Frīdrihs Jēkabsons tika iecelts par pirmo Rīgas apriņķa priekšnieku, Latvijas Neatkarības kara laika kritiskākajos periodos bija atbildīgs par policijas iestāžu izveidi, neilgu laiku bija saistīts ar armiju un vēlāk ar Latvijas Aizsargu organizāciju, 1933.–1940. gadā ieņemot Rīgas aizsargu pulka Jūrmalas bataljona komandiera amatu, bija iesaistīts vietējās sabiedriski politiskajās norisēs.

Dzimis māju saimnieka Pētera un Līzes ģimenē, kristīts Salgales evaņģeliski luteriskajā draudzē. Beidzis Jelgavas reālskolu. 09.1895. iestājās Odesas kājnieku junkurskolā (Одесское пехотное юнкерское училище; beidzis 09.1897. ar I šķiru).

Precējies 1902. gadā ar Tukuma tirgotāja meitu un Bulduru namīpašnieci Karlīni Štolceri (14.06.1941. izsūtīta), meita Irēne.

09.1892. brīvprātīgi iestājās Krievijas armijas dienestā Rīgas unteroficieru bataljonā. Pēc mācību kursa beigšanas 09.1894. pārcelts uz 49. kājnieku Brestas pulku Sevastopolē, jaunākais, no 11.1894. vecākais unteroficieris, no 08.1895. feldfēbelis. Mācību laikā junkurskolā 08.1896. paaugstināts par jaunāko portupejjunkuru (junkuru rotas jaunāko unteroficieri). Pēc junkurskolas beigšanas no 08.1897. podpraporščiks 189. Belgorajas kājnieku rezerves pulkā Varšavā, Polijā. Podporučiks (10.1898.). No 10.1898. pulka maizes ceptuves pārzinis, kvartīrmeistars (par karavīru un vienību novietojumu atbildīgais virsnieks). No 04.1900. virsnieks 180. Ventspils kājnieku pulkā Jelgavā, mācību komandas jaunākais virsnieks, no 08.1908. pulka tiesas darbvedis, no 11.1901. pulka darba rotas komandiera palīgs. Poručiks (04.1902.), no 09.1902. pulka kvartīrmeistars, maizes ceptuves pārzinis un kareivju veikala vadītājs, no 01.1904. – pulka tiesas darbvedis, no 07.1904. bija 4. rotas komandiera vietas izpildītājs, no 06.1905. – darba rotas komandieris. Štābkapteinis (10.1906.). 13.06.1909. iedalīts armijas rezervē Valmieras apriņķī, piekomandējot civilresoram (Iekšlietu ministrijas rīcībā). No 13.07.1909. Valmieras apriņķa priekšnieka jaunākais, no 03.1911. vecākais palīgs (no 12.1909. kolēģijas asesora, no 12.1913. galma padomnieka civildienesta pakāpē). Sākoties Pirmajam pasaules karam, 02.08.1914. mobilizēts armijā. 1. rotas komandieris, no 01.1915. saimniecības pārzinis 354. Vidzemes Valsts zemessardzes kājnieku družīnā. 04.1915., pārformējot trīs Vidzemes zemessardzes kājnieku družīnas par 429. Rīgas kājnieku pulku, iedalīts tajā, 3. bataljona komandieris, no 06.1915. pulka saimniecības priekšnieks. Kapteinis (08.1915.). 09.–12.1916. bija 2. bataljona komandiera vietas izpildītājs, 13.12.1916.–28.01.1917. bija 108. kājnieku divīzijas saimniecības priekšnieka vietas izpildītājs. Piedalījās kaujās Galīcijā. 09.07.1917. pārcelts uz Latviešu strēlnieku rezerves pulku Valmierā, pulka saimniecības priekšnieks. Apakšpulkvedis (Dienvidrietumu frontes pavēlniecības pavēle 23.06.1917.; apstiprinoša pavēle armijai un flotei tikai 13.12.1917., taču 02.1920. ar lieciniekiem pierādīja, ka paaugstināšana notikusi). Pēc lielinieku nākšanas pie varas 17.12.1917. ievēlēts par saimniecības priekšnieku. Pēc vācu karaspēka uzbrukuma sākuma un ienākšanas Vidzemē 22.02.1918. sakarā ar sasniegto vecumu atvaļināts. 10.03., ierodoties Rīgā, vācu karavīru apcietināts (ieslodzīts cietumā Citadelē). 17.03. saslima ar tīfu, ievietots slimnīcā Rīgā, ārstējies, 03.07. izrakstīts no slimnīcas, dzīvoja Rīgas Jūrmalā, nodarbojoties ar saimnieciskiem darbiem savā un dzīvesbiedres īpašumā.

