Augusts Stiebris bija pirmais Latvijas armijas Apgādības pārvaldes (no 13.11.1919. Galvenā apgādības pārvalde) vadītājs Latvijas Neatkarības kara laikā, 1919.–1920. gadā, kurš militāru konfliktu apstākļos uzsāka šīs armijai būtiskās jomas organizēšanu un nodrošināja sekmīgu tās darbību.

Dzimis saimnieka Friča un Lavīzes Stiebru ģimenē, kristīts Dobeles evaņģēliski luteriskajā draudzē. Dokumentos kā dzimšanas datums kļūdaini norādīts 17.12., kļūda radusies, nepareizi pārrēķinot to no vecā stila. 06.1899. beidzis Jelgavas reālskolu, 09.1900.–08.1902. mācījās Viļņas kājnieku junkurskolā (Виленское пехотное юнкерское училище) un ar I šķiru beidza to, 09.1913.–07.1914. mācījās Intendantūras akadēmijā (Интендантская академия), beidza 1. kursu.

Precējies 1909. gadā ar Elizabeti Jāņekalni (dzimusi Korotkova), pameita Olga Jāņekalne, dēls Georgs.

09.1899. kā savvaļnieks iestājās dienestā Krievijas armijā, 111. Donas kājnieku pulkā Kauņā. Pēc junkurskolas pabeigšanas no 19.08.1902. – virsnieks (podporučiks) 179. kājnieku Daugavgrīvas pulkā Rīgā, no 1903. gada – Panevēžā. Sakarā ar Krievijas–Japānas kara norisēm 03.1905. pārcelts uz Mandžūrijas armiju, virsnieku rezervi Harbinā. No 04.1905. – virsnieks 20. strēlnieku pulkā, rotas komandieris. Piedalījies Krievijas–Japānas karā. Pēc kara beigām 04.1906. komandēts atpakaļ uz Krievijas Eiropas daļu un 05.1905. iedalīts savā bijušajā 179. kājnieku pulkā, jaunākais virsnieks, rotas komandiera vietas izpildītājs, komandas priekšnieks. Poručiks (09.1906.), štābkapteinis (11.1911.). No 09.1913. – komandējumā Intendantūras akadēmijā Pēterburgā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, mācības akadēmijā pārtrauktas, 08.1914. komandēts uz Maskavas kara apgabala štābu, no turienes – uz Brestļitovsku. No 09.1914. bija pret Austroungārijas armiju izvirzītās 3. kājnieku divīzijas saimniecības priekšnieka sevišķu uzdevumu virsnieks štābā Galīcijā, no 01.1915. – saimniecības priekšnieka vietas izpildītājs. Kapteinis (1915), apakšpulkvedis (08.1917.). Pēc lielinieku režīma nodibināšanās 1917. gada rudenī iecelts par 3. kājnieku divīzijas komandiera vietas izpildītāju. 01.03.1918. atvaļināts no armijas, dzīvoja Petrogradā, slimoja. Pēc nierakmeņu operācijas ķirurģiskajā klīnikā 07.1918. bija Padomju Krievijas drošības iestāžu apcietināts, ieslodzīts Pētera un Pāvila jūras cietoksnī (Петропавловская крепость), pārvests uz Kronštati. 08.1918. atbrīvots sakarā ar Padomju Krievijas un Vāciju noslēgto vienošanos par bēgļu atgriešanos, kopā ar ģimeni 08.1918. atgriezās vācu karaspēka okupētajā Latvijā, Kurzemes guberņā.

21.12.1918. Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrijas dienestā (pulkvedis-leitnants). No 08.12.1918. – landesvēra (vācu un latviešu daļu) apgādības priekšnieks. Ienākot Sarkanajai armijai, 02.01.1919. iedalīts dienestā Apsardzības ministrijā, atkāpās uz Liepāju. Vienlaikus ar tiešajiem dienesta pienākumiem bija Latvijas Kara tiesas loceklis, arī Virsnieku dienesta pakāpju, apbalvošanas noteikumu izstrādes komisijas loceklis, pēc tam – priekšsēdētājs. No 28.02.1919. – arī Apsardzības ministrijas pārstāvis Apgādības ministrijas Galvenajā rekvizīcijas komisijā, 01.03.–07.1919. – Apsardzības ministrijas pārstāvis Valsts agrārkomisijā. 15.07.1919. pēc atgriešanās Rīgā iecelts par Armijas apgādības pārvaldes (13.11.1919. pārdēvēta par armijas Galveno apgādības pārvaldi) priekšnieku. Pulkvedis (11.12.1919.). 20.08.1920. iecelts par Apsardzības ministrijas padomes locekli. 10.01.1921. atcelts no padomes locekļa amata un ieskaitīts Apsardzības ministrijas Galvenajā štābā, no 01.04.1921. – armijas Galvenā štāba virsnieku papildē (rezervē). No 04.07.1921. – Apsardzības ministrijas Rekvizēto mantu likvidācijas komisijas priekšsēdētājs, pēc vairākiem mēnešiem atcelts no amata. 31.03.1922. atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu. Dzīvoja Rīgas Jūrmalā, Mellužos. 10.1925. kandidēja Saeimas vēlēšanās no Apvienotā karavīru, invalīdu un strādnieku saraksta (saraksts vietas Saeimā neieguva), 1926. gadā bija Bezpartejiskās nacionālās Latvijas atbrīvotāju biedrības žurnāla (mēnešraksta) “Latvijas Atbrīvotājs” atbildīgais redaktors Rīgā (apsūdzēts neslavas celšanā biedrības biedram Kristapam Saulenbergam, 02.05.1927. Rīgas apgabaltiesa attaisnoja). No 20.12.1928. bija 5. Rīgas aizsargu pulka 4. (Jūrmalas) bataljona komandieris. Pēc iepriekšējā pilsētas galvas atcelšanas no amata par nelikumībām 16.11.1930. domes sēdē ievēlēts par Rīgas Jūrmalas pilsētas galvu. 03.1931. kandidēja Rīgas Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanās no Asaru–Mellužu–Valtera iedzīvotāju vēlētāju saraksta (nav ievēlēts). 19.07.1933. atcelts no aizsargu bataljona komandiera amata kā tam nepiemērots, izslēgts no Latvijas Aizsargu organizācijas. 27.07.1934. Rīgas Jūrmalas iecirkņa miertiesa piesprieda viena mēneša apcietinājumu par izdarīto pārkāpumu, atrodoties bataljona komandiera amatā (uzticēto loterijas līdzekļu izšķērdēšana). Miris ar plaušu karsoni Rīgas pilsētas 1. slimnīcā.

Par dienesta nopelniem Krievijas armijas dienestā A. Stiebris apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira, ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (II šķira; III šķira, ar šķēpiem); par nopelniem Latvijas armijā un Latvijas Aizsargu organizācijā – ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira) un Aizsargu Nopelnu krustu.