AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 17. novembrī
Ilona Gorņeva

Rodas Apollonijs

(Ἀπολλώνιος Ῥόδιος, burtiski Rodietis, zināms arī kā Aleksandrijas vai Naukratas Apollonijs, Αλεξανδρεύς, Ναυκρατίτης, burtiski aleksandrietis vai naukratietis; dzīvojis 3. gs. p. m. ē., precīzi dzīves dati nav zināmi), arī Apollonijs
Hellēnisma laika dzejnieks, tā dēvētās aleksandriešu dzejas pārstāvis

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelšanās, ģimene, izglītība
  • 3.
    Radošā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Sasniegumu nozīme
  • 6.
    Novērtējums
  • 7.
    Atspoguļojums
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelšanās, ģimene, izglītība
  • 3.
    Radošā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Sasniegumu nozīme
  • 6.
    Novērtējums
  • 7.
    Atspoguļojums
Kopsavilkums

Rodas Apollonijs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem hellēnisma laika dzejniekiem, kas vislabāk zināms kā sengrieķu episkās poēmas “Argonautika” (Ἀργοναυτικά, 3. gs. p. m. ē.) autors. Darbojies Aleksandrijas bibliotēkā (Βιβλιοθήκη τῆς Ἀλεξάνδρειας).

Izcelšanās, ģimene, izglītība

Biogrāfiskie dati par autoru ir skopi un neskaidri. Parasti tiek uzskatīts, ka dzimis Ēģiptē, Aleksandrijā vai Naukratā, bet miris Aleksandrijā (versija, ka apglabāts līdzās Kallimaham, Καλλίμαχος, vai Rodā).

Četri galvenie biogrāfisko datu avoti ir divi īsi dzīves apraksti antīko tekstu paskaidrojumos un piezīmēs jeb sholijos (Dzīves apraksts A un B jeb Vita A un Vita B), ieraksts Bizantijas laika Sudas leksikonā (Σοῦδα, šķirkļa numurs Adler A3419, ap 10. gs.), kā arī ziņas Oksirinhas papirusos (Oxyrhynchus papyri), kur rodams Ptolemaju (Πτολεμαῖοι) laika Aleksandrijas bibliotekāru saraksts (P. Oxy. 1241, ap 2.gs.). Rodas Apollonijs par savu dzīvi nekādas ziņas nav sniedzis.

Parasti tiek minēts, ka Apollonijs dzimis Aleksandrijā (respektīvi, viņš ir aleksandrietis). Mūsu ēras 2. gs. autors Atēnajs (Ἀθήναιος) Apolloniju nodēvēja par naukratieti, varētu domāt, ka cēlušos no Naukratas pilsētas. Taču vienlaikus tas ir arī apšaubāms un varētu būt saistīts ar faktu, ka Apollonijs bija sarakstījis darbu par Naukratas pilsētas dibināšanu.

Apollonijs tiek minēts kā kāda Silleja dēls (υἱὸς Σιλλέως, Adler A3419), iespējama arī tēva vārda variācija. Kas ir bijis Apollonija tēvs, nav zināms, taču pastāv iespēja, ka tēva vārds atdarina grieķu vārdu sillos (σίλλος), ar ko varēja apzīmēt izsmējīga rakstura dzejojumu vai tā sacerētāju (tas var būt uzskatāms par iedomātu vārdu, kas, piemēram, patapināts no kāda izsmējīga satura darba). Apollonija mātes vārds Rode (Ῥόδη), kas minēts Dzīves aprakstā B, arī raisa šaubas, jo te iespējama mērķtiecīga sasauce ar Rodu (t. i, Rode kā Rodas salas iedzīvotāja jeb rodiete), kas saistāms jau ar paša Apollonija biežāk lietoto apzīmējumu rodietis jeb Rodas Apollonijs.

Biogrāfiskajos datos rodamas norādes, ka Apollonijs bijis aleksandriešu dzejnieka Kallimaha skolnieks (vai ir bijis pazīstams ar Kallimahu). Antīko biogrāfisko datu interpretācijā šāds apgalvojums var būt arī abstraktāk skaidrojams un uztverams kā metafora (t. i., jaunākas paaudzes dzejnieks ietekmējas/mācās no iepriekšējās paaudzes).

Radošā darbība

Saskaņā ar avotiem, Apollonija darbība pamatā saistīta ar divām lokācijām, pirmkārt, Aleksandriju un Aleksandrijas bibliotēku, otrkārt, ar Rodu.

