Nektonematoīdi ir divpusēji simetriski jūras tārpi, kuru kāpuri parazitē jūras vēžveidīgajos, piemēram, krabjos un garnelēs. Nektonematoīdi nav mugurkaulnieku, to starpā cilvēku, parazīti. Pašreiz zināmas piecas nektonematoīdu sugas.

Nektonematoīdiem līdzīgas fosilijas ir atrastas kembrija perioda nogulās Ķīnā. Nektonematoīdu filoģēnēze ir nepilnīgi izpētīta. Sākotnēji nektonematoīdus, līdzīgi kā visu matoņu tipu, iekļāva vienā tipā ar nematodēm (Nematoda). Pašreiz pastāv uzskats, ka nektonematoīdi, tāpat kā pārējie matoņu tipa pārstāvji, ir nematožu māsas grupa.

Nektonematoīdi ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Nektonematoīdi ir pirmmutnieki. To dīgļa ontoģenēzē pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, bet anālā atvere veidojas vēlāk ķermeņa pretējā galā. Pašreiz nektonematoīdu anatomija un morfoloģija ir nepietiekami izpētīta. Līdz šim ir pētītas galvenokārt divas sugas: Nectonema munidae un N. agile. Nektonematoīdiem ir garš, cilindrisks un matveida ķermenis, kas variē no bāli dzeltenas līdz bāli pelēkai krāsai. Nektonematoīdu kutikulai ir vairāki slāņi, un to izdala epitēlijs. Pieaugušajiem īpatņiem kutikula veidojas zem kāpuru kutikulas slāņa. Nektonematoīdiem, atšķirībā no gordioīdiem (Gordioida), gar ķermeņa sāniem atrodas vairākas kutikulāru sariņu rindas, kas pilda peldēšanas funkcijas. Zem epitēlija atrodas ādas-muskuļu maisa muskulatūra, kas sastāv tikai no gareniskajām muskuļu šķiedrām. Nektonematoīdiem ir primārais ķermeņa dobums (pseidoceloms). Zarnu kanāls tiem ir tievas caurules veidā un sastāv no priekšzarnas, viduszarnas un akla galazarnas nobeiguma. Nektonematoīdiem nav rīkles, barības vada un izvadorgānu sistēmas. Gremošanas sistēma tiem kalpo caur kutikulu uzņemto barības vielu uzglabāšanai. Saimniekorganismā nektonematoīdu kāpuri barojas ar saimniekorganisma ķermeņa audiem vai vēlākās attīstības stadijās uzņem barības vielas no saimniekorganisma ķermeņa dobuma. Barības vielas kāpuri uzņem caur kutikulu ar visu ķermeņa virsmu. Pieaugušie nektonematoīdi nebarojas, jo to gremošanas sistēma ir reducējusies. Nektonematoīdu nervu sistēma sastāv no galvas nervu ganglija un nervu gangliju gredzena aiz tā. Nektonematoīdiem ir muguras un vēdera nervu stiegra, turpretim gordioīdiem ir tikai vēdera nervu stiegra. Nektonematoīdu pieaugušajiem īpatņiem muguras nervu stiegra parasti ir reducējusies. Nektonematoīdiem nervu sistēma ir saistīta ar epidermu, to maņu orgāni ir sariņveida izaugumi vai citas struktūras uz kutikulas. Ķermeņa dobuma priekšējā daļā atrodas lielas, 400 µ garas šūnas, kas ir saistītas ar nervu stiegru. Uzskata, ka šīs šūnas pilda sajūtu orgānu funkcijas, tomēr tas nav pilnībā noskaidrots. Nektonematoīdu un gordioīdu klasēm ir atšķirīga muskuļu šūnu uzbūve un ķermeņa dobuma uzbūve. Nektonematoīdiem nav elpošanas un asinsrites sistēmas. Tie ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Tēviņi parasti ir 10–270 mm gari, bet mātītes ir 34–960 mm garas. Abu dzimumu dzimumgataviem īpatņiem cilindriskie dzimumdziedzeri atrodas gandrīz visa ķermeņa garumā. Nektonematoīdiem, atšķirībā no gordioīdiem, raksturīga iekšēja apaugļošanās un kopulācija. Pārošanās laikā tēviņi mātītes dzimumatverē ievieto ķermeņa aizmugurējo galu, kas ir saliekts vai savīts spirālē. Nektonematoīdiem ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, kas izšķiļas no olas (nav parazīts), parazītisks kāpurs, kas dzīvo saimniekorganismā, un brīvi dzīvojoši pieaugušie īpatņi. Mātītes dēj daudzas sīkas olas, no kurām izšķiļas kāpuri. Šie kāpuri uzmeklē saimniekorganismu un iekļūst tajā. Bieži vien vienā saimniekorganismā atrodas viens nektonematoīdu kāpurs. Tie uzturas saimniekorganisma ķermeņa dobumā. Iznākuši no saimniekorganisma, nektonematoīdi brīvi pārvietojas ūdenī un sasniedz dzimumgatavību. 

Nectonematoida (Vejdovsky, 1886) [= Nectonematida (Ward, 1892)] pārstāvjus pirmais aprakstījis Edisons Emerijs Verils (Addison Emery Verrill) 1879. gadā.

Nektonematoīdi ir kosmopolītiski jūru dzīvnieki. Trīs nektonematoīdu sugas sastopamas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Suga N. munidae atrasta Ziemeļjūrā Bergenas fjordos, N. svensksundi sastopama pie Svalbāras krastiem. Ir daži neapstiprināti nektonematoīdu atradumi pie Japānas, Jaunzēlandes, Indonēzijas un Brazīlijas krastiem.

Latvijā līdz šim nektonematoīdi nav atrasti. 

Nektonematoīdi kāpuru stadijā parazitē vēžveidīgajos. Pieaugušie īpatņi ir brīvi dzīvojoši un brīvi peldoši planktona organismi. Pašreiz ir pretrunīga informācija par to, vai kāpuri parazitējot nodara bojājumus saimniekorganismiem. Mugurkaulniekos, cilvēku ieskaitot, nektonematoīdi neparazitē. Ar nektonematoīdiem barojas zivis, vardes un citi dzīvnieki. Notiek pētījumi par matoņu, tajā skaitā arī nektonematoīdu, kā parazītu spējām ietekmēt saimniekorganisma uzvedību.