Ādolfs Kontrovskis 1937.–1939. gadā bija armijas laikraksta “Latvijas Kareivis” atbildīgais redaktors, bet 1939.–1940. gadā – Armijas štāba Audzināšanas daļas priekšnieks, būdams tieši atbildīgs par karavīru patriotismu un nacionālo stāju.

Dzimis kalēja Friča un Annas Kontrovsku daudzbērnu ģimenē. Kristīts Embūtes evaņģēliski luteriskajā draudzē. Vēlāk ģimene dzīvoja Aizputē. Mācījās Aizputes pilsētas skolā un pēc tam A. Činkas komercskolā Liepājā. No 10.1915. mācījās un 06.1916. beidza Petrogradas 1. skolotāju biedrības (Коммерческое училище Первого общества преподавателей Петроградского) komercskolu, 12.1916.–04.1917. mācījās un beidza Aleksandra karaskolas (Александровское военное училище) saīsināto kara laika kursu Maskavā. 1926. gada pavasarī beidzis Latvijas Konservatorijas (tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) dziedāšanas klasi (brīvmākslinieka grāds). 20.10.1926.–29.09.1927. mācījās un beidza Latvijas armijas virsnieku kursus, 17.10.1930.–23.12.1932. mācījās un ļoti sekmīgi beidza Kara akadēmiskos kursus.

Precējies 10.1921. ar Elzu Zariņu, bērni Valda (precējusies Kontrovska-Karpova), Ivars. Ģimene 14.01.1941. izsūtīta uz Krasnojarskas novadu, dzīvesbiedre un meita atbrīvota 1956. gadā, dēls – 1947. gadā.

Pirmā pasaules kara laikā 05.1915. Ā. Kontrovskis bija spiests evakuēties no Liepājas uz Petrogradu. Pēc skolas beigšanas 14.12.1916. brīvprātīgi iestājās Krievijas armijas dienestā, Aleksandra karaskolā Maskavā. Pēc tās beigšanas no 11.04. rotas jaunākais virsnieks (praporščiks) 21. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā Novonikolajevskā, Tomskas guberņā (Omskas kara apgabalā). 18.07.1917. pēc paša vēlēšanās pārvietots uz 2. ložmetēju rezerves pulku Streļnā, Pēterhofas apriņķī, Petrogradas guberņā, rotas jaunākais virsnieks. 11.09. izgāja ložmetēju apmācības kursu pulka 4. bataljonā. 23.10.1917. izdots rīkojums par pārvietošanu uz 113. Staraja Rusas kājnieku pulku frontē, komandēšana aizkavējās saistībā ar iekšpolitisko situāciju, bet pēc lielinieku apvērsuma 09.11.1917. pavēle par pārcelšanu atcelta. 14.12.1917. slimības dēļ piešķirts atvaļinājums uz četriem mēnešiem (04.03.1918. atvaļināts no armijas pavisam). No 14.01.1918. strādāja par grāmatvedi Petrogradā. 23.09.1918. saistībā ar izdoto rīkojumu par virsnieku mobilizāciju Sarkanajā armijā atstāja darbavietu un nelegāli pārgāja Padomju Krievijas un Vācijas demarkācijas līniju, atgriežoties vācu karaspēka okupētajā Liepājā. No 09.1918. vecākais revīzijas nozares ierēdnis Liepājas pilsētas valdē. Slepus nodarbojās ar latviešu karavīru apzināšanu un reģistrēšanu Liepājā un apkārtnē (reģistrēja vairākus simtus no Krievijas pārnākušu karavīru).

28.01.1919. mobilizācijas gaitā Liepājā Latvijas Pagaidu valdības bruņotajās vienībās slimības dēļ atbrīvots no dienesta tajās. 01.04.1919. Liepājā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitnants), no 10.04. dienēja Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba daļas Aizmugures apsardzības priekšnieka štābā, štāba adjutants. Pēc vācu 16.04.1919. apvērsuma kopā ar Latvijas Pagaidu valdību un armijas vadību uzturējās uz tvaikoņa “Saratov” Liepājas ostas reidā. 18.06.1919. pa jūras ceļu komandēts Ziemeļlatvijas brigādes rīcībā, 21.06. iedalīts Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulkā, no 27.06. virsnieks Ziemeļlatvijas Aizmugures priekšnieka štābā. 03.07. iecelts par Vidzemes–Latgales rajona priekšnieka štāba sevišķu uzdevumu virsnieku un adjutanta vietas izpildītāju. No 20.01.1920. dienēja Valmieras apriņķa komandantūrā, komandanta palīgs, no 24.01.1920. – komandantūras vecākais sevišķu uzdevumu virsnieks. No 11.09.1920. – Armijas etapu un rajonu komandantu pārvaldē Rīgā, jaunākais sevišķu uzdevumu virsnieks. Virsleitnants (18.11.1920.; par nopelniem Latvijas neatkarības labā). 02.09.1921. iecelts par pārvaldes vecāko sevišķu uzdevumu virsnieku, bet 16.11.1921. saistībā ar pārvaldes izformēšanu pārvietots uz Bruņoto vilcienu divizionu, iecelts par diviziona adjutantu. No 25.04.1924. Kara saimniecības transporta bataljona adjutants (18.07.1924. – Kara transporta bataljons), pēc bataljona izformēšanas no 30.10.1925. – virsnieks 4. Valmieras kājnieku pulkā Rīgā, rotas jaunākais virsnieks, no 02.02.1926. – vada komandieris. 13.07.–24.09.1930. saistībā ar gatavošanos iestāties Kara akadēmiskajos kursos atradās komandējumā citu ieroču šķiru karaspēka daļās, lai iepazītos ar to dienesta specifiku. Pēc Kara akadēmisko kursu beigšanas 16.01.1933. pārvietots uz Armijas štāba Apmācības daļu, Apmācības nodaļas darbvedis. Kapteinis (17.11.1933.). No 08.02.1935. Apmācības daļas priekšnieka palīgs (1935. gadā amats pārdēvēts par 2. nodaļas priekšnieka amatu). Pulkvedis-leitnants (18.11.1935.). 20.05.1937. iecelts par armijas dienas laikraksta “Latvijas Kareivis” atbildīgo redaktoru Armijas spiestuvē, 10.1935.–12.1939. bija arī Armijas štāba žurnāla “Militārais Apskats” – mēnešraksta “militārai domai un zinātnei, nacionāli patriotiskām atziņām un latviskai gara kultūrai” – redaktors. 17.06.–10.07.1937. dienesta komandējumā Francijā, 11.08.–03.09.1938. – Zviedrijā, 27.–30.05.1939. – Dancigas brīvpilsētā (tagad Gdaņska Polijā). 15.12.1939. pārvietots atpakaļ uz Armijas štābu, Audzināšanas daļas priekšnieks. 1925.–1926. gadā studiju laikā Latvijas Konservatorijā darbojās augstskolas Studentu padomē. Uzstājās kā dziedātājs (baritons) Latviešu Nacionālās jaunatnes savienības koncertos (20. gs. 20. gadu pirmajā pusē bija savienības vokālās studijas vadītājs), militārpersonu izvadīšanā (piemēram, 10.1930. ģenerāļa Pētera Radziņa bērēs), garīgajos koncertos Doma baznīcā (piemēram, 02.1933.), skautu pasākumos u. c. Bija Latvijas Konservatorijas audzēkņu korporācijas “Līgusonis” filistrs.

Pēc padomju okupācijas 08.07.1940. piekomandēts Armijas štāba jaunizveidotajai Kultūras–propagandas pārvaldei, Administratīvās daļas priekšnieka vietas izpildītājs, 26.07. oficiāli pārvietots uz to, paaugstināts par pulkvedi un apstiprināts amatā. 18.10.1940. atvaļināts “piemērota amata trūkuma dēļ Sarkanajā armijā”. Dzīvoja savā dzīvoklī Rīgā. 14.01.1941. apcietināts un izvests uz Soļikamskas soda nometnēm. 18.04.1942. PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķā apspriede piesprieda nāvessodu, nošauts. Piederīgajiem saskaņā ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas 14.07.1956. lēmumu sniegta nepatiesa informācija, ka piespriesti 10 gadi ieslodzījuma un ka 30.11.1945. miris no “asinsizplūduma smadzenēs”.

Par dienesta nopelniem Latvijas armijā Ā. Kontrovskis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira; V šķira), Viestura ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu, skautu pateicības zīmi “Svastika”.