finanšu izpratnes, zināšanu, prasmju, attieksmju un uzvedības kopums, kas nepieciešams pamatotu finanšu lēmumu pieņemšanai un personas finansiālās labbūtības veicināšanai

Finanšu pratība raksturo ne tikai to, ko cilvēki zina par finansēm, bet arī to, kā tie rīkojas ar naudu, izsver riskus un plāno nākotni. Kā pētniecības un politikas joma tā nostiprinājās 21. gs. sākumā, īpaši pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes, un mūsdienās aptver arī digitālo finanšu pratību un spēju atpazīt krāpniecību. Augstāka finanšu pratība bieži ir saistāma ar finansiālo labklājību, taču pratība vien rezultātu negarantē: to lielā mērā nosaka arī ienākumi, sociālekonomiskie apstākļi un finanšu pakalpojumu vide. Latvijā finanšu pratības veicināšanu kopš 2022. gada koordinē Latvijas Banka.

Daudzās valstīs pensiju reformas tradicionālās definētu izmaksu pensijas aizstāja ar individuālu kontu shēmām un tādējādi atbildību par uzkrāšanu, ieguldīšanu un uzkrājumu izlietošanu lielā mērā pārnesa uz pašiem strādājošajiem. Vienlaikus parādījās jauni, tostarp digitāli, finanšu produkti un pakalpojumi, kas maina to, kā patērētāji pieņem finanšu lēmumus.

Starptautiski salīdzināmās aptaujās konstatēts, ka finanšu pratība ir zema visur pasaulē neatkarīgi no valsts finanšu tirgu attīstības līmeņa un pensiju sistēmas veida. Šīs jomas pētniecību lielā mērā veidojušas ekonomistes Annamarija Lusardi (Annamaria Lusardi) un Olīvija Mičela (Olivia S. Mitchell), kuras finanšu pratību teorētiskos modeļos aplūko kā ieguldījumu cilvēkkapitālā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Cooperation and Development, OECD) 2020. gada ieteikumā par finanšu pratību izdala piecus tās komponentus: finanšu izpratni, zināšanas (piemēram, par procentiem, inflāciju un riska dalīšanu), prasmes (piemēram, salīdzināt kredīta piedāvājumus vai sastādīt budžetu), attieksmes pret patēriņu un uzkrāšanu un uzvedību. Uzvedības iekļaušana starp šiem komponentiem ir būtiska, jo cilvēks var zināt, kā darbojas saliktie procenti, un tomēr izvēlēties neveidot uzkrājumus. Eiropas Savienības (ES) un OECD kopīgi izstrādātajos finanšu kompetenču ietvaros finanšu pratība saturiski dalīta četrās jomās: nauda un darījumi, finanšu plānošana un pārvaldība, riski un ieguvumi, kā arī finanšu vide.

Finanšu pratība nav tas pats, kas finanšu izglītība: izglītība ir process, bet pratība ir tās vēlamais rezultāts. Tā atšķiras arī no finanšu iekļautības (piekļuves iespējas banku pakalpojumiem, maksājumiem, noguldījumiem un aizņēmumiem) un no finansiālās labbūtības, ko bez zināšanām ietekmē arī ienākumi, īpašumi, saistības, labklājības un sociālās aizsardzības sistēma valstī. Psiholoģijas pētījumi rāda, ka finanšu lēmumus ietekmē arī tas, cik cieši cilvēks sevi saista ar savu nākotnes “es”: Hala Ersnera-Heršfīlda (Hal Ersner-Hershfield) un līdzautoru 2009. gada pētījumā tie, kuri šo saikni izjuta spēcīgāk, vidēji bija uzkrājuši vairāk.

