AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 1. septembrī
Maija Pozemkovska

Zuzanna Sočņeva

(18.04.1925. Staraja Rusā, Novgorodas apgabalā, Krievijas Padomju Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā, tagad Krievijas Federācija–01.12.2015. Rīgā. Apbedīta Miķeļa kapos)
ārste, psihiatre, ilggadēja Rīgas Psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā ārste (1953–1993)

Saistītie šķirkļi

  • medicīna
  • medicīnas vēsture Latvijā
Zuzanna Sočņeva, 1975. gads.

Zuzanna Sočņeva, 1975. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme un ģimene
  • 3.
    Izglītība
  • 4.
    Profesionālā darbība
  • 5.
    Sasniegumu nozīme
  • 6.
    Darbība profesionālajās organizācijās un Komunistiskajā partijā
  • 7.
    Apbalvojumi un pagodinājumi
  • Multivide 2
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme un ģimene
  • 3.
    Izglītība
  • 4.
    Profesionālā darbība
  • 5.
    Sasniegumu nozīme
  • 6.
    Darbība profesionālajās organizācijās un Komunistiskajā partijā
  • 7.
    Apbalvojumi un pagodinājumi
Kopsavilkums

Zuzanna Sočņeva bija ilggadēja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) Veselības aizsardzības ministrijas galvenā psihiatre (1964–1990), Psihiatriskās palīdzības dienesta organizatore, Rīgas Medicīnas institūta (RMI, tagad Rīgas Stradiņa universitāte, RSU) docente.

Izcelsme un ģimene

Z. Sočņeva piedzima dzelzceļnieka Grigorija Koņuhova un viņa sievas Leokādijas (dzimusi Vasiļevska) ģimenē kā vienīgais bērns. Vecvecāki bija Latgales poļi. Bērnībā tēva darba dēļ Z. Sočņeva bieži mainīja dzīvesvietu (Neveļa, Pleskava, Smoļenska, Vitebska). Otrā pasaules kara laikā 08.1943. ģimeni nacistiskās okupācijas vara evakuēja no Vitebskas uz Latviju (sākumā uz tagadējo Maltas pagastu, bet drīz Koņuhovi pārcēlās uz Rīgu).

Divreiz precējusies – pirmoreiz 19.09.1946. ar filozofu Marģeru Sočņevu. Šajā laulībā piedzima divi dēli. Vecākais dēls Arturs Sočņevs bija ārsts imunologs, RSU profesors, bet jaunākais dēls Igors Sočņevs – ārsts narkologs. Vēlāk Z. Sočņeva apprecējās otrreiz; dažus gadus viņas uzvārds bija Rusinova.

Izglītība

Skolas gaitas Zuzanna uzsāka 1933. gadā Pleskavā, vēlāk mācījās Smoļenskā un Vitebskā. Beigusi Rīgas pilsētas krievu vidusskolu (1945). No 17.09.1945. Z. Sočņeva studēja medicīnu Latvijas Valsts universitātē (tagad Latvijas Universitāte, LU). Z. Sočņeva 03.07.1951. pabeidza RMI Ārstniecības fakultāti kā ārste.

Z. Sočņeva Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) Behtereva Psihoneiroloģijas institūtā (Психоневрологический институт Бехтерева) aizstāvēja disertāciju par Latvijas psihiatriskās palīdzības galvenajiem etapiem un divdesmit gadu perspektīvu (Основные этапы развития психиатрической помощи в Латвии и ее дальнейшие перспективы) un 29.06.1973. ieguva medicīnas zinātņu kandidāta grādu.

Profesionālā darbība

No 1951. līdz 1952. gadam Z. Sočņeva bija ārste ordinatore Rīgas Psihoneiroloģiskajā slimnīcā, no 1952. līdz 1953. gadam – Rīgas Psihoneiroloģiskā dispansera galvenā ārste, bet no 18.05.1953. līdz 1993. gadam – Rīgas Psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā ārste. No 1993. līdz 2003. gadam Z. Sočņeva turpināja darbu kā slimnīcas Sociālā dienesta vadītāja. No 1993. līdz 1998. gadam viņa bija Latvijas Policijas akadēmijas Kriminālistikas katedras docente tiesu psihiatrijā.

