Meniķu iela atradās Bolderājas apkaimē, bet mūsdienās vairs nepastāv. Sākotnēji tā tika nosaukta par Tilta ielu, vēlāk pārdēvēta par Meniķu ielu (1925). Iela bija strupceļa posms, kas nozarojās no Lielās ielas līdz Loču kanāla krastam.
Meniķu iela atradās Bolderājas apkaimē, bet mūsdienās vairs nepastāv. Sākotnēji tā tika nosaukta par Tilta ielu, vēlāk pārdēvēta par Meniķu ielu (1925). Iela bija strupceļa posms, kas nozarojās no Lielās ielas līdz Loču kanāla krastam.
Meniķis ir hidrotehniska būve – slūžu aizvērtnis, kas paredzēts ūdens līmeņa un caurplūdes regulēšanai meliorācijas un ūdenssaimniecības sistēmās.
19. gs. otrajā pusē nosaukums – Tilta iela. Rīgā iekļauta saskaņā ar 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemto likumu, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1925. gadā pārdēvēta par Meniķu ielu, jo agrākais ielas nosaukums dublēja jau esošo Tilta ielas nosaukumu Rīgas statistiskajā rajonā – Sarkandaugava. Līdz 1940. gadam oficiāla numerācija vienā gruntsgabalā (Nr. 1). Otrā pasaules kara laikā, nacistiskās Vācijas okupācijas periodā, pēc būtības tika saglabāts ielas iepriekšējais nosaukums, to pārveidojot atbilstošu vācu valodas fonētikai – Slūžu iela (Schleusenstraße).
Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi. Tomēr, ņemot vērā ielas nosaukumu un novietojumu, iela ir cieši saistīta ar 1858.–1865. gadā uzbūvēto koka tiltu, kas savienoja Daugavgrīvu ar Bolderāju, šķērsojot Mīlestības saliņu.
Iela no Lielās ielas līdz Loču kanālam pie Lielupes ielas vēlāk likvidētā sākumposma.
1919. gada 15. oktobrī ielas un koka tilta apkārtnē norisinājās viena no izšķirošākajām Latvijas Neatkarības kara Latvijas armijas militārajām operācijām – desanta operācija Daugavgrīvā.
20. gs. 30. gados vienīgais gruntsgabals atradās Jūrniecības departamenta īpašumā.
2014. gada 3. septembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja lēmumu par ielas nosaukuma likvidēšanu, tomēr kartēs iela uzrādīta arī turpmākajos gados.
Bolderājas apkaimes ielas un iedzīvotāji Otrā pasaules kara laikā epizodiski ir atspoguļoti Jāņa Zariņa atmiņu romāna “Kāvu gados” (1971–1973) 2. daļā (1972).
Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).
Jānis Sarnovičs, Raimonds Zalcmanis "Meniķu iela". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/302692-Meni%C4%B7u-iela (skatīts 26.10.2026)