Demokrātiskā partija “Saimnieks” bija politiskā partija Latvijā, kas tika izveidota neilgi pirms 6. Saeimas vēlēšanām 1995. gadā, apvienojoties partijai “Saimnieks” un Demokrātiskajai partijai. Partija guva ievērojamus panākumus 6. Saeimas vēlēšanās, tomēr 7. Saeimas vēlēšanās tai neizdevās pārvarēt 5 % barjeru, un partija mainīja nosaukumu, kļūstot par Latvijas Demokrātisko partiju. Oficiāli partija tika likvidēta 2005. gadā.
Atbilstoši statūtiem Demokrātiskā partija “Saimnieks” sevi pozicionēja kā liberāli demokrātisku partiju, kas savas darbības pamatā īstenoja vērtības – indivīda brīvība, vairākpartiju demokrātija un parlamentārisms, privātīpašums un tirgus ekonomika. Vienlaikus dibināšanas brīdī jaunā partija sevi identificēja kā centrisku partiju. Partijas deklarētais mērķis bija veidot Latviju par demokrātisku, tiesisku valsti, veicināt tautas saimniecības attīstību, iedzīvotāju labklājību un kultūras uzplaukumu.
Neilgi pirms 6. Saeimas vēlēšanām, 1995. gada 8. martā, tika parakstīts nodomu protokols par jaunas partijas izveidi. Tā paša gada 29. aprīlī Rīgā, Dailes teātrī, notika Demokrātiskās partijas un partijas “Saimnieks” apvienošanās kongress. Dibināšanas dienā kongresa norises vietu laikmetu raksturojoši apsargāja apsardzes firmas “Pentano” algotņi, bruņoti ar šaujamieročiem. Jaunās partijas dibināšanas dienā visas dienas garumā Dailes teātrī notika izrādes, koncerti, svinīgas uzrunas. Jaunā politiskā spēka dibināšanā piedalījās arī tā laika Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, uzsverot, ka partiju apvienošanās stabilizē valsti ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet arī politiskajā ikdienā. Prezidents arī norādīja, ka Latvijā veidojas jauns ietekmīgs politiskais spēks.
Partija guva ievērojamus panākumus 6. Saeimas vēlēšanās, kas notika 1995. gada 30. septembrī un 1. oktobrī, iegūstot 18 vietas un kļūstot par vēlēšanu uzvarētāju. Neskatoties uz to, ka vēlēšanās uzvarēja Demokrātiskā partija “Saimnieks”, kā pirmo Ministru prezidenta kandidātu Valsts prezidents G. Ulmanis nominēja tā laika partijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšsēdētāju Māri Grīnblatu, taču pēc nesekmīga valdības izveides mēģinājuma G. Ulmanis aicināja jauno valdību veidot tā laika Demokrātiskās partijas “Saimnieks” vienam no līdzpriekšsēdētājiem – Ziedonim Čeveram. Atbilstoši Saeimas 1995. gada 7. decembra sēdes stenogrammai oficiālais balsojuma rezultāts par uzticības izteikšanu Z. Čevera sastādītajai valdībai: 1. balsojums: par – 50, pret – 45, atturas – 5 un 2. balsojums: par – 50, pret – 45, atturas – 5. Tas ir vienīgais balsojums Latvijas parlamentārajā vēsturē, kura laikā divas reizes pēc kārtas bija neizšķirts rezultāts (50 pret 50). Ņemot vērā parlamentāriešu savstarpējās nesaskaņas un nespēju vienoties par vairākuma atbalstu diviem iepriekš minētajiem premjera amata kandidātiem, 1995. gada 14. decembrī Valsts prezidents G. Ulmanis paziņoja, ka jaunās valdības izveidi aicina uzņemties bezpartejiskajam uzņēmējam Andrim Šķēlem.