No 23.11.1918. Latvijas Iekšlietu ministrijas dienestā Rīgā, Rīgas apriņķa priekšnieks. Tuvojoties Sarkanajai armijai, 02.01.1919. ar Pagaidu valdību cauri Jelgavai devās uz Liepāju, bet 18.01. no turienes izbraucis cauri Centrāleiropai un Rietumeiropai uz Dienvidkrieviju. Rīgas Jūrmalā palikušo dzīvesbiedri Padomju Latvijas varas iestādes vairākas reizes īslaicīgi aizturēja, meklējot vīru. 03.02.1919. Timišoarā (Rumānijā) ieskaitīts Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā, rotas komandieris. Ar karavīru komandu nosūtīts uz Odesu, kur 28.02.1919. atstāja dienestu un devās uz Latviju. 02.05.1919. atgriezās Latvijā (Liepājā). No 02.05.1919. atkal pildīja Rīgas apriņķa priekšnieka pienākumus (pēc pilsētas atbrīvošanas 24.05. atgriezies Rīgā), būdams spiests diplomātiski uzturēt iespējami labas attiecības ar vācu militāriestādēm un pēc tam arī Niedras valdības iekšlietu resora vadību, izvairoties no atcelšanas no amata. 22.07.1919. Rīgā ieskaitīts Latvijas armijas Apsardzības ministrijā pulkveža-leitnanta dienesta pakāpē. Bijis Armijas apgādības pārvaldes (no 13.11.1919. – Galvenā apgādības pārvalde) sevišķu uzdevumu virsnieks (no 26.07. pārvaldes kancelejas priekšnieks). 28.06.1920. iecelts par Kara tiesu pārvaldes sevišķi svarīgu saimniecības lietu izmeklēšanas tiesnesi. Pulkvedis (21.03.1921.; par nopelniem Latvijas neatkarības labā). Sakarā ar neapmierinošajiem dienesta rezultātiem 31.05.1921. pārskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē. 11.08.1921. piekomandēts Rīgas kara apriņķa priekšnieka pārvaldei, 01.09.1921. iecelts par Rīgas kara apriņķa priekšnieka pirmo palīgu un pavades rotas komandieri, no 01.11.1921. slimoja, bet 14.12.1921. atvaļināts no aktīvā karadienesta. Apsūdzēts kā amatpersona “nepienākošos ienākumu” pieprasīšanā un iegūšanā, kā arī dokumenta viltošanā (iemaksātās drošības naudas – 2000 Latvijas rubļu – piesavināšanās), no 31.01.1922. atradās apcietinājumā, 26.07.1922. piespriests pusotrs gads ieslodzījuma cietumā (“pārmācības namā”), taču pārsūdzības kārtībā 04.11.1924. Senāts spriedumu atcēla un attaisnoja. Dzīvoja Rīgas Jūrmalā, Majoros. 01.1928. kandidēja Rīgas Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanās (netika ievēlēts). No 08.1929. bija 5. Rīgas aizsargu pulka vada komandieris un Jūrmalas bataljona kasieris, no 1931. gada rotas, no 15.08.1933. – 4. (Jūrmalas) bataljona komandieris, strādāja par Rīgas–Jūrmalas pilsētas bankas direktora vietnieku.

Padomju okupācijas laikā 07.1940. atcelts no amatiem bankā un Latvijas Aizsargu organizācijā, atņemta pensija, 05.1941. atteikta pensijas izmaksas atjaunošana “algotā stāža trūkuma dēļ”. 14.06.1941. apcietināts, izvests uz Soļikamskas soda nometnēm. Miris pirms sprieduma pasludināšanas.

F. Jēkabsons tika iecelts atbildīgajā Rīgas apriņķa priekšnieka amatā, ņemot vērā viņa policijas dienesta pieredzi cariskajā Krievijā (apriņķa priekšnieka palīgs). Atrazdamies 5. Rīgas aizsargu pulka Jūrmalas bataljona komandiera amatā, tieši piedalījās gan autoritārā apvērsuma realizācijā Rīgas Jūrmalā 1934. gada maijā, gan kārtības nodrošināšanā pēc tā. Kā Rīgas aizsargu pulka Jūrmalas bataljona komandieris bija arī tieši un pastiprināti iesaistīts vietējās sabiedriski politiskās dzīves norisēs un notikumos kūrortpilsētā autoritārisma periodā.

Par nopelniem Krievijas armijas dienestā un Pirmā pasaules kara kaujās F. Jēkabsons apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (II šķira, ar šķēpiem; III šķira), Svētās Annas ordeni (II šķira ar šķēpiem; III šķira), Svētā Vladimira ordeni (IV šķira, ar šķēpiem); par nopelniem Latvijas Sabiedrisko lietu ministrijas (aizsargu) dienestā ar Viestura ordeni (IV šķira), Aizsargu Nopelnu krustu.