Pieaugušo finanšu zināšanas visbiežāk mēra ar A. Lusardi un O. Mičelas 2004. gadā izstrādātajiem trim jautājumiem (Big Three) par saliktajiem procentiem, inflāciju un riska dalīšanu. OECD Starptautiskā finanšu izglītības tīkla (International Network on Financial Education, INFE) aptaujas papildus zināšanām vērtē arī uzvedību, attieksmes un digitālo finanšu pratību. OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (Programme for International Student Assessment, PISA) 2012. gadā pirmo reizi veica liela mēroga starptautisku 15 gadus vecu skolēnu finanšu pratības novērtējumu, kurā valstis piedalījās pēc izvēles. Eiropas Komisijas (EK) 2023. gada Eirobarometra aptaujā augsts finanšu pratības līmenis konstatēts 18 % ES iedzīvotāju. Šādi standartizēti testi ļauj salīdzināt grupas un valstis, taču neatklāj, kā cilvēks rīkotos sarežģītā reālā situācijā.

Atsevišķi finanšu pratības koncepcijas elementi dažādu autoru darbos atrodami gan Senajā Grieķijā, gan jaunajos un jaunākajos laikos, bet termins “finanšu pratība” plašāk izplatījās 20. gs. 90. gados. Viena no agrīnajām definīcijām ietverta Lielbritānijas Nacionālā izglītības pētījumu fonda (National Foundation for Educational Research) pētnieku Maikla Noktora (Michael Noctor), Šīlas Stounijas (Sheila Stoney) un Roberta Stradlinga (Robert Stradling) 1992. gadā bankai National Westminster Bank sagatavotajā ziņojumā, kurā finanšu pratība raksturota kā spēja informēti spriest un pieņemt efektīvus lēmumus par naudas izmantošanu un pārvaldību.

Kā starptautiska joma finanšu pratība nostiprinājās 21. gs. sākumā. OECD 2002. gadā uzsāka finanšu izglītības projektu un 2008. gadā izveidoja INFE, kurā tagad darbojas iestādes no vairāk nekā 130 valstīm. OECD Padome (OECD Council) 2020. gada 29. oktobrī pieņēma ieteikumu par finanšu pratību, kas aizstāja četrus agrākus ieteikumus par finanšu izglītību, apdrošināšanas risku apzināšanos, privātajām pensijām un kredītiem. EK un OECD/INFE 2022. gada janvārī publicēja finanšu kompetenču ietvaru pieaugušajiem, bet 2023. gada septembrī – bērniem un jauniešiem. 2025. gada 30. septembrī EK pieņēma pirmo ES finanšu pratības stratēģiju.

Latvijā pirmais nacionāla mēroga dokuments bija “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2014–2020”, ko 2014. gadā kā memorandu parakstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Banku augstskola, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija. Tās īstenošanas laikā tika mērīts nacionālais iedzīvotāju finanšu pratības indekss, kura skala (0–99 punkti) atšķiras no OECD/INFE skalas. Kopš 2022. gada 1. janvāra nacionālais koordinators finanšu pratības jomā ir Latvijas Banka, kas šo funkciju pārņēma no FKTK. 2026. gadā stratēģijas 2021.–2027. gadam īstenošanai atjaunoto sadarbības memorandu parakstīja 28 organizācijas.

Galvenais diskusiju jautājums ir par cēloņsakarību: vai finanšu pratība pati par sevi uzlabo cilvēku finanšu rezultātus, vai arī abus nosaka kādi citi faktori, piemēram, izglītība, ienākumi vai kognitīvās spējas. Augstāka finanšu pratība ir saistīta ar labākiem finanšu rezultātiem, un longitudinālie pētījumi rāda, ka tā prognozē arī vēlākos rezultātus. Taču daļu šīs saiknes var izskaidrot arī izglītība, ienākumi, kognitīvās spējas un dzīves pieredze. Pētījumi par finanšu izglītības ietekmi nonāk pie atšķirīgiem secinājumiem. Daniela Fernandesa (Daniel Fernandes) un līdzautoru 2014. gada metaanalīze secināja, ka izglītības intervences izskaidro tikai 0,1 % no finanšu uzvedības atšķirībām un to efekts laika gaitā izzūd. Tima Kaizera (Tim Kaiser) un līdzautoru 2022. gada metaanalīze, kurā iekļauti 76 nejauši izraudzīti eksperimenti ar vairāk nekā 160 000 dalībnieku, turpretī konstatēja vidēji pozitīvu ietekmi gan uz zināšanām, gan uz uzvedību.

Otra diskusija ir par atbildības sadalījumu starp indivīdu un sistēmu. Tiesību zinātniece Lorīna Villisa (Lauren E. Willis) rakstā “Pret finanšu pratības izglītību” (Against Financial Literacy Education, 2008) apgalvo, ka finanšu pratības izglītības efektivitātei trūkst empīrisku pierādījumu un ka strauji mainīgu tirgu, sarežģītu produktu un lēmumu pieņemšanas kļūdu dēļ tā var palielināt patērētāju pašpārliecību, neuzlabojot viņu spējas, un novērst uzmanību no efektīva tirgus regulējuma. Turpretī OECD 2020. gada ieteikumā finanšu pratības politika raksturota kā nepieciešams papildinājums finanšu iekļautības un patērētāju aizsardzības pasākumiem.

Finanšu pratības koncepcija finanšu zināšanas no profesionālas jomas pārvērtusi par visiem nepieciešamu prasmi. Tā ietekmējusi skolu un pieaugušo izglītību, patērētāju aizsardzību un finanšu politiku.

Latvijas Bankas 2022. gada aptaujā iedzīvotāju finanšu pratības indekss bija 12,2 no 20 punktiem jeb 61 % no maksimālā rezultāta, digitālās finanšu pratības rezultāts – 4,6 no 10 punktiem. Salīdzinājumā ar 2015. gadu finanšu zināšanu rezultāts samazinājās no 5,1 līdz 3,9 punktiem no 7. OECD/INFE 2023. gada starptautiskajā salīdzinājumā Latvijas rezultāts bija 59 no 100 punktiem (OECD dalībvalstīs vidēji 63, Igaunijā 67, Lietuvā 56).

“PISA 2018” Latvijas 15 gadus veco skolēnu finanšu pratības rezultāts (501 punkts) atbilda OECD vidējam līmenim. Latvijas Bankas 2025. gada devītklasnieku novērtējumā (1159 skolēni no 75 skolām) indekss bija 61,7 % no maksimālā, bet mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu īpašnieku 2023. gada aptaujā (500 respondenti) – 71,2 %. Šie rādītāji iegūti ar atšķirīgiem instrumentiem, tāpēc tieši nav salīdzināmi. Latvijas vispārējās izglītības skolās finanšu temati kopš kompetenču pieejā balstītā mācību satura (“Skola 2030”) ieviešanas ir iekļauti sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, taču skolotāji norāda, ka tiem atvēlēts maz laika.

Digitalizācija finanšu pratību cieši saista ar spēju pasargāt sevi no krāpniecības. Latvijas Bankas, Lietuvas Bankas, OECD un EK kopīgā projekta pētījumā 27 % Latvijas pieaugušo pēdējo divu gadu laikā pirms aptaujas bija kļuvuši par finanšu krāpniecības upuriem. Visbiežāk tie bija saskārušies ar pirkumu krāpšanu (15 %), pikšķerēšanu (8 %), krāpnieciskiem ieguldījumu piedāvājumiem (6,5 %) un neautorizētiem darījumiem (5,6 %). Projekta gala rezultātus plānots prezentēt 2026. gada novembrī. Latvijas Bankas 2025. gada devītklasnieku pētījumā 48 % skolēnu bija tiešsaistē saņēmuši piedāvājumu nopelnīt naudu, bet 18 % bija aicināti kļūt par tā sauktajiem naudas mūļiem.