Vēlāk partijas pārstāvji ieņēma vairākus ministru amatus valdībā. Arī 6. Saeimas priekšsēdētāji bija partijas pārstāvji – Ilga Kreituse un Alfrēds Čepānis. Partija cieši sadarbojās ar uzņēmējiem un bieži tika kritizēta par tās tuvību ar ekonomiskajiem grupējumiem. Partijas popularitāte strauji kritās 1998. gadā, un 7. Saeimas vēlēšanās tai neizdevās pārvarēt 5 % barjeru, kas noveda pie Demokrātiskās partijas “Saimnieks” pakāpeniska norieta. Pēc neveiksmes parlamenta vēlēšanās partijai tika mainīts nosaukums, un tā kļuva par Latvijas Demokrātisko partiju. Tomēr tas ilgtermiņā nepalīdzēja atgūt sabiedrības uzticību, un 2004. gada maijā partijas biedri kongresā nobalsoja par tās likvidāciju. 2005. gadā partija oficiāli tika likvidēta.
Demokrātiskās partijas “Saimnieks” organizatoriskā struktūra atspoguļoja tai raksturīgo centrāli koordinēto un salīdzinoši vertikāli strukturēto pārvaldes modeli, kas bija raksturīgs daudzām 20. gs. 90. gadu partijām Latvijā. Partijas pārvaldi veidoja institūcijas, kas tika ievēlētas partijas kongresā. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” vadošās institūcijas bija kongress, dome, valde un revīzijas komisija. Kongresā ievēlēto partijas vadošo institūciju pilnvaru laiks tika noteikts pusotrs gads. Savukārt partijas dome bija galvenā lēmējinstitūcija kongresu starplaikā. Dome vadīja partijas darbu, nodrošinot programmas, statūtu un kongresa lēmumu īstenošanu. Par pirmo partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Z. Čevers, kurš šo amatu saglabāja līdz 1998. gada oktobrim, kad atkāpās no amata pēc partijas neveiksmīgā starta 7. Saeimas vēlēšanās. Tā paša gada novembrī vadība nonāca Andra Amerika rokās, kurš vadīja partiju līdz 2004. gada maijam, kad partija kongresā nobalsoja par tās likvidāciju.
Par partijas biedriem varēja kļūt iedzīvotāji, kuri bija sasnieguši 18 gadu vecumu un atzina partijas programmu un statūtus, kā arī bija iesnieguši divu partijas biedru rekomendāciju. Cita starpā pirms 7. Saeimas vēlēšanām partijas rindās bija 38 zinātņu doktori, četri augstskolu rektori, 385 uzņēmumu un iestāžu vadītāji, 158 skolotāji, 72 ārsti, kas liecināja par augstu izglītības līmeni partijas biedru rindās.
Demokrātiskā partija “Saimnieks” ātri uznāca uz Latvijas politiskās skatuves un tikpat ātri arī zaudēja savas pozīcijas. Neilgi pēc jaunās partijas dibināšanas tā veiksmīgi kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās, iegūdama 18 vietas parlamentā. Tomēr nākamajās Saeimas vēlēšanās tai neizdevās pārvarēt 5 % vēlēšanu barjeru.
| Demokrātiskās partijas “Saimnieks” pārstāvniecība Saeimā | |
| Autora veidota. | |
| 6. Saeima | 18 vietas |
| 7. Saeima | 0 vietu* |
* Demokrātiskā partija “Saimnieks” piedalījās 7. Saeimas vēlēšanās, taču nespēja pārvarēt 5 % barjeru.
Avots: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Demokrātiskā partija “Saimnieks” aktīvi piedalījās arī pašvaldību vēlēšanās, kur tā ieguva pārstāvniecību vairākos Latvijas reģionos. Partija izmantoja savu nacionālā līmeņa atpazīstamību, lai stiprinātu lokālo pārstāvniecību.
