AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 7. oktobrī
Jānis Sarnovičs,Raimonds Zalcmanis

Ādama iela

atrodas Rīgā, Kurzemes rajonā, Bolderājas apkaimē

Saistītie šķirkļi

  • Bolderāja

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukums, vēsturiskie nosaukumi
  • 3.
    Izveidošana. Ielas funkcionālie parametri
  • 4.
    Apbūves raksturojums
  • 5.
    Atspoguļojums
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukums, vēsturiskie nosaukumi
  • 3.
    Izveidošana. Ielas funkcionālie parametri
  • 4.
    Apbūves raksturojums
  • 5.
    Atspoguļojums
Kopsavilkums

Ādama iela atrodas Bolderājas apkaimes centrālajā daļā un savieno Gundegas un Gaigalas ielu. Tai raksturīga 20. gs. pirmās un otrās puses vienstāvu un divstāvu savrupmāju apbūve, galvenokārt koka vai kombinētā konstrukcijā. Apbūves dinamika kopš 2000. gada bijusi lēna, notiek pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana un nelieli infrastruktūras uzlabojumi.

Nosaukums, vēsturiskie nosaukumi

Ādama iela ir antropotoponīmisks toponīms – nosaukums, kas atvasināts no personvārda Ādams. Saskaņā ar islāma, jūdaisma un kristietības tradīcijām Ādams tiek uzskatīts par pirmo cilvēku.

Iela ar savu līdzšinējo nosaukumu avotos minēta vēl pirms 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemtā likuma, kas noteica Bolderājas un citu Pārdaugavas apkaimju, piemēram, Daugavgrīvas, Voleru un citu, iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. Līdz pirmreizējai padomju okupācijai 1940. gadā ielas oficiālā numerācija bija 22 gruntsgabalos. Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas okupācijas periodā ielas nosaukums saglabājās, pielāgojot to vācu valodas lietojumam – Ādama iela (Adamstraße).

Izveidošana. Ielas funkcionālie parametri

Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi. Iela savieno Gundegas ielu un Gaigalas ielu. Tās garums ir 767 metri, segums – dažādos periodos klāts asfaltbetons.

Apbūves raksturojums

Ādama ielai, līdzīgi kā citām Bolderājas apkaimes dzīvojamās zonas centrālās, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļas ielām, ir raksturīga vienstāvu un divstāvu 20. gs. pirmās un otrās puses vienģimeņu māju apbūve, bieži koka vai kombinētā konstrukcijā.

Apbūves dinamika kopš 2000. gada nav bijusi strauja – nav daudz plašu daudzstāvu projektu vai intensīvas pārbūves, salīdzinot ar citām Rīgas apkaimju attīstības zonām. Bolderājas apdzīvotās zonas centrālajā daļā lielākoties norisinās pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana, nelieli būvniecības projekti un lokāli infrastruktūras uzlabojumi, nevis intensīvs apbūves blīvuma pieaugums.

Atspoguļojums

Bolderājas apkaimes iedzīvotāji un ielas laikā epizodiski ir atspoguļoti Jāņa Zariņa atmiņu romāna “Kāvu gados” (1971–1973) 2. daļā (1972).

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās – “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).

Saistītie šķirkļi

  • Bolderāja

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Lecis, E. un Grandāne, I., Rīgas ielas. Kreisais krasts, Rīga, Jāņa sēta, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2025, 60. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Zalcmanis, R., Rīgas ielas, 1. sējums, Rīga, Priedaines, 2001, 65. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Jānis Sarnovičs, Raimonds Zalcmanis "Ādama iela". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/299419-%C4%80dama-iela (skatīts 08.10.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/299419-%C4%80dama-iela

Šobrīd enciklopēdijā ir 5990 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana