Pirmais latviešu profesors bērnu slimībās, Latvijas pediatru zinātniskās skolas izveidotājs.

I. Ebels piedzima Tukumā bērnu ārsta Gedimina Ebela un viņa sievas, skolotājas Marijas (dzimusi Brodska) ģimenē kā vecākais bērns. Jaunākā māsa Inese Mežule un meita Inguna Ebela – bērnu ārstes. Mediķu dinastiju piektajā paaudzē turpina arī mazmeita Danute Ražuka-Ebela.

Pirmo izglītību I. Ebels ieguva Rīgas pilsētas 4. pamatskolā Pārdaugavā (1933–1937), vēlāk mācījās Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1937–1944) un jau skolas laikā 1942. gadā sāka studijas Latvijas Konservatorijas (tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, JVLMA) klavieru klasē (pie Nikolaja Dauges). No 1944. gada studēja Latvijas Valsts universitātes (tagad Latvijas Universitāte, LU) Medicīnas fakultātē (vienlaikus studēja divās augstskolās, tāpēc drīz medicīnas studijas pameta). 1945. gada rudenī I. Ebels atsāka studēt medicīnu, bet mūzikas studijas 1947. gadā uz laiku pārtrauca rokas traumas dēļ. I. Ebels 1951. gadā absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu (RMI, tagad Rīgas Stradiņa universitāte, RSU) ar ārsta diplomu un toreizējo Latvijas Valsts konservatoriju (tagad JVLMA) kā koncertmeistars.

Pirmos trīs gadus no 1951. līdz 1954. gadam I. Ebels strādāja Iecavas lauku slimnīcā, bet no 1954. gada bija asistents RMI Pediatrijas fakultātes Bērnu slimību katedrā un tās mācību bāzē Republikas bērnu klīniskajā slimnīcā (tagad Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, BKUS).

I. Ebels 1964. gadā pabeidza un 19.04.1965. RMI aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju “Par sakarībām starp tonsilogēnisko intoksikāciju un reimatismu bērniem” (К вопросу о взаимосвязи тонзиллогенной интоксикации и ревматизма у детей). 05.05.1968. viņu apstiprināja par docentu, bet 09.01.1981. – par profesoru, tādējādi I. Ebels kļuva par Latvijā pirmo latviešu profesoru bērnu slimībās, kurš vadīja katedru.

No 1968. līdz 1977. gadam docents I. Ebels Republikas bērnu klīniskajā slimnīcā izmeklēja 133 pacientus vecumā no dažām nedēļām līdz 15 gadiem, kuri ārstēja aknu slimības. Rezultātā I. Ebels izstrādāja medicīnas zinātņu doktora disertāciju “Hronisku aknu slimību īpatnības bērniem” (Особенности хронических болезней печени у детей), ko aizstāvēja 27.02.1979. PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas Zinātniski pētnieciskajā pediatrijas institūtā (Научно-исследовательский институт педиатрии АМН СССР) Maskavā pie institūta direktora un akadēmiķa Mitrofana Studeņikina (Митрофан Яковлевич Студеникин). Tajā laikā saslimstība ar hroniskām aknu slimībām gan pieaugušajiem, gan bērniem pieauga, šīs slimības bija maz pētītas arī citur pasaulē, līdz ar to zināšanas par hroniskām aknu slimībām bija ļoti niecīgas un slimības netika laikus atklātas. I. Ebela izstrādātie klīniskie, bioķīmiskie, instrumentālie un morfoloģiskie diagnostikas kritēriji dažādām hroniskām aknu slimībām bērniem veicināja šo slimību agrīnu atklāšanu, diferenciāldiagnostikas uzlabošanu un patoloģiskā procesa aktivitātes noskaidrošanu, no kā atkarīga savlaicīga diagnostika un mērķtiecīga atbilstošas terapijas noteikšana.

No 1971. gada I. Ebels vadīja RMI (no 1992. gada – Latvijas Medicīnas akadēmija) Pediatrijas katedru līdz 31.01.1993., kad devās pensijā. Valsts emeritētais zinātnieks (1996).

