Albuma pirmizdevums: 21.01.1977.; producents: Pink Floyd; izdevējs: Harvest Records; nosaukums latviski: ‘dzīvnieki’.

20. gs. 70. gados Pink Floyd bija no viena no pasaulē slavenākajām rokgrupām un radīja vairākus LP, kas apliecināja rokmūzikas māksliniecisko potenciālu un spēju runāt par eksistenciāli un sabiedriski politiski nozīmīgām tēmām. Atbilstoši grupas līdera Rodžera Votersa (Roger Waters) politiskajai pārliecībai un Apvienotās Karalistes (AK) toreizējās situācijas redzējumam, tas ir distopiski drūms, emocionāli distancēts konceptalbums – kapitālisma kritika un alegoriska līdzība, kuras ierosmi sniedzis angļu rakstnieka Džordža Orvela (George Orwell) antiutopiskais romāns “Dzīvnieku ferma” (Animal Farm, 1945).

Animals ir pirmais Pink Floyd darbs, kurā tik izteikti izpaužas R. Votersa jaunrades dominance. Vairākos iepriekšējos albumos viņš bija sacerējis visu dziesmu tekstus, bet šajā albumā basģitārists ir arī gandrīz visas mūzikas autors, kā arī galvenais vokālists. Vienīgais izņēmums ir dziesma Dogs, ko R. Voterss sakomponējis ar ģitāristu Deividu Gilmoru (David Gilmour) – abi autori to arī iedziedājuši.

Animals ieskaņošana notika nesen atklātajā Pink Floyd ierakstu studijā Britannia Row Londonā. Kaut arī darbs ilga astoņus mēnešus un pilnībā noslēdzās 1976. gada decembrī, vairums sesiju risinājās tā paša gada pavasarī un vasarā – laikā, kad AK pieņēmās spēkā ekonomiska un politiska spriedze, kā arī rasu nemieri, kas augustā kulminēja ar vardarbīgām masveida sadursmēm starp policiju un ikgadējā Notinghilas karnevāla (Londonā) apmeklētājiem, lielākoties melnādainiem jauniešiem.

Savstarpēji saspringta atmosfēra valdīja arī grupā, tomēr sesijas notika harmoniskākā un mērķtiecīgākā gaisotnē nekā iepriekšējā albuma Wish You Were Here (WYWH, 1975) tapšanas laikā. R. Voterss to skaidrojis ar faktu, ka šoreiz grupai jau sākumā bijusi daudz skaidrāka albuma muzikālā un idejiskā ievirze. Tāpat kā WYWH un Meddle (1971) sesijās ar Pink Floyd strādāja skaņu inženieris Braiens Hamfrīzs (Brian Humphries).

Par AK valdošās krīzes galvenajiem cēloņiem uzskatot cinisku un negodīgu politiķu un tikpat amorālu un savtīgu biznesmeņu interešu mijiedarbību un savstarpēju atbalstu, kā arī sabiedrības vairākuma apātiju un pasīvu samierināšanos ar valdošo šķiru despotismu, R. Voterss albumā tēlo trīs kastu sabiedrību.

Politiķi un tā dēvētā elite viņa traktējumā ir pragmatiski ciniskas cūkas, uzņēmēji – nežēlīgi, alkatības un konkurences dzīti suņi, bet sabiedrības pamatslānis – viegli manipulējamas un realitāti ignorējošas aitas, kas pakļaujas cūku un suņu oligarhijai.

R. Voterss neslēpa, ka šo sociālā modeļa konstrukciju iedvesmojusi Dž. Orvela “Dzīvnieku ferma”, kurā, izmantojot līdzīgas alegorijas, komentēta Krievijas 1917. gada revolūcijas norise un tās rezultātā radies Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) staļiniskais režīms. Taču Pink Floyd distopija no Dž. Orvela darba atšķiras ar negaidītu fināla pavērisenu, kurā aitas apzinās: vienīgais glābiņš no lopkautuves ir sacelšanās pret valdošo šķiru tirāniju. R. Voterss komentējis, ka šā sižeta risinājuma ierosmi guvis no Notinghilas karnevāla un tam sekojušiem publiskiem nemieriem Londonā un citās AK pilsētās.

LP emocionālo noskaņu raksturo no WYWH rezignēti apcerīgās melanholijas krasi atšķirīga agresivitāte un niknums, bet muzikālajā ainavā dominē atmosfērisks elektronisko taustiņinstrumentu skanējums un ar to disonējoši griezīga elektriskā ģitāra, turklāt D. Gilmora solopartijas, kurās parasti vairāk akcentēta melodija un izjūta, šajā albumā izceļas ar netipisku dinamiku un komplicētību.

Albuma muzikālo un sižetisko pamatslodzi iznes trīs formā apjomīgas un izvērstas kompozīcijas: 17 minūtes ilgā Dogs un nedaudz vairāk par 10 minūtēm ilgstošās Pigs (Three Different Ones) un Sheep. Lai arī turpmāk klausītāju uztverē šie skaņdarbi kļuvuši nesaraujami saistīti ar Animals idejisko un skanisko kontekstu, diviem no tiem bija priekšvēsture, kas par vairākiem gadiem apsteidza LP koncepta rašanos.

