Prometejs ir dievs, viens no titāniem sengrieķu mitoloģijā, dāvājis cilvēkiem uguni, par ko tika sodīts ar piekalšanu pie klints. Dēvēts par uguns dievu.

Prometejs raksturots kā gudrs un iejūtīgs, bet tajā pašā laikā tik viltīgs, ka spējis apmānīt Zevu (Ζεύς), sniedzis cilvēcei plašas zināšanas un izglābis to no bojāejas, slepus nonesot no Olimpa kalna uguni. Zevs Prometeju par to bargi sodījis, vispirms piekaļot pie klints, tad ieslogot to Tartarā (Τάρταρος), bet pēc tam piekaļot atkal pie klints un liekot ērglim izknābt tā aknas, kas atkal no jauna ataugušas. Prometeju no mokām atbrīvoja varonis Hērakls (Ἡρακλῆς).

Par Prometeja vārda izcelsmi nav vienprātības, taču dominējošais viedoklis pauž, ka tas veidojies no sengrieķu prievārda πρό-, pro- ‘priekšā’ un sengrieķu darbības vārda μανθάνω, manthanō ‘mācīties, zināt, saprast’, tātad ar nozīmi ‘tas, kas zina uz priekšu’. Romiešu ekvivalents paliek nemainīgs – latīņu Promētheus.

Par Prometeja izcelšanos pastāv vairākas versijas. Zināmākā no tām nāk no sengrieķu dzejnieka Hēsioda (Ἡσίοδος) poēmas “Teogonija” (Θεογονία, ~ 7. gs. p. m. ē.). Poēmā vēstīts, ka Prometeja tēvs ir titāns Japets (Ἰαπετός). Titāni ir dievu Gājas (Γαῖα) un Urāna (Οὐρανός) pēcnācēji, kas nozīmē, ka Prometejs pieder otrajai dievu paaudzei. Prometeja māte ir okeanīda Klimene (Κλυμένη). Prometeja brāļi ir titāni Atlants (Ἄτλας), Menoitijs (Μενοίτιος) un Epimetejs (Ἐπιμηθεύς). Tas aprakstīts poēmas 507.–511. rindiņā:

“Japets ņēma par sievu sev Klimeni potītēm daiļām,

Jaunavu Okeanīdu, un apgūlās kopīgā gultā.

Vareno Atlantu, drosmīgo garā, tā radīja viņam,

Dzemdēja slaveno Menoitiju, Promēteju gudro,

Mānīgo, viltību pilno, un bezprāti Epimēteju.”

(Augusta Ģiezena atdzejojums; Ābrama Feldhūna redakcija)

Pseido Apollodora (Ψευδο-Ἀπολλόδωρος) darbā “Bibliotēka” (Βιβλιοθήκη, 1. vai 2. gs.) minēta tieši tāda pati ģenealoģija, izņemot to, ka par Prometeja māti tiek nosaukta okeanīda Asija (Ἀσία). Maz zināma versija stāsta, ka Prometeja tēvs ir milžu valdnieks Eirimedonts (Εὐρυμέδων) un māte Hēra (Ἥρα).

Prometeja funkcija ir nest cilvēcei izglītību, dažādas prasmes un kultūru. Metodes, kuras Prometejs pielietoja, lai šo funkciju izpildītu, izraisīja visus tam piedēvētos notikumus.

Sengrieķu mitoloģijas panteonā Prometejs ir Zeva brālēns. Prometejs sacēlās pret Zevu, taču tas notika nevis varas iegūšanas dēļ, kā to bija darījuši milži vai briesmonis Tifons (Τυφῶν), bet gan cilvēces glābšanas dēļ. Prometejs sacelšanos īstenoja caur viltību, nevis brutālu spēku.

Mīts par Prometeju laika gaitā pārveidojies. Sākotnējā mīta versija lasāma Hēsioda poēmas “Teogonija” 535.–557. rindiņā. Kad dievi un cilvēki pārtraukuši kopā ieturēt maltītes, izveidojās jauna kārtība, kurā cilvēki dieviem ziedoja daļu nomedītā vai nokautā dzīvnieka. Par to cilvēku un dievu starpā izcēlusies ķilda. Prometejs, maldinot Zevu, šo ķildu izšķīris par labu cilvēkiem. Viņš nokāva vērsi un, atdalījis gaļu un iekšas no kauliem, noklāja gaļu un iekšas ar vērša kuņģi, liekot šai daļai izskatīties nebaudāmai, bet vērša kaulus apklāja ar biezu tauku kārtu, liekot šai daļai izskatīties gardai. Prometejs lūdza Zevu izvēlēties, kuru no daļām cilvēkiem būtu jāupurē. Zevs izvēlējies to daļu, kurā bija kauli ar biezo tauku kārtu. Ieraudzījis zem taukiem tikai kaulus, Zevs sadusmojās un nolēma sodīt Prometeju, atņemot cilvēkiem uguni. Ar šo pavērsienu tika izraisīts slavenākais mīts, kas piedēvēts Prometejam. 

Poēmā “Teogonija” vēl viena mīta versija aprakstīta 563.–616. rindiņā. Prometejs nozaga uguni un nonesa to no debesīm uz zemes, slēpdams to nartēka (Ferula communis) stiebra dobumā. Zevs sadusmojās vēl vairāk un nolēma cilvēci sodīt otro reizi, radot sievieti. Sievietes radīšana ir cilvēces sodīšana. Ja cilvēce tiek sodīta, Prometejs cieš mokas. Šāds ir Zeva nodoms, kas vērojams poēmā. Hēsiods Zeva sodu sievietes formā izvērš garā mizogina (vīrietis, kuram nepatīk sievietes un kurš nespēj ar viņām kontaktēties) aprakstā. Pēdējās šī paragrāfa rindiņās (615.–616.) minēts, ka Prometejs nespēja glābties no Zeva drausmīgajām dusmām un tika saistīts smagām važām.

Mītu par pirmo sievieti, kura kā Zeva sodība Prometeja viltības dēļ nonāca zemes virsū, Hēsiods izvērsis poēmas “Darbi un dienas” (Ἔργα καὶ Ἡμέραι, ~ 7. gs. p. m. ē.) 42.–89. rindiņā. Šīs pirmās sievietes radīšanā iesaistījās Hēfaists (Ἥφαιστος), Atēna (Ἀθηνᾶ), Afrodīte (Ἀφροδίτη), Hermejs (Ἑρμῆς), haritas (Χάριτες), horas (Ὧραι) un Peitoja (Πειθώ), un viņa tika nosaukta par Pandoru (Πανδώρα). Pandoru Zevs lika nosūtīt Prometeja brālim Epimetejam, kas netika uzskatīts par īpaši apķērīgu. Lai gan Prometejs bija brīdinājis Epimeteju nepieņemt dāvanas no Zeva, Pandora kļuva par Epimeteja sievu.

Pandora, nonākusi pie cilvēkiem, atvēra lādi, kas tai bija iedota līdzi. Tur bija slimības, ciešanas un posts, kas izplatījās pa pasauli. Pēc Zeva norādījumiem Pandora aizvēra lādi, pirms Cerība (Ἐλπίς) bija no tās izkļuvusi. Visticamāk, leģenda par šādu lādi aizgūta no Homēra (Ὅμηρος) eposa “Īliada” (Ἰλιάς, 8.–7. gs. sākums p. m. ē.), kur 24. dziedājuma 525.–533. rindiņā aprakstītas divas Zevam piederošas amforas – vienā ir laime, otrā ir nelaime.

Nozīmīgu attīstību mītā par Prometeju ievieš traģēdija “Saistītais Prometejs” (Προμηθεὺς Δεσμώτης, 479.–424. gads p. m. ē.), kas piedēvēta sengrieķu traģēdiju autoram Aishilam (Αἰσχύλος). Zeva kalpi Spēks (Κράτος) un Vara (Βία) aizveda Prometeju tālu uz ziemeļiem, lai Hēfaists to savažotu un piekaltu pie klints. Pastāv versija, ka šī tālā vieta bija Kaukāzs, taču šajā traģēdijā tas netiek pieminēts.

Atklājas, ka ne vienmēr Prometejs un Zevs bijuši naidīgās attiecībās. Zevs pieveicis titānus ar Prometeja sniegtu padomu. Viņš nolēmis nostāties pret Zevu, kad tas nonācis sava tēva Krona (Κρόνος) vietā, ieguvis varu, izdalījis amatus dieviem, bet pavisam aizmirsis par cilvēkiem, turklāt viņš bijis nolēmis pašreizējo cilvēku cilti iznīcināt un radīt jaunu. Uz to norāda Prometeja teiktais traģēdijas 237.–239. rindiņā:

“Tik es tad iebildu, lai glābtu mirstīgos,

Un nāvei lemtiem neļāvu iet pazemē.

Par to man tagad jācieš smagas mocības.”

(A.  Ģiezena atdzejojums)

Lai gan traģēdijas sākumā minēts, ka soda iemesls ir uguns nozagšana, vēlāk (443.–508. rindiņā) noskaidrojas, ka Prometejs devis cilvēcei vēl daudz ko citu. Viņš cilvēkiem iemācījis lasīt un rēķināt, ārstēt, tulkot sapņus, pareģot pēc putnu lidojumiem, izprast gadalaiku ritējumu un lasīt zvaigznes, kuģot jūras, celt ķieģeļu mājas, lietot kokmateriālus, pieradināt un iejūgt dzīvniekus un iegūt derīgos izrakteņus.

