Martinas Hingisas māte Melānija Molitorova (Melanie Molitorová) bija tenisa trenere, tēvs Karols Hingiss (Karol Hingis) arī nodarbojies ar tenisu, bijis 19. pozīcijā Čehoslovākijas reitingā. M. Hingisas māte Čehoslovākijas tenisa reitingā bijusi labāko desmitniekā. Meitai vārds dots par godu izcilajai čehu izcelsmes Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tenisistei Martinai Navratilovai (Martina Navrátilová). M. Hingisa bērnību pavadīja Rožnovā, tagadējā Čehijā, un pirmās tenisa iemaņas apguva jau divu gadu vecumā. Četros gados jau spēlēja pirmajā bērnu turnīrā, tāpat viņai bija labas iemaņas kalnu slēpošanā. Vecāki izšķīrās, kad M. Hingisai bija seši gadi. Gadu vēlāk – 1987. gadā – māte kopā ar meitu devās uz Šveici un apprecējās ar datorinženieri Andreasu Cogu (Andreas Zogg). Naturalizācijas ceļā M. Hingisa ieguva Šveices pilsonību. Gandrīz visu profesionālo karjeru M. Hingisas trenere bijusi viņas māte.

Divas reizes precējusies. Laulībā ar Šveices sporta fizioterapeitu Haraldu Lēmanu (Harald Leemann) 2019. gadā dzimusi meita Lia (Lia).

1993. gadā 12 gadu vecumā M. Hingisa kļuva par jaunāko junioru Grand Slam čempioni, viņa triumfēja French Open. 1993. gadā Parīzē izdevās aizstāvēt šo titulu. M. Hingisa uzvarēja arī junioru vienspēļu turnīrā Vimbldonā un sasniedza US Open finālu juniorēm. Profesionālā debija notika 1994. gada oktobrī 14 gadu vecumā Cīrihes Open turnīrā. Gada beigās M. Hingisa pasaules reitingā jau bija 87. pozīcijā. 1996. gadā M. Hingisa kļuva par visu laiku jaunāko Grand Slam pieaugušo čempioni, Vimbldonas dubultspēļu finālā uzvarot kopā ar čehieti Helēnu Sukovu (Helena Suková). Sportistei bija tikai15 gadi un deviņi mēneši. Šis rekords mūsdienās vēl nav pārspēts. Jau oktobrī M. Hingisa pasaules reitingā iekļuva labāko desmitniekā. Togad M. Hingisa arī vienspēlēs ieguva pirmo profesionālo titulu, triumfējot Vācijas pilsētā Filderštatē. Pēc trim nedēļām tika izcīnīta vēl viena uzvara, Oklendas turnīra finālā pārspējot toreizējo reitinga līderi amerikānieti Moniku Selešu (Monica Seles).

1996. gadā tenisiste sasniedza Australian Open ceturtdaļfinālu un US Open pusfinālu. Gada finālturnīrā M. Hingisa zaudēja vācietei Štefijai Grāfai (Steffi Graf, pilnā vārdā Stefānija Marija Grāfa, Stefanie Maria Graf).

Līdz 19 gadu vecumam M. Hingisa bija uzvarējusi visos lielajos Grand Slam turnīros. 16 gadu un trīs mēnešu vecumā M. Hingisa triumfēja Australian Open. Viņa ir jaunākā uzvarētāja šī turnīra vēsturē, turklāt viņa nezaudēja nevienā setā. Tenisistei bija 37 uzvarēto spēļu sērija pēc kārtas līdz zaudējumam French Open finālā horvātietei Ivai Majoli (Iva Majoli). 1997. gada martā M. Hingisa 16 gadu un 182 dienu vecumā kļuva par jaunāko Sieviešu tenisa asociācijas (Women’s Tennis Association, WTA) pasaules reitinga līderi. Šis sasniegums vēl nav pārspēts. M. Hingisa pārspēja tā brīža līderi Š. Grāfu, kura vēlāk nekad vairs neatguva šo pozīciju. Kopš mūsdienu reitinga sistēmas ieviešanas 1975. gadā tikai piecas sportistes, kas jaunākas par divdesmit gadiem, bijušas pasaules reitinga līderes.

