Juris Baldunčiks bija angļu un latviešu valodas kontaktu pētnieks, terminologs, terminu un tulkojošo vārdnīcu sastādītājs, tulkotājs, tulks un pedagogs. J. Baldunčiks ir ap 180 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors, kā arī 15 vārdnīcu sastādītājs, līdzautors, papildinātājs un pārstrādātājs, zinātniskais konsultants, redaktors un recenzents. J. Baldunčika pētniecības un publikāciju virziens galvenokārt saistīts ar dažādu nozaru (jūrniecības, sporta, valodniecības, tiesību zinātnes, ķīmijas, anatomijas, enerģētikas, ekonomikas u. c.) terminoloģiju un terminu vēsturi, aizguvumiem, tulkotāja viltusdraugiem, valodas kultūru, kontaktlingvistiku un citiem tulkojumzinātnes jautājumiem.

Māte Alma Baldunčika strādāja Jēkabpils cukurfabrikā par grāmatvedi, tēvs Nikolajs Baldunčiks. J. Baldunčika pirmā sieva Maruta Baldunčika (dzimusi Brūkle) bija angļu valodas speciāliste, ar kuru laulībā dzimis dēls Edgars Baldunčiks. Otrā laulība ar mākslinieci Ingrīdu Irbi.

J. Baldunčiks mācījās Jēkabpils 3. vidusskolā (1958–1969). Liela nozīme J. Baldunčika dzīvē bija viņa krustmātei Anastasijai Baldunčikai, Krustpils vidusskolas direktorei, angļu un krievu valodas skolotājai, kura iedvesmoja viņu mācīties angļu valodu. Pēc obligātā dienesta padomju armijā J. Baldunčiks studēja Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļā (1972‒1977). Vēlāk (1979–1982), turpinot studijas neklātienes aspirantūrā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, izstrādāja un 1983. gadā Latviešu valodas institūtā aizstāvēja disertāciju “Anglicismu aizgūšana latviešu valodā 18.–20. gs.” (Заимствование англизмов в латышском языке XVIII–XX вв.), par kuru ieguvis filoloģijas zinātņu kandidāta grādu un 1992. gadā nostrificēts par filoloģijas doktoru (Dr. philol.).

J. Baldunčiks strādāja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā (VLI) par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku (1977–1985), pēc tam par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1986–1990), vēlāk arī par direktora vietnieku zinātniskajā darbā (1990–1993). No 1991. gada līdz 1997. gadam bija VLI (kopš 1992. gada – Latviešu valodas institūts, LVI) vadošais pētnieks. Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas (un psiholoģijas) fakultātes Svešvalodu mācīšanas metodikas katedras vecākais pasniedzējs (1983–1994), no 1994. gada līdz 1995. gadam strādāja par LU Svešvalodu fakultātes Angļu filoloģijas katedras docenta pienākumu izpildītāju, bet no 1995. gada līdz 1997. gadam – par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Svešvalodu katedras docenta pienākumu izpildītāju. Kopš 1997. gada strādāja Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātē (TSF), sākumā – par asociēto profesoru, bet 2006. gadā ievēlēts par lietišķās valodniecības profesoru; bija VeA TSF Anglistikas katedras vadītājs. No 2006. gada līdz 2014. gadam VeA Lietišķās valodniecības centra direktors. LU un VeA J. Baldunčiks pasniedza vairākus akadēmiskos kursus – angļu valodas stilistiku, angļu valodas leksikoloģiju, speciālā lietojuma valodu un terminoloģiju, leksikogrāfiju, tiesību lingvistiku, sociolingvistiku, Amerikas Savienoto Valstu studijas, angļu valodu, rakstveida tulkošanu, komerctiesību tekstu tulkošanu, juridisko tekstu tulkošanu u. c.

Piedalījās valodas kultūras kopšanai veltītos pasākumos, piemēram, “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”, “Valodas policija”. Regulāri publicēja populārzinātniskus rakstus preses izdevumos. Šajās publikācijās sniegtas atbildes uz laikrakstu lasītāju jautājumiem par valodu, skaidroti sarežģītu terminu vai svešvārdu vēlamā lietojuma un vārdu vai terminu izcelsmes jautājumi, kā arī rakstīts par atsevišķu nozaru, piemēram, sporta, mūzikas, jūrniecības, terminu vēstures jautājumiem.

J. Baldunčiks pastāvīgi sekoja līdzi latviešu valodas lietojuma pārmaiņām sabiedrībā, regulāri veica vārdu lietojuma piemēru pierakstus, veidojot kartotēku.

Kopš 1986. gada J. Baldunčiks strādāja par tulkotāju, tulku un tulkojumu konsultantu. Tulkojis, piemēram, Hannas Ārentes (Hannah Arendt) “Totalitārisma izcelsme” (The Origins of Totalitarianism, 1951). No 1999. gada līdz 2007. gadam bija Eiropas Padomes ārštata tulks un tulkotājs. Kopš 1994. gada – Starptautiskā Terminoloģijas pētījumu institūta (International Institute for Terminology Research, IITF) biedrs, arī Starptautiskā Terminoloģijas informācijas centra InfoTerm (International Information Centre for Terminology) biedrs, kopš 2005. gada bija SIA “Latvijas standarts” standartizācijas tehniskās komitejas (LVS/STK) “Terminoloģijas izstrāde, saskaņošana un standartizācija” eksperts.