No 1980. gada līdz 1992. gadam Z. Sočņeva bija RMI Psihiatrijas katedras docente, kā arī pasniedzēja Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātē, lasījusi psihiatrijas kursu, lekcijas par psihisko slimību, tiesu, kara un darba ekspertīzēm un psihiatrijas deontoloģiju (medicīnas personāla profesionālās ētikas daļa, kas attiecas uz rīcības principiem, attieksmi pret slimniekiem un medicīnas darbinieku savstarpējām attiecībām).

Sasniegumu nozīme

Būdama Rīgas Psihoneiroloģiskās slimnīcas vadītāja, Z. Sočņeva bija enerģiska un sekmīga organizatore. Viņa ir autore vairāk nekā 40 populārzinātniskiem darbiem (piemēram, par Rīgas Psihoneiroloģiskās slimnīcas attīstību 150 gadu laikā), līdzautore pētījumam par hroniskā alkoholisma problēmu, kas bija pamatots anonīmā anketēšanā. Rakstīja arī par psihiskām blakusparādībām, cerebrālo trieku un iekšķīgo slimību ārstēšanu. Z. Sočņeva veica šizofrēnijas izplatības statistisko analīzi.

20. gs. 60. gados pēc Z. Sočņevas iniciatīvas pilsētu un rajonu poliklīnikās atvēra ambulatoros psihiatriskās palīdzības kabinetus un ieviesa Psihiatriskās palīdzības dienesta diennakts konsultatīvo tālruni. Vēlāk izveidoja arī psihoterapeitiskās, narkoloģiskās, psiholoģiskās un suicidoloģiskās palīdzības dienestu. 20. gs. 70. gados Z. Sočņeva izveidoja ātrās psihiatriskās palīdzības dienesta brigādes. Viņa bija stacionārās palīdzības iniciatore un organizatore darbam ar psihiski smagi slimiem bērniem. Pēc Z. Sočņevas ierosinājuma Latvijā 1963. gadā atvēra pirmo specializēto Straupes narkoloģisko slimnīcu, kas darbojās līdz 2018. gadam.

Z. Sočņeva īpaši uzsvēra kompleksas ārstniecības pieejas nozīmi, konsekventi papildinot medikamentozo terapiju ar darba un kultūras terapiju.

Darbība profesionālajās organizācijās un Komunistiskajā partijā

Z. Sočņeva PSRS laikā bija ilggadēja Latvijas PSR Neirologu un psihiatru biedrības vadītāja (1974–1990), Vissavienības Neiropatologu un psihiatru zinātniskās biedrības (Всесоюзное научное медицинское общество невропатологов и психиатров) valdes locekle, LPSR Augstākās tiesas konsultatīvās padomes locekle.

No 1953. gada Z. Sočņeva bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedre, taču komunistiskajā pagrīdes organizācijā bija jau no skolas laikiem Rīgā (1943–1945).

Apbalvojumi un pagodinājumi

Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārste (1972). Saņēmusi daudzus padomju okupācijas laika apbalvojumus, tostarp Darba Sarkanā Karoga ordeni (1971), Tautu Draudzības ordeni (1981), ordeni “Goda Zīme” (1963). 

Multivide

Zuzanna Sočņeva, 1975. gads.

Zuzanna Sočņeva, 1975. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs.

Zuzanna Sočņeva (pa labi) ar kolēģēm – psihiatrēm Liliju Marķi un Mirdzu Upenieci. Rīga, 20. gs. 70. gadi.

Zuzanna Sočņeva (pa labi) ar kolēģēm – psihiatrēm Liliju Marķi un Mirdzu Upenieci. Rīga, 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs.

Zuzanna Sočņeva, 1975. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs.

Saistītie šķirkļi:
  • Zuzanna Sočņeva
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • medicīna
  • medicīnas vēsture Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Bendrāte, S. (sast.), Sašķelto dvēseļu patvērums: Nacionālajam psihiskās veselības centram 200 gadi, Rīga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Attīstības fonds, 2025.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Vētra, J. (sast.), No universitātes līdz universitātei: Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskās darbības vēsture dokumentos un atmiņās, Rīga, Rīgas Stradiņa universitāte, 2010.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Maija Pozemkovska "Zuzanna Sočņeva". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/267248-Zuzanna-So%C4%8D%C5%86eva (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/267248-Zuzanna-So%C4%8D%C5%86eva

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana