējā darbinieku balsojumā no 2014. gada tiek izvēlēti vilciņa balvas ieguvēji kolēģu novērtētākajiem LNB darbiniekiem. Šīs balvas nosaukuma asprātīgā saikne ar A. Vilka uzvārdu apliecināja LNB darbinieku cieņu pret savas iestādes vadītāju. 

Latvijas Televīzijas dokumentālajā filmā “Es kāpt gribu kalnā visaugstākā...” (2014, režisore Mārīte Balode) atspoguļota A. Vilka personība kontekstā ar darbu LNB.