Viesnīcas iela atrodas Bolderājas apkaimes dzīvojamās zonas ziemeļu daļā. Iela ir strupceļa posms, kas nozarojas no Lielās ielas līdz Loču kanāla krastam.
Viesnīcas iela atrodas Bolderājas apkaimes dzīvojamās zonas ziemeļu daļā. Iela ir strupceļa posms, kas nozarojas no Lielās ielas līdz Loču kanāla krastam.
Viesnīca ir uzņēmums vai iestāde, kas sniedz īslaicīgu apmešanos, naktsmītni un saistītus pakalpojumus ceļotājiem un viesiem par samaksu.
Iela ar savu līdzšinējo nosaukumu avotos minēta vēl pirms 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemtā likuma, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. Līdz padomju okupācijai 1940. gadā ielas oficiālā numerācija bija vienā gruntsgabalā. Otrā pasaules kara laikā, nacistiskās Vācijas okupācijas periodā, ielas nosaukums saglabājās, pielāgojot to vācu valodas lietojumam – Viesnīcas iela (Gasthofstraße).
Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi.
1919. gada 15. oktobrī ielas un blakus esošā koka tilta apkārtnē norisinājās viena no izšķirošākajām Latvijas Neatkarības kara Latvijas armijas militārajām operācijām – desanta operācija Daugavgrīvā.
Starpkaru periodā 1. gruntsgabals līdz 20. gs. 30. gadu beigām piederēja Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara dalībniekam, Latvijas armijas Artilērijas galvenās noliktavas Daugavgrīvas nodaļas priekšniekam pulkvedim-leitnantam Voldemāram Bergam.
Vienā no Viesnīcas ielas ēkām 20. gs. 20. gados un 30. gadu sākumā dzīvoja Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas direktors, skots Džons Makintošs (John McIntosh).
Mūsdienās Viesnīcas iela atzarojās no Lielās ielas un turpinās līdz Loču kanālam pie Lielupes ielas vēlāk likvidētā sākumposma. Ielas garums ir 94 metri, segums – dabīgais zemes.
Ielai raksturīga 19. gs. un 20. gs. pirmās puses apbūve.
Viesnīcas ielas galā pie Loču kanāla jau kopš 17. gs. sākuma atradās bijušā loču kantora un kuģu muitas ēkas (koka ēku komplekss), tostarp agrākā “Zviedru muita” jeb “Licences nams”, kas, iespējams, ir vecākā līdz mūsdienām saglabājusies koka ēka Rīgas teritorijā.
Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).
Jānis Sarnovičs, Raimonds Zalcmanis "Viesnīcas iela". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/302554-Viesn%C4%ABcas-iela (skatīts 23.10.2026)