Dzīves aprakstā A minēts, ka Apollonijs, kas dzīvojis Ptolemaja valdīšanas laikā un bijis Kallimaha skolnieks, dzejas rakstīšanai pievērsies vēlu, tajā pašā aprakstā piebilstot, ka, jau būdams efēbs (jauneklis), lasījis vārsmas par Argo kuģojumu, par ko ir izpelnījies kritiku, tāpēc devies uz Rodu, kur uzlabojis savu dzeju un tur pēc tās skandēšanas ticis atzinīgi novērtēts, tāpēc arī sevi sācis dēvēt par Rodas Apolloniju. Savukārt Dzīves aprakstā B sacīts, ka Apollonijs atgriezies Aleksandrijā, kur vēlreiz uzstājies ar savas dzejas lasījumu, ticis atzinīgi novērtēts, atzīts par bibliotēkas cienīgu un ticis apglabāts līdzās Kallimaham. Tieši Rodas salā iegūtā atzinība nodrošina Apollonija plašāk zināmo vārdu, ar kuru viņš tiek identificēts arī mūsdienās, proti, Rodas Apollonijs.

Pieejamās liecības par to, ka Rodas Apollonijs bijis Aleksandrijas bibliotēkas vadītājs, sniedz pretrunīgu informāciju par iespējamo periodizāciju. Sudas leksikonā norādīts, ka Apollonijs vadījis bibliotēku pēc Eratostena (Ἐρατοσθένης), turklāt minēts Ptolemaja Euergeta jeb Labdara (t. i., Ptolemaja III Euergeta, Πτολεμαῖος Εὐεργέτης) valdīšanas laiks, bet Oksirinhas papirusā P. Oxy. 1241 teikts, ka Apollonijs bija pirms Eratostena.

Tiek uzskatīts, ka Bizantijas leksikonā šajā aspektā pieļauta kļūda, sajaucot divus dažādus Apollonijus.

Nozīmīgākie darbi

Lai gan Rodas Apollonijs zināms kā daudzu darbu autors, līdz mūsdienām pilnā apjomā saglabājusies vien viņa episkā poēma “Argonautika”, ar ko autors tiek primāri identificēts. Pārējie Rodas Apollonijam piedēvētie teksti pieejami ļoti fragmentārā veidā.

Rodas Apollonijs zināms gan kā dzejnieks, gan kā pētnieks. Viņa dzejas darbi aptver tā dēvētos dibināšanas/vietas rašanās dzejas tekstus (κτίσεις), kas tika veltīti Aleksandrijai, Kaunai,  Knidai, Naukratai, Rodai un Lesbai. Domājams, ka autora interese par ģeogrāfisko vietu rašanos idejiski sasaucas ar poēmā “Argonautika” rodamo pieeju – raksturot dažādas teritorijas un sniegt par tām papildinformāciju. Rodas Apollonijs holijambos bija sacerējis arī dzejas darbu “Kanoba” (Κάνωβος, mūsdienu Abukira), kas varēja būt saistīta ar Kanobā esošo dieva Sarāpida/Serāpida (Σάραπις/Σέραπις), kura kults attīsījās Ptolemaju dinastijas laikā, templi. Ar kāda Apollonija Gramatiķa (Ἀπολλώνιος  Γραμματικός) vārdu saistās arī viena “Palatīnas antoloģijas” (Anthologia Palatina) epigramma (11.275),  kurā izsmējīgā manierē apcerēts Kallimahs. Nav zināms, vai šī epigramma ir Rodas Apollonija teksts.

Nozīmīgs ir Rodas Apollonija ieguldījums literatūras pētniecībā, rakstot literatūrkritiskas ievirzes prozas tekstus. Viņa darbs “Pret Zēnodotu” (Πρὸς Ζηνόδοτον), kurā tika kritiski aplūkoti Zēnodota (Ζηνόδοτος, 3. gs. p. m. ē.) izdotie Homēra (Ὅμηρος) eposi, tiek uzskatīts par pirmo hellēnisma laika posma Homēram veltīto šāda veida pētniecisko darbu. Rodas Apollonijs rakstīja arī par jautājumiem, kas saistīti ar Arhiloha (Ἀρχίλοχος, 7. gs. p. m. ē.) un Hēsioda (Ἡσίοδος, ap 7. gs. p. m. ē.) tekstiem. Piemēram, viņš komentējis Hēsioda poēmu “Darbi un dienas” (Ἔργα καὶ Ἡμέραι), kā arī pievērsies Hēsioda darba “Hērakla vairogs” (Ἀσπὶς Ἡρακλέους) autentiskuma jautājumiem.

Sasniegumu nozīme

Rodas Apollonija devums, pētot un komentējot arhaiskā perioda dzejas tekstus, kā arī pašam sarakstot episko poēmu, kas rada monumentālu sasauci ar Homēra mantojumu, izgaismo sengrieķu kultūrtelpas dažādu periodu literāros procesus, kā arī diskusijas par tiem.