1974. gada koncertturnejā Pink Floyd pirmatskaņoja Thus You Gotta Be Crazy un Raving and Drooling – jaunas dziesmas ar britu šķiru sabiedrību kritikas piesātinātiem tekstiem, bet bez dzīvnieku pasaulē aizgūtām metaforām. Nākamajā gadā abas bija starp pirmajiem WYWH sesijās ierakstītajiem skaņdarbiem, taču R. Voterss, izraisot asas domstarpības ar pārējiem mūziķiem, izlēma tās šajā albuma neiekļaut kā konceptuāli un emocionāli neiederīgas. Animals sesijās abas tika ieskaņotas vēlreiz – ar daļēji pārveidotu formu un tekstu un nosaukumiem Dogs un Sheep. Savukārt 1974. gada turnejā veikti Thus You Gotta Be Crazy un Raving and Drooling koncertieraksti mūsdienās pieejami kā papildmateriāls WYWH piecdesmitgades versijā Wish You Were Here 50 (2025).

Trešais lielapjoma skaņdarbs Pigs (Three Different Ones) ir jauna R. Votersa kompozīcija, kurā kā viena no trīs cūkām minēta publiskajā telpā tolaik bieži sastopamā britu konservatīvā aktīviste Mērija Vaithausa (Mary Whitehouse). Viņas vārds trešajā pantā arī ir vienīgā nepārprotamā liecība par LP tematikas saistību ar 20. gs. 70. gadu AK aktualitātēm, taču Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) daudzi klausītāji to uztvēra kā Baltā nama (White house) – ASV politiku simbolizējošās prezidenta rezidences – kritiku. Pirmajā pantā apdziedāto “cūku” pats R. Voterss raksturojis kā vispārinātu biznesa, politikas un “sabiedrības krējuma” pārstāvja personifikāciju, bet otrajā pantā mediji identificēja toreizējo britu opozīcijas līderi Mārgaretu Tečeri (Margaret Thatcher) – kaut arī viņas vārds dziesmā neizskan, tekstā izmantots apzīmējums “cepuradata” (hatpin), ko uz nākamo premjerministri mēdza attiecināt prese.

Savukārt albuma ievadā dzirdama Pigs on the Wing pirmā daļa, bet noslēgumā šīs pašas dziesmas otrā daļa: ar trīs pārējo skaņdarbu grandiozitāti un frustrēto noskaņojumu kontrastējoši liriskas miniatūras, kurās R. Voterss akustiskās ģitāras pavadījumā ar sirsnīgu vienkāršību dzied par līdzcilvēku savstarpēju atbildību, empātiju un mīlestību kā patvērumu no sabiedrību kontrolējošo spārnoto cūku apdraudējuma.

Arī LP vāka noformējuma idejas autors ir R. Voterss, taču to realizēja Pink Floyd pastāvīgie sadarbības partneri no dizaineru grupas Hipgnosis. Priekšvāka fotogrāfijā redzama Londonas Batersī spēkstacijas (Battersea Power Station) ēka ar četriem augstiem skursteņiem, starp kuriem uz dramatiski draudīgu mākoņu fona lido piepūšama gumijas cūka (grupas koncertu rekvizīts). Attēls radās sarežģītā trīs dienu fotosesijā 1976. gada decembrī. Pirmajā dienā nepietiekama hēlija daudzuma dēļ cūku neizdevās piepūst. Otrajā dienā tā, strauji pacēlusies gaisā, norāvās no stiprinājuma troses un, izraisot ārkārtas situāciju aviosatiksmē virs pilsētas, pazuda no sesijas norisi kontrolējošā helikoptera pilotu redzesloka. Incidenta dēļ uz vairākām stundām tika atcelti visi lidojumi Hītrovas lidostā, līdz cūka atradās, piezemējusies Kentas grāfistē. Trešajā mēģinājumā tās lidojums bija veiksmīgs, taču debesis virs spēkstacijas izrādījās R. Votersa iecerei neatbilstoši gaišas un skaidras, tādēļ cūku nācās ar fotomontāžas palīdzību ievietot pirmajā dienā uzņemtā attēlā. Animals vāks bieži minēts kā klasisks vinila skaņuplašu noformējuma paraugs, turklāt zīmīgā spēkstacijas ēka, lielā mērā pateicoties tieši tam, ir kļuvusi par plaši pazīstamu Londonas dienviddaļas orientieri.

2022. gadā, gatavojot albuma remiksētās versijas izdevumu, atkal tika veikta fotosesija pie nu jau bijušās Batersī spēkstacijas, kura tobrīd pārtapa biroju un izklaides vietu kompleksā – arī jaunajā vāka attēlā starp skursteņiem ir iemontēts cūkas foto no 1976. gada sesijas.

Nihilistiskā pasaules redzējuma un atbilstoši drūmās mūzikas dēļ 20. gs. 70. gados Animals bija viens no kritikas, Pink Floyd cienītāju un pat grupas mūziķu neviennozīmīgāk vērtētiem darbiem. Atsevišķi apskatnieki grupas mentalitātes maiņu saistīja ar tolaik straujo pankroka izplatību (mūzikas nedēļraksts Melody Maker pat ierosināja to pārdēvēt par Punk Floyd), taču R. Voterss un pārējie dalībnieki šīs paralēles noraidīja kā nepamatotas. Nākamajās desmitgadēs LP ir iemantojis vienprātīgāku vērtējumu, plašas publikas uztverē kļūstot par grupas 70. gadu (šī desmitgade bieži dēvēta par Pink Floyd klasisko periodu) kanoniskās albumu sērijas pilnvērtīgu vienību.

1977. gadā Animals sasniedza Nr. 2 pozīciju AK albumu tabulā un Nr. 3 ASV, bet 2022. gadā LP remiksētais izdevums ieņēma 5. vietu AK un 21. vietu ASV.