I. Ebels sniedza konsultatīvu un metodisku palīdzību pacientu pieņemšanā Bērnu slimnīcas konsultatīvā poliklīnikā, palīdzot noteikt komplicētas diagnozes un nozīmēt ārstēšanu. Viņš konsultēja Rīgas 1. un 6. bērnu poliklīnikā, Jūrmalas poliklīnikā un lauku rajonos, kā arī ilgus gadus sniedza bezmaksas konsultācijas Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un docētāju bērniem.

Ilgus gadus strādājot Bērnu slimnīcas Gastroenteroloģijas nodaļā, I. Ebels vairāk pievērsās tādu slimību pētniecībai, ar kurām diezgan bieži nācās saskarties šajā nodaļā, bet par kurām dziļu zināšanu Latvijā vēl nebija. Tās bija: kairinātās zarnas sindroms bērniem, tievās zarnas disbakterioze, celiakija, funkcionālie gremošanas traucējumi (aizcietējumi un enkoprēze bērniem), zīdaiņu hipotrofija.

I. Ebels bija Vissavienības pediatru biedrības (Всесоюзное общество педиатров) biedrs un pediatrijas žurnāla (“Pediatrija”, Педиатрия) redakcijas padomes loceklis. LPSR Pediatru zinātniskās biedrības vadītājs, ko 1948. gadā dibināja viņa tēvs G. Ebels.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas I. Ebels regulāri piedalījās bērnu tiesību aizsardzības organizācijas “Glābiet bērnus” darbā, sniedzot konsultācijas sarežģītos gadījumos, darbojās arī uzticības telefonā un radiolekciju ciklā palīdzībai māmiņām zīdīšanas laikā (Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) Bērnu fonda (United Nations International Children’s Fund, UNICEF) projekta ietvaros). Aktīvi atbalstīja LU Medicīnas fakultātes atjaunošanu (1998).

Izcils pianists, daudzkārtējs uzvarētājs pašdarbību skatēs (LPSR jauniešu festivāla laureāts klavierspēlē 16.06.1957. u. c.). I. Ebels ar panākumiem atskaņoja Ferenca Lista (Ferenc Liszt) “Pirmo klavierkoncertu” (Piano Concerto No.1, 1830; 1967) un Sergeja Rahmaņinova (Сергей Васильевич Рахманинов) “Otro klavierkoncertu ar orķestri” (Концерт для фортепиано с оркестром № 2 до минор, op. 18, 1900; 1970). Uzstājies PSRS ievērojamākajās koncertzālēs Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga), Maskavā un citur.

I. Ebelu interesēja plaša spektra bērnu ārstniecības jautājumi, īpaši pievērsās pētījumiem bērnu reimatoloģijā, hepatoloģijā, gastroenteroloģijā (publikācijas no 1957. gada).

Kopā ar kolēģiem I. Ebels sagatavoja mācību grāmatu “Bērnu slimības” (1984) un latviskoja amerikāņu bērnu ārsta Bendžamina Spoka (Benjamin Spock) grāmatu “Bērns un tā kopšana” (1972).

I. Ebels bija autoritāte dažādu pediatrijas apakšspecialitāšu ārstu vidū. I. Ebelu, tāpat kā viņa tēvu Gediminu, vairākās paaudzēs pozitīvi vērtē pacienti, studenti un kolēģi ne vien kā mediķus, pedagogus un pētniekus, bet arī kā domātājus un māksliniekus (I. Ebels bija profesionāls pianists).

PSRS nozīme “Veselības aizsardzības teicamnieks” (1965), medaļa “Par varonīgu darbu” (1970).

Triju Zvaigžņu ordenis (1998, IV šķira).

Bērnu ārstu Ivara un Gedimina Ebelu vārdā nosaukta auditorija BKUS 2000. gadā; pēc telpu rekonstrukcijas no 2012. gada tā atrodas jaunuzceltajā Ārstu mājā (Rīgā, Vienības gatvē 45).