“Palatīnas antoloģijā” iekļautā neskaidrās autorības epigramma, kurā izzobots Kallimahs, tiek vērtēta kā viens no veidotājelementiem idejai par Rodas Apollonija konfliktu ar Kallimahu, kā rezultātā Apollonijam bija jāpamet Aleksandrija. Idejas attīstība vērojama jaunlaiku zinātniski pētnieciskajā domā, kas lielā mērā balstās antīko dzejas tekstu un Kallimaha biogrāfiskajā tradīcijā atrodamo norāžu interpretācijā. Konflikta pamatā pretēji uzskati par literārajām vērtībām. Vienā pusē Kallimahs, kura tekstos nolasāma dzejnieka noraidošā attieksme pret arhaiskās poēmas formu, kas jau ir noiets un līdz ar to pārāk izzināts ceļš, bet otrā pusē Apollonijs, kurš strādā pie savas episkās poēmas teksta. Taču visai iespējams, ka šāda interpretācija un notikumu rekonstrukcija neatbilst patiesībai. Turklāt hellēnisma dzejas pētniecība uzrāda līdzības Rodas Apollonija un Kallimaha dzejas praksē, kas liek domāt par tradīcijas pēctecību (Kallimahs kā Apollonija skolotājs).

Rodas Apollonijs savas episkās poēmas dēļ neizbēgami tiek salīdzināts ar Homēru, savā ziņā atrodoties Homēra ēnā.  Mūsu ēras 1. gs. literatūrkritiskas ievirzes darbā “Par cildeno” (Περì Ὕψους), kas piedēvēts Longīnam (Λογγῖνος), izskan retorisks jautājums, vai tu labāk gribētu būt Homērs vai Apollonijs (33, 5). Atbilde ir skaidri nolasāma. Izvēle, bez šaubām, būtu par labu Homēram. Lai gan Longīns norāda, ka Homēra dzejā saskatāmi kādi trūkumi, tie neietekmē viņa devuma vispārējo kvalitāti un lielo nozīmi, kas ir arī visnotaļ likumsakarīgi, jo Homērs antīkās literatūras kontekstā kopumā turēts pat dievišķas virsotnes vērtē. Hellēnisma laika literatūra var būt dažādi vērtēta, arī akcentējot tās kāpināto zinātniskumu, kas tekstā var radīt tādu kā samākslotības iespaidu.  Tajā pašā laikā Rodas Apollonija ietekme uz antīkās literatūras (tajā skaitā antīkā eposa) attīstību ir ievērojama. To iespējams uzskatāmi novērtēt, aplūkojot vēlāko laiku sasauces ar Apollonija episko poēmu “Argonautika”. Tā, piemēram, 4. gs. romiešu autors Makrobijs (Macrobius Ambrosius Theodosius.) savā darbā “Saturnāliji” (Saturnalia) par romiešu dzejnieku Vergiliju (Publius Vergilius Maro) tēlaini raksta, ka viņš, sacerot episko poēmu “Eneīda” (Aeneis, apmēram 30. līdz 19. gadas p. m. ē.), savu vīnu neizgatavoja no kāda viena vīnogulāja, bet gan iepazina dažādus avotus, kurus, kā noprotams, atzina par sev noderīgiem un atdarināšanas vērtiem. Makrobijs norāda, ka Vergilija “Eneīdas” ceturtā grāmata veidota, balstoties Apollonija “Argonautikas” ceturtajā grāmatā (Saturnalia, V, 4).

Novērtējums

Aspekti, kas apliecina Rodas Apollonija statusu viņa paša dzīves laikā, ir liecības par Apolloniju kā Aleksandrijas bibliotēkas vadītāju. Arī Apollonija biogrāfiskajā informācijā fiksētais apgalvojums par to, ka Apollonijam piešķirta Rodas pilsonība, vērtējama kā īpaša atzinība dzejniekam.

Atspoguļojums

Daudzveidīgu atspoguļojumu mākslās izpelnās episkā poēma “Argonautika” – vienīgais Rodas Apollonija darbs, kas nonācis līdz mūsdienām pilnā apjomā.

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Fomina, T. (sast.), Sengrieķu literatūras antoloģija, Rīga, Zvaigzne, 1990.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Hunter, R. L. (ed.), Apollonius of Rhodes: Argonautica Book III, Cambridge University Press, 1989.
  • Papanghelis, Th. D. and Rengakos, A. (eds.), A Companion to Apollonius Rhodius, BRILL, 2001.
  • Race, W. H. (ed. and trans.), Apollonius Rhodius. Argonautica, Loeb Classical Library, 2009.

Ilona Gorņeva "Rodas Apollonijs". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/303782-Rodas-Apollonijs (skatīts 17.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/303782-Rodas-Apollonijs

Šobrīd enciklopēdijā ir 6087 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana