V. Vilsona Četrpadsmit punktu plāns tika pasludināts uzrunā ASV Kongresa sesijā 08.01.1918. Četrpadsmit punktu plāna mērķis bija izstrādāt ASV diplomātijas redzējumu par veidu, kā izbeigt Pirmo pasaules karu un nodibināt jaunus starptautisko attiecību pamatprincipus. Plāns saturēja 14 nosacījumus (punktus) Pirmā pasaules kara izbeigšanai. Plāna novitāte bija atteikšanās no tradicionālajiem starptautisko attiecību kārtošanas principiem un metodēm. Tas paredzēja konkrētus nosacījumus par Vācijas un tās sabiedroto armiju izvešanu no Eiropas valstīm un to suverenitātes atjaunošanu.

Četrpadsmit punktu plāns tika izstrādāts Pirmā pasaules kara beigu fāzē. 1917. gada aprīļa sākumā ASV iesaistījās Pirmajā pasaules karā pēc prezidenta iniciatīvas ar Kongresa lēmumu, piesakot karu Vācu Impērijai. ASV karaspēka dalība karā nozīmēja lūzumu par labu Rietumu sabiedrotajiem. Plašākā nozīmē ASV kļuva par vadošu lielvalsti starptautiskajās attiecībās.

Ar miera plānu 01.08.1917. bija uzstājies Romas pāvests Benedikts XV (Benedictus XV), aicinot uz taisnīgu un reālistisku teritoriālo jautājumu risināšanu, mieru un starptautisku tiesu konfliktu risināšanai. 08.11.1917. Krievijas lielinieku valdība Tautas komisāru padome bija izdevusi Dekrētu par mieru, aicinot uz pamieru, nekavējoties uzsākt miera sarunas un taisnīgu un demokrātisku mieru bez teritoriju aneksijas un reparācijām. Lielinieki publicēja cara valdības noslēgtos slepenos līgumus par teritoriālām izmaiņām, piemēram, 1915. gada Londonas līgumu, kurā Itālijai bija solīta teritoriāla ekspansija par iestāšanos karā pret Vāciju un Austroungāriju.

V. Vilsona administrācija jau vairākus mēnešus bija veikusi analīzi par starptautisko attiecību sistēmu, vēloties to balstīt jaunos principos, kuru pamatā būtu taisnīgs miers, atbruņošanās, atteikšanās no spēka politikas.

Plāna punkti

1. Atklāta diplomātija bez slepeniem līgumiem.
2. Tirdzniecības brīvība uz jūras gan miera, gan kara laikā.
3. Ekonomisko barjeru nojaukšana, vienlīdzīgi starptautiskās tirdzniecības noteikumi.
4. Vispārēja bruņojuma līmeņa samazināšana.
5. Koloniālo jautājumu taisnīgs risinājums.
6. Karaspēka izvešana no Krievijas.
7. Karaspēka izvešana no Beļģijas un tās suverenitātes atjaunošana.
8. Francijas teritorijas atjaunošana un 1871. gadā zaudēto Elzasas un Lotringas teritoriju atdošana, novēršot netaisnību.
9. Itālijas robežu noteikšana atbilstoši nacionālajiem principiem.
10. Pašnoteikšanās (“autonomijas”) tiesības Austroungārijas tautām.
11. Karaspēka izvešana no Rumānijas, Serbijas un Melnkalnes, taisnīgi un ilgtspējīgi risinājumi Balkānos.
12. Turcijas valsts izveidošana, nodrošinot pašnoteikšanos citām Osmaņu Impērijas tautām.
13. Neatkarīgas un starptautiski garantētas Polijas valsts izveidošana ar pieeju jūrai.
14. Starptautiskas organizācijas izveidošana, kas nodrošinātu gan lielo, gan mazo valstu tiesības.

Plānu pēc paša V. Vilsona uzskatiem var iedalīt svarīgākajos punktos (1.–7. punkts un 14. punkts) un vēlamajos punktos. Svarīgākie punkti ietvēra visus vispārīgos starptautisko attiecību jaunos principus. V. Vilsona idejas bija principiālā pretstatā ar iepriekšējām starptautisko attiecību risināšanas metodēm. Tās paredzēja balstīties uz principiem un tiesībām, nevis spēku un interesēm. Problēmas radīja šo principu ieviešana dzīvē.

V. Vilsona Četrpadsmit punktu plāns noveda vismaz pie Tautu Savienības izveidošanas, bet to novājināja pašas ASV atteikšanās iestāties Tautu Savienībā. V. Vilsona plānu kā nereālistisku ar skepsi uztvēra tradicionālo lielvalstu Lielbritānijas un Francijas valdības. Vācijas diplomātijas vilšanos izraisīja faktisko 1919. gada Versaļas miera līguma nosacījumu neatbilstība Četrpadsmit punktu plāna principiem. V. Vilsona plāns tika plaši uztverts ar cerībām koloniālo impēriju tautās, kurām nācās tajā vilties.

V. Vilsona plāns neparedzēja Krievijas tautu pašnoteikšanos, un V. Vilsona administrācija bija pret Baltijas tautu pašnoteikšanos. Trimdas vēsturnieks Edgars Andersons atzīmējis, ka latviešu tautas neatkarības prasības balstījās V. Vilsona pasludinātajos tautu pašnoteikšanās principos, bet latviešu tauta nezināja, ka tie paredzēti ienaidnieka impēriju sagraušanai, nevis sabiedrotās Krievijas iedragāšanai.

V. Vilsona principiem bija būtiska nozīme 20. gs. starptautiskajās attiecībās. 1919. gadā tika izveidota Tautu Savienība, kuras statūti balstījās šajos principos. Starpkaru perioda diplomātijā tika veltītas lielas pūles miera nostiprināšanai un atbruņošanās centieniem. Četrpadsmit punktu plāns sasaucas ar Atlantijas hartas (1941) principiem (tautu pašnoteikšanās tiesības, miera nostiprināšana un tirdzniecības un kuģniecības brīvība) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO; United Nations) dibināšanas pamatprincipiem.

Četrpadsmit punktu plāns atspoguļots režisora Henrija Kinga (Henry King) spēlfilmā “Vilsons” (Wilson, 1944), kas attēlo V. Vilsona politisko karjeru kopš 1909. gada. Plāns attēlots spēlfilmas daļā, kas veltīta Parīzes miera konferencei un V. Vilsona cīņai par viņa principu īstenošanu 1919. gadā.