J. Baldunčiks no 2013. līdz 2015. gadam vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju (LZA TK). No 2015. gada bija Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redakcijas kolēģijas loceklis.

Latviešu valodniecībā nozīmīgs darbs ir J. Baldunčika promocijas darba pētījumā balstītā monogrāfija “Anglicismi latviešu valodā” (1989), kurā sniegts ieskats anglicismu slānī kopumā, kā arī izklāstītas aizgūšanas procesa pamatiezīmes. Monogrāfijā atsegtas anglicismu funkcionālās iezīmes latviešu valodā, sniegts autora izstrādāts aizgūšanas procesa dalījums posmos un raksturotas anglicismu aizgūšanas vēsturiski hronoloģiskās īpatnības. Monogrāfijā iekļauta apjomīga anglicismu vēsturiskā vārdnīca, kuras pamatā ir autora izveidotā kartotēka ar vairāk nekā 25 000 ekscerptu (vārdlietojumu). Šī ir pirmā vēsturiskā speciālā svešvārdu vārdnīca Latvijā.

Latviešu leksikogrāfijā J. Baldunčika vadībā vai līdzdalībā ir tapuši vairāki svarīgi darbi, piemēram, “Svešvārdu vārdnīca” (1999. gadā kopā ar Kornēliju Pokrotnieci). To raksturo veiksmīgi atlasīti šķirkļi, detalizēti izstrādātas šķirkļa vārdu definīcijas un īpaši atlasītu piemēru klāsts.

Fundamentāls ir J. Baldunčika vadītais leksikogrāfijas projekts – “Vārdnīcu izstrāde Latvijā: 1991–2010” (2012). Pētījumā tapušajā kolektīvajā monogrāfijā J. Baldunčiks izstrādājis pārskatu par nozīmīgākajām vienvalodas skaidrojošajām, svešvārdu, etimoloģijas un slenga vārdnīcām.

Nozīmīgs veikums ir trīs nodaļas – “Latviešu terminoloģijas vēstures pētniecības metodoloģiskie aspekti”, “Raksturīgākās latviešu terminoloģijas attīstības tendences līdz 1918. gadam” un “Ekonomika un finanses” ‒, kas publicētas kolektīvajā monogrāfijā “Terminoloģija: teorija, vēsture, prakse” (2024). Īpaši nozīmīgs ir viņa ieguldījums terminoloģijas vēstures pētniecības metodoloģijā.

Apjomīgs, būtisks un fundamentāls ir J. Baldunčika izstrādātais vārdu un vārdu lietojuma piemēru arhīvs, kur precīzā kartotēkā ar nepieciešamajām bibliogrāfijas norādēm apkopoti vēsturiskie vārdu un vārdformu fiksējumi. Vārdu arhīvā apkopoti latviešu valodniecības terminu vēsturiskie apzīmējumi, kā arī latviešu ģeogrāfisko nosaukumu vēsturiskie varianti. Šis materiāls viņa dzīves laikā nav publicēts, bet glabājas VeA TSF arhīvā.

J. Baldunčika izstrādātā disertācija iedibināja jaunu un aktuālu pētniecības virzienu latviešu valodniecībā. J. Baldunčika pētījumus izceļ sistēmiska, īpaši plaša empīriskā materiāla ieguve no galvenajiem avotu veidiem un šī materiāla analīze, attīstot interesantas idejas turpmākiem pētījumiem. Ikviens viņa pētījums ir balstīts rūpīgi izstrādātā metodikā, kurā precīzi definēts pētījuma objekta diapazons, izmantotie avoti un hronoloģiskais kārtojums. J. Baldunčiks ir pirmais valodnieks, kurš pievērsies vēsturisko speciālo vārdnīcu izstrādei latviešu valodā. Veicis vairākus nozīmīgus terminoloģijas vēstures pētījumus, kuri balstās onomasioloģiskajā principā. Terminoloģijas vēstures pētījumos izstrādāja jaunu pētniecības metodoloģiju, izteicis inovatīvas atziņas. Viņš laboja un precizēja iepriekš publicētos pētījumos minētus secinājumus, precizēja vārdu pirmos lietojumus rakstveida avotos un jaunvārdu autorus, kā arī vārdu etimoloģijas informāciju.

Par nozīmīgu ieguldījumu VeA attīstībā saņēmis Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Atzinības rakstu (1997, 2007).

VeA TSF vēsturiskajā Tulku ielā augstskolas ēkā viņa piemiņai ir ierīkots Jura Baldunčika memoriālais kabinets, kurā ir viņa dzīves un darba laikā apkopotā bibliotēka, vārdu vēstures un piemēru kartītes un citi pētniecības materiāli. Katru gadu 29. novembrī TSF docētāji un studenti organizē J. Baldunčika piemiņas un godināšanas pasākumu. 2025. gadā VeA TSF iedibināta Profesora Jura Baldunčika stipendija, ko pasniedz tulkošanas programmu absolventam par izcilību, radošumu un augstiem sasniegumiem studiju un pētnieciskajā darbā.

Par nozīmīgu J. Baldunčika ieguldījumu ģints nosaukuma “ceriņi” izpētē un šī vārda vēstures precizēšanā Dārzkopības institūtā selekcionēta jauna ceriņu šķirne, kura izraudzīta, lai tai dotu vārdu ‘Profesors Juris Baldunčiks’.