Gedimins Ebels bija viens no pediatrijas skolas pamatlicējiem Latvijā.
Gedimins Ebels bija viens no pediatrijas skolas pamatlicējiem Latvijā.
G. Ebels piedzima Cēsu apriņķa Auciema pagastskolā skolotāja Reiņa Ebeļa un viņa sievas Sofijas (dzimusi Briede) četru bērnu ģimenē. Kristīts 15.02.1896. Straupes Evaņģēliski luteriskajā draudzē. Tēvs Reinis latviešu literatūrā pazīstams ar pseidonīmu Bitāns – viņš bija tautskolotājs, dzejnieks un publicists. Māte Sofija bija vecmāte. Dēls – pirmais latviešu profesors pediatrijā Ivars Ebels, mazmeita Inguna Ebela – bērnu ārste. Mediķu dinastiju piektajā paaudzē turpina arī mazmazmeita Danute Ražuka-Ebela.
No 1902. gada Ebelu ģimene dzīvoja Pēterburgā (Krievijā), tāpēc G. Ebels no 1903. līdz 1906. gadam mācījās Marijas skolā (Marienschule), kur par skolotāju strādāja arī viņa tēvs. Vidusskolas izglītību G. Ebels ieguva Katrīnas klasiskajā vācu ģimnāzijā (St. Katharinenschule), ko pabeidza 1915. gadā ar sudraba medaļu. Studējis Kara medicīnas akadēmijā (Военно-медицинская академия) Petrogradā (1915–1919), ko pabeidza ar ārsta diplomu 01.1920. Tā kā Latvijā neatzina pēc Oktobra apvērsuma Krievijā iegūto izglītību, tad G. Ebels 23.11.1922. iestājās Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes 5. kursā un 01.06.1923. saņēma ārsta diplomu.
Pirmā pasaules kara laikā G. Ebels kā Kara medicīnas akadēmijas kadets vasarās mobilizēts dažādās frontēs – 1916. gadā Galīcijā (sanitārs), 1917. gadā – Turcijas frontē Erzurumā (feldšeris). Pēc ārsta grāda iegūšanas Krievijā G. Ebels atgriezās Latvijā, kur bija jāiziet obligātā karaklausība. 1921. gadā G. Ebelu nosūtīja uz Valmieru (2. robežsardzes pulka ārsts), 1922. gadā – uz pierobežu Latgalē (9. Rēzeknes kājnieku pulka ārsts).
No 1923. līdz 1926. gadam G. Ebels strādāja par pagasta ārstu Džūkstē, vēlāk Babītes pagasta ārsts (1928–1933). Padziļināti pediatrijai G. Ebels pievērsās, būdams Latvijas Sarkanā Krusta veselības kopšanas punktu konsultants (1926–1941) un ārsts Rīgas slimokasēs (1927–1940).
No 1933. līdz 1944. gadam G. Ebels bija ārsts Tuberkulozes aizgādvietā (vēlāk Rīgas Centrālais tuberkulozes dispansers).
Pēc Otrā pasaules kara, kad liela daļa Latvijas ārstu devās bēgļu gaitās, tostarp vadošie pediatri, G. Ebels strādāja Bērnu slimnīcā (1944–1957) un docēja augstskolā. Viņš bija Latvijas Valsts universitātes (LVU, tagad LU) lektors (1944–1950), vēlāk Rīgas Medicīnas institūta (RMI, tagad Rīgas Stradiņa universitāte, RSU) asistents (1950–1954).
Pēc LVU Medicīnas fakultātes dekāna Paula Stradiņa lūguma G. Ebels 03.11.1944. uzņēmās vadīt Bērnu slimību katedru, lai gan formāli to vadīja pats P. Stradiņš (tāpat kā daudzas citas vakantās katedras pēc varas maiņas), jo G. Ebelam nebija zinātniska grāda. Medicīnas fakultātes padome G. Ebelu apstiprināja par docenta vietas izpildītāju, lai gan faktiski viņš pilnvērtīgi pildīja katedras vadītāja pienākumus. Par LVU Bērnu slimību katedras vadītāja vietas izpildītāju G. Ebels kļuva tikai 1947. gadā. 1948. gadā LVU vadība G. Ebelu no katedras vadītāja amata atcēla; līdz 1950. gadam katedru vadīja no Taškentas atbraukusī docente Valentīna Niedrīte. Šajā laikā notika LVU Medicīnas fakultātes sovjetizācija, kas nelabvēlīgi ietekmēja darba vidi augstskolā.
G. Ebels pētījis bērnu infekcijas slimības, to diagnostiku. Līdz 20. gs. vidum, kad medicīnā sāka izmantot antibiotikas, īpaši izplatīta bija tuberkuloze, tāpēc G. Ebels ar attēliem dokumentēja visas intratorakālās tuberkulozes formas un vēlāk izveidoja unikālu, ļoti retu plaušu tuberkulozes izpausmes formu kolekciju – plašu mācību un pētniecības materiālu.
G. Ebels 1948. gadā piedalījās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Pediatru zinātniskās biedrības dibināšanā (tagad Latvijas Pediatru asociācija), kas padomju okupācijas gados bija viena no lielākajām profesionālajām ārstu apvienībām Latvijā.
G. Ebels bija labs bērnu psihologs. Viņš netieši norādīja, ka padomju mācību iestādēs, kuras G. Ebels sauca par “dvēseļu kapsētām”, bērni jāgrupē pēc sākotnējo zināšanu un spēju līmeņa.
Bērnu ārstu Ivara un Gedimina Ebelu vārdā nosaukta auditorija Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 2000. gadā; pēc telpu rekonstrukcijas no 2012. gada tā atrodas jaunuzceltajā Ārstu mājā (Rīgā, Vienības gatvē 45).
Maija Pozemkovska "Gedimins Ebels". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/259793-Gedimins-Ebels (skatīts 26.09.2025)