“Darbi un dienas” ir episka poēma (828 rindiņu gara), kuru ap 8. vai 7. gs. p. m. ē. sarakstījis sengrieķu dzejnieks Hēsiods (Ἡσίοδος). Poēma ir didaktiska, un tā vēsta par zemnieka ikdienu, taisnīguma principiem un sabiedrību. Poēmai piemīt episkajam žanram raksturīgās iezīmes, piemēram, daktilu heksametra pantmērs, homēriskā jeb episkā dialekta, proti, joniešu dialekta, izmantojums, mūzu (Μοῦσαι) uzrunāšana poēmas sākumā, pastāvīgie epiteti un citas iezīmes.
Hēsiods poēmā vairākkārt uzrunā savu brāli Persu (Πέρσης), ar kuru viņam bijis ilgstošs strīds mantojuma dēļ. Perss viņam atņēmis daļu mantojuma, taču vēlāk neprasmīgi rīkojies un nonācis trūkumā. Poēmu caurvij uzkrītoša Persa pamācīšana, kuru pavada ieteikumi un padomi, kas noderīgi ikvienam.