| Demokrātiskās partijas “Saimnieks” pārstāvniecība pašvaldībās | |
| Autora veidota. | |
| 1997. gada vēlēšanas | 2001. gada vēlēšanas** |
| Rīgas dome (5 deputāti) Aizkraukles dome (3 deputāti) Ceraukstes pagasta padome (1 deputāts) Codes pagasta padome (2 deputāti) Īslīces pagasta padome (2 deputāti) Vecsaules pagasta padome (2 deputāti) Vecumnieku pagasta padome (2 deputāti) Dobeles dome (1 deputāts) Jelgavas dome (1 deputāts) Jēkabpils dome (2 deputāti) Tukuma dome (1 deputāts) Kuldīgas dome (2 deputāti) Padures pagasta padome (1 deputāts) Liepājas dome (1 deputāts) Bunkas pagasta padome (1 deputāts)* Talsu dome (1 deputāts) Balvu dome (1 deputāts) Viļakas dome (1 deputāts) Vecumu pagasta padome (1 deputāts) Daugavpils dome (1 deputāts) Krāslavas dome (1 deputāts) Ludzas dome (3 deputāti) Preiļu dome (5 deputāti) Galēnu pagasta padome (1 deputāts) Pelēču pagasta padome (2 deputāti) Preiļu pagasta padome (2 deputāti) Riebiņu pagasta padome (5 deputāti) Rēzeknes dome (2 deputāti) Viļānu dome (1 deputāts) Alūksnes dome (1 deputāts) Gulbenes dome (1 deputāts) Jūrmalas dome (2 deputāti) Madonas dome (4 deputāti) Ogres dome (1 deputāts) Baldones dome (2 deputāti) Olaines dome (2 deputāti) Saulkrastu dome (1 deputāts) Ķekavas pagasta padome (1 deputāts) Sedas dome (5 deputāti) Valmieras pagasta padome (3 deputāti) | Rīgas dome (2 deputāti) Malienas pagasta padome (7 deputāti)*** Gulbenes dome (1 deputāts) Jūrmalas dome (1 deputāts) Madonas dome (2 deputāti) Salaspils ar lauku teritoriju dome (1 deputāts) Ķekavas pagasta padome (1 deputāts) Sedas ar lauku teritoriju dome (7 deputāti) Valmieras dome (1 deputāts)**** Kuldīgas dome (1 deputāts)***** Liepājas dome (1 deputāts)**** Bērzpils pagasta padome (1 deputāts) Dagdas dome (2 deputāti) Ludzas dome (1 deputāts) Preiļu novada dome (1 deputāts) Līvānu novada dome (5 deputāti)****** Pelēču pagasta padome (2 deputāti) Riebiņu pagasta padome (5 deputāti) Saunas pagasta padome (4 deputāti) Rēzeknes dome (2 deputāti)**** Aizkraukles dome (1 deputāts) Viesturu pagasta padome (1 deputāts) Jēkabpils dome (3 deputāti) Tukuma dome (1 deputāts) |
* Demokrātiskā vēlētāju apvienība – “Saimnieks”.
** Partija mainīja nosaukumu un vēlēšanās piedalījās kā Latvijas Demokrātiskā partija.
*** Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Latvijas Demokrātiskā partija
**** Latvijas Demokrātiskā partija, Latvijas Zemnieku savienība.
***** Latvijas Demokrātiskā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība.
****** Latvijas Demokrātiskā partija, savienība “Latvijas ceļš”.
Avots: CVK dati (apkopojumā iekļautas tikai pašvaldības, kurās partija ir ieguvusi pārstāvniecību, t. i., vismaz vienu deputāta vietu).
Partija savās rindās apvienoja politiskās un ekonomiskās elites pārstāvjus. Redzamākie partijas līderi bija partijas līdzpriekšsēdētājs Z. Čevers (sabiedriskā fonda “Par Latvijas iekšējo drošību” prezidents, Ministru prezidents, ministrs vairākās valdībās, Rīgas domes deputāts), partijas līdzpriekšsēdētājs Juris Celmiņš (6. Saeimas deputāts, Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, izglītības un zinātnes ministrs), I. Kreituse (5. un 6. Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētāja), bijušais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts A. Čepānis (5. un 6. Saeimas deputāts, Saeimas priekšsēdētājs), Aivars Guntis Kreituss (5. un 6. Saeimas deputāts, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas vadītājs, finanšu ministrs), A. Ameriks (vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, Rīgas domes deputāts, Eiropas Parlamenta deputāts) u. c.
Partijai bija savs laikraksts “Demokrātiskā partija Saimnieks” (reģistrēts 01.10.1996.), kurā tika sniegta informācija par norisēm Demokrātiskajā partijā “Saimnieks”.
Romāns Gagunovs "Demokrātiskā partija “Saimnieks”". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/264642-Demokr%C4%81tisk%C4%81-partija-%E2%80%9CSaimnieks%E2%80%9D (skatīts 26.09.2025)