M. Hingisa 209 nedēļas bijusi pirmā Sieviešu tenisa asociācijas reitingā (ceturtais labākais rādītājs sieviešu tenisā). Tenisiste uzvarējusi 43 vienspēļu un 64 dubultspēļu turnīros. Vienspēlēs viņai pieder pieci Grand Slam tituli, dubultspēlēs 13 un jauktajās dubultspēlēs septiņi tituli. Karjeras laikā balvās sportiste nopelnījusi 24 749 074 ASV dolārus. 29 nedēļas bijusi vienlaicīgi pirmā pasaules reitingā gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs, kas tolaik mūsdienu Open tenisa ērā nevienam nebija izdevies. Pasaules pirmās raketes godu M. Hingisa nosargāja 80 nedēļas pēc kārtas. Veiksmīgākais bija 1997. gads, kad M. Hingisa spēlēja visu četru Grand Slam turnīru finālos un trijos ieguva titulu, zaudējot vienīgi French Open, turklāt visi šie panākumi gūti nepilnu 17 gadu vecumā. Nākamajos divos gados vienspēlēs šveiciete vēlreiz triumfēja Austrālijā. 1999. gadā viņa spēlēja arī French Open finālā, taču Parīzē titulu vienspēlēs tā arī nekad neieguva. 1998. gadā dubultspēlēs viņai izdevās iegūt sezonas Grand Slam – uzvarēt visos četros lielākajos turnīros,  trīsreiz kopā ar čehieti Janu Novotnu (Jana Novotná) un vienu reizi ar horvātieti Mirjanu Lučiču (Mirjana Lučić). Vienspēlēs pēc 1999. gada gan M. Hingisai vairs neizdevās iegūt kādu no Grand Slam tituliem. 2001. gadā kopā ar Rodžeru Federeru (Roger Federer) Šveices izlases sastāvā izcīnīta uzvara Hopmena kausa (Hopman Cup) izcīņā jauktajām komandām. 2001. gada oktobrī M. Hingisa zaudēja pirmās raketes godu reitingā un tajā vairs neatgriezās. Pēc sezonas tika veikta labās kājas potītes operācija. Dubultspēlēs M. Hingisa galvenokārt spēlēja kopā ar čehieti Janu Novotnu (Jana Novotná), krievieti Annu Kurņikovu (Анна Сергеевна Курникова), indieti Sanju Mirzu (ثانیہ مرزا‎, Sania Mirza) un taivānieti Latišu Čanu (詹詠然, Latisha Chan).

Vienas kājas potītes savainojumam sekoja trauma otrā kājā, un 2003. gada sākumā M. Hingisa uz laiku pameta tenisu, kaut gan viņai bija tikai 22 gadi. Sportiste jau tobrīd bija ieguvusi 40 titulus vienspēlēs un 36 dubultspēlēs un, pēc izdevuma Forbes datiem, piecus gadus pēc kārtas (1997–2001) bija visvairāk pelnošā sportiste pasaulē. M. Hingisa pārdzīvoja vairākas operācijas, bija ilgstošs atveseļošanās process, un tenisā viņa atgriezās 2006. gadā, sasniedzot sesto pozīciju pasaules reitingā un nopelnot Sieviešu tenisa asociācijas gada atgriešanās balvu. 2007. gada novembrī M. Hingisa atkal pameta tenisu gurna savainojuma dēļ, savukārt 2008. gada janvārī Starptautiskā Tenisa federācija (International Tennis Federation) piesprieda sportistei divu gadu diskvalifikāciju par pozitīvu kokaīna testu. Pēdējā atgriešanās notika 2013. gada jūlijā, taču turpmāk viņa aizvadīja tikai dubultspēles, vēl iegūstot četrus Grand Slam titulus sieviešu dubultspēlēs un sešus jauktajās, arī sudraba godalgu dubultspēlēs kopā ar Timeju Bačinsku (Bacsinszky Tímea) Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs 2016. gadā. Visvairāk turnīru karjerā (31) dubultspēlēs M. Hingisa aizvadījusi kopā ar indieti S. Mirzu. Pavisam no tenisa M. Hingisa atvadījās 2017. gadā. Viņa kļuva par pirmo šveicieti, kas jebkad triumfējusi kādā no Grand Slam turnīriem. Pēc karjeras pati kļuva par treneri un strādājusi ar tādām tenisistēm kā vācieti Sabīni Liziki (Sabine Katharina Lisicki) un šveicieti Belindu Benčiču (Belinda Bencic).

M. Hingisa bija teicama un inteliģenta spēlētāja ar izcilu bumbas izjūtu, pareizu stratēģiju un taktiku laukumā. Viņai nebija spēcīgākie sitieni sieviešu tenisā, taču sportiste lieliski kustējās laukumā, viņai bija izcila intuīcija un lieliska sitienu izvēle katrā epizodē, tāpat ideāla ķermeņa koordinācija, ko bērnībā labi attīstīja kalnu slēpošana un peldēšana. No kreisās puses (backhand) sitienu M. Hingisa izpildīja ar abām rokām. Serves M. Hingisai nebija pārāk spēcīgas, bet gana precīzas, turklāt M. Hingisa bija viena no labākajām pretinieču  serves saņēmējām tūrē. Pateicoties lielajai pieredzei un panākumiem dubultspēlēs, M. Hingisa lieliski darbojās arī pie tīkla spēlē no gaisa.

Tenisa karjeras laikā M. Hingisa atzīta gan par gada jaunatnācēju, gan pēc tam ieguvusi gada atgriešanās balvu, tāpat nosaukta par gada labāko tenisisti Sieviešu tenisa asociācijas vērtējumā. 1997. gadā vairāki pasaules lielākie mediji atzina M. Hinigisu par gada labāko sportisti pasaulē. 2006. gadā viņai piešķirta prestižā Laureus balva par gada atgriešanos pasaules sportā. 2011. gadā izdevums Time ierindoja M. Hingisu starp 30 pasaules tenisa visu laiku lielākajām leģendām.

2013. gadā M. Hingisa uzņemta Starptautiskajā Tenisa slavas zālē (International Tennis Hall of Fame) Ņūportā. 2015. gadā M. Hingisa iecelta par Starptautiskās Tenisa slavas zāles pirmo vēstnesi pasaulē. M. Hingisa atveidota Tiso kundzes (Madame Tussauds) vaska figūru muzejā Londonā.