Prometejs bija neapskaužamā situācijā, taču viņam bija zināms, ka Zeva vara nebūs mūžīga. Bija dieviete, kas dzemdēs dēlu, kurš piepildīs Krona lāstu – Zevu no troņa gāzīs paša dēls. Zevs gribēja noskaidrot, kura ir šī dieviete, un nosūtīja Hermeju, lai tas uzzina Prometeja noslēpumu, taču nekādi draudi nespēja pārliecināt Prometeju šo noslēpumu atklāt. Traģēdija beidzas ar Hermeja paziņojumu, ka Prometejs tiks ieslodzīts Tartarā, un, kad nonāks atpakaļ, Zeva ērglis ik dienas sāks plosīt Prometeja aknas. Prometejam nāksies ciest mokas, līdz kāds no dieviem uzņemsies tās viņa vietā.

Tiek uzskatīts, ka traģēdija “Saistītais Prometejs” ir pirmā luga triloģijā “Prometeja” (Προμήθεια, 5. gs. p. m. ē.). Otrā bijusi “Atlaistais Prometejs” (Προμηθεὺς Λυόμενος), trešā – “Uguns nesējs Prometejs” (Προμηθεὺς Πυρφόρος); abas nav saglabājušās. No pārstāstiem zināms, ka traģēdijas “Atlaistais Prometejs” darbība norisinājās Kaukāzā, kur pie klints piekaltajam Prometejam ik dienas Zeva ērglis izknāba no jauna ataugušās aknas. Ieradās Hērakls, izšāva uz ērgli bultu un atbrīvoja Prometeju. Visticamāk, traģēdijas gaitā Prometejs remdējis Zeva dusmas, atklājot, ka nereīdai Tetīdai (Θέτις) bija lemts dzemdēt Zeva dēlu, kas gāztu viņu no troņa.

Dažkārt Prometejam piedēvēta ne tikai cilvēces izglītošana, bet pat tās radīšana. Tas izklāstīts mītā par pirmajiem cilvēkiem Deukalionu (Δευκαλίων) un Pirru (Πύῤῥα). Agrākais avots ir Hēsiodam piedēvētā poēma “Sieviešu katalogs” (Γυναικῶν Κατάλογος, ? gs. p. m. ē.). Deukalions bija Prometeja dēls. Lai gan poēmas fragmenti nevēsta, kas ir Deukaliona māte, no vēlākiem avotiem secināms, ka tā bijusi okeanīda Hēsione (Ἡσιονη). Pirra bija Epimeteja un Pandoras meita. Hellēnisma laikā parādījās ideja, ka Prometejs izveidojis pirmos cilvēkus no māla. Mītu par cilvēku radīšanu un tajā iesaistīto Prometeju un Epimeteju iztirzājis arī sengrieķu filozofs Platons (Πλάτων) dialogā “Protagors” (Πρωταγόρας, ap 433. gadu p. m. ē.).

Prometejs ir viens no zināmākajiem tēliem sengrieķu mitoloģijā. Prometejam piedēvētos notikumus interpretējuši gan vēlāki antīkās pasaules, gan turpmāku gadsimtu autori, arī 21. gs. literatūrā mīts tiek iedzīvināts, piemēram, amerikāņu rakstnieces Medlinas Milleres (Madeline Miller) romānā “Kirke” (Circe, 2018).

Prometeja atspoguļojums mākslā salīdzinājumā ar citiem sengrieķu mitoloģijas tēliem ir ievērojams. No antīkās pasaules saglabājušās freskas, mozaīkas un vāžu gleznojumi, piemēram, 6. gs. p. m. ē. skifs, tas ir, lēzens trauks, uz kura atveidots Hērakls, Prometejs un Zeva ērglis. Vēlāk Prometejs attēlots gleznās, ciļņos un statujās, piemēram, Ņujorkā, Rokfellera centrā (Rockefeller Center), atrodas amerikāņu skulptora Paula Hovarda Menšipa (Paul Howard Manship) statuja “Prometejs” (Prometheus, 1934). Plaši pazīstams ir meksikāņu gleznotāja Hosē Klementa Orosko (José Clemente Orozco) sienas gleznojums Pomonas koledžā (Pomona College) “Prometejs” (Promethues, 1930). Rīgā, Marijas ielā 18, uz dzīvojamās ēkas atrodas trīs ciļņi – pirmajā attēlots Atlants, otrajā – vai nu Hērakls, vai Prometejs, trešajā – Prometejs. Mītam par Prometeju veltītas operas, baleti, skaņdarbi, uzvedumi un kinofilmas. Prometeja vārds izmantots nosaukumos, piemēram, Prometeja vārdā nosaukts anatomijas atlants, datubāze, programmatūra, izdevniecība un citi. 1971. gadā a/s “Dzintars” izlaida odekolonu ar nosaukumu “Prometejs”.

Prometejam netika veltīti atsevišķi tempļi, taču viņš tika godāts Atēnās, kur tam bija altāris. Altāris mēdza būt sākuma punkts dažādām procesijām. Prometejam par godu tika ieviesta lāpu stafete un svētki. Pārējā Grieķijas teritorijā Prometeja godāšana bijusi reta un maznozīmīga.