Stiloforas ir mūsdienās izmiruši homalozoju apakštipa dzīvnieki. No kembrija perioda līdz akmeņogļu periodam tās apdzīvoja jūras. Stiloforām bija bentisks dzīvesveids. 

Sākotnēji daži zinātnieki uzskatīja, ka stiloforas ir hordaiņu (Chordata) priekšteči. 20. gs. beigās stiloforas iedalīja atsevišķā kalcihordaiņu (Calcichordata) apakštipā, kas piederēja pie primitīvajiem hordaiņiem. Pēc šīs hipotēzes stiloforu izaugumu centrālajā kanālā atradās notohordas iedīgļi. Tomēr šī teorija neguva plašu atbalstu. Mūsdienās joprojām neskaidrs ir jautājums, vai stiloforas radās pirms radiālās simetrijas veidošanās vai arī tās ir radiāli simetrisko adatādaiņu modificējušies pēcteči. Senākajām stiloforām novēro asimetrisku ķermeni, bet vēlākām formām tā uzbūve bija tuvāka divpusējai simetrijai. Pāreja no asimetrijas uz simetriju ir evolucionāra tendence. Uzskata, ka no kārtas Mitrata ir cēlušies kārtas Cornuta pārstāvji.

Uzskata, ka stiloforas ir sekundāri bilaterāli vai asimetriski dzīvnieki. Tām nebija izteiktas radiālās simetrijas. Stiloforas bija otrmutnieki, un to dīgļa attīstības laikā primārās mutes (gastroporas) vietā veidojās anālā atvere, bet sekundārā mute veidojās primārajai mutei pretējā ķermeņa galā. Stiloforu ķermeni veidoja saplacināts, aptuveni 5 mm–4 cm garš ķermeņa apvalks (tēka) un 3 cm garš izaugums. Tēka vēderpusē bija nedaudz ieliekta, bet mugurpusē izliekta. Tēku klāja kalcija karbonāta plātnītes. Gar tēkas sāniem tās bija lielas, biezas, bet tēkas vidusdaļā – mazākas, nevienmērīgi izvietotas. Dzīvniekiem augot, mazo plātnīšu skaits palielinājās. Stiloforu izaugumā atradās ambulakrālais kanāls ar ambulakrālajām kājiņām. Stiloforu izaugumu klāja kustīgi saistītas kalcija karbonāta plātnītes, un tas pie pamatnes bija paplašināts. Uzskata, ka izaugums bija stiloforu priekšējais gals. Izaugumā atradās ķermeņa dobuma turpinājums. No tēkas tālākais izauguma gals bija stingrs un nelocījās. Uzskata, ka pie izauguma pamatnes ķermeņa apakšpusē atradās mute. Jaunākie pētījumi pierādījuši, ka stiloforu izaugums bija barošanās orgāns. Stiloforu tēkas aizmugurējā, izaugumam pretējā galā atradās anālā atvere. Uz stiloforu ķermeņa virsmas varēja atrasties hidroporas, gonoporas, elpošanas poras un vēl citas atveres. Primitīvāko stiloforu, piemēram, ģints Cothurnocystis, pārstāvji bija asimetriski dzīvnieki ar diviem integumentāriem pagarinājumiem, mazāka izmēra un plānākām tēkas plātnītēm un salīdzinoši garu izaugumu. Vēlākām stiloforu formām, piemēram, ģintij Mitrocystis, bija raksturīga gandrīz bilaterāla simetrija, salīdzinoši īss izaugums ar dzelkņiem tēkas vēderpusē un maza tēka.

Stiloforas Stylophora (Gill, Caster, 1960) [= Calcichordata (Jefferies, 1967)] ir mūsdienās izmirušu dzīvnieku klase. Pašreiz zināmas aptuveni 120 stiloforu sugas.

Stiloforas bija sastopamas no kembrija perioda vidusdaļas līdz akmeņogļu perioda vidum pirms 510–310 miljoniem gadu. Stiloforām bija bentisks dzīvesveids, tās plakaniski gulēja uz jūras gultnes. Platā un plakanā ķermeņa virsma neļāva tām iegrimt nogulsnēs. Uzskata, ka dažu grupu stiloforas pārvietojās, izmantojot izauguma ambulakrālo sistēmu, līdzīgi kā jūras zvaigznes vai jūras gurķi.

Uzskata, ka stiloforas bija filtrētājas un barojās ar sīkām organiskajām daļiņām. Stiloforu pētījumiem ir bijusi pievērsta liela uzmanība, jo kādu laiku tās uzskatīja par hordaiņu tipa bazālo grupu.