Vieta mitoloģijas panteonā. Funkcijas. Īpašības. Piedēvētie notikumi Senākie avoti, kuros piesauktas mūzas, ir Homēra eposi “Īliada” (Ἰλιάς, 8.–7. gs. sākums p. m. ē.) un “Odiseja” un Hēsioda poēmas “Teogonija” un “Darbi un dienas” (Ἔργα καὶ Ἡμέραι, ~ 7. gs. p. m. ē.). Mūzām tiek lūgts, lai tās dzied, proti, sniedz iedvesmu dzejniekam, piemēram, eposs “Īliada” iesākts ar lūgumu mūzai, lai tā dzied par varoni Ahilleju (Ἀχιλλεύς):
“Dziedi man, dievišķā mūza, par varenā Pēleja dēla
Drausmīgām dusmām, kas postu un ciešanas ahaju dēliem
Antīkajā pasaulē mūzas uztvertas ne tikai kā iedvesmas devējas, bet arī kā zināšanu un atmiņu glabātājas. Mitoloģijas pētnieki to skaidro ar mūzu mātes titānes Mnēmosines vārdu, kas burtiski nozīmē ‘atmiņa’. Eposa “Īliada” 2. grāmatā 484.–486. rindiņā rakstīts:
“Sakiet man, dievišķās mūzas, kas Olimpa mitekļos esat,
Kādi šeit vadoņi grieķiem un kādi tiem valdnieki bija?
Visur jūs bijušas, dieves, un visu zināt it labi.”
Attīstoties citiem literatūras žanriem, pārveidojās arī mūzu funkcijas – katra mūza atbild par kādu konkrētu literatūras žanru, mūziku, dejām un zinātni. Lai gan pastāv mēģinājumi mūzu funkcijas iedalīt pēc to vārdu nozīmēm, dažādos avotos tiek minētas dažādas funkcijas, tāpēc mitoloģijas pētnieki šo dalījumu uzskata vairāk par ilustratīvu, nevis definitīvu.
Mūzām piedēvētie notikumi, kas nav saistīti ar funkciju izpildi, stāsta par notikumiem, kad kāds mirstīgais uzdrošinājies izaicināt kādu no mūzām. Viens no šādiem mītiem ir par mītiskā dziesminieka Filammona (Φιλάμμων) dēlu Tamiridu (Θάμυρις). Filammons bija Apollona mazdēls, tāpēc gan pats Filammons, gan Tamirids bija apdāvināti mūzikā. Tamirids bija apguvis dziedāšanu un kitaras spēli tik labi, ka augstprātīgi lielījās – viņš dziedot un spēlējot labāk nekā mūzas. Homēra eposa “Īliada” 2. dziedājumā no 594. līdz 600. rindiņai rakstīts, ka mūzas bija tik saniknotas par šo bezkaunīgo pārdrošību, ka tās Tamiridam atņēma acu gaišumu un dievišķo balsi un lika aizmirst kitaras spēles prasmi. Vēlākā tradīcijā šim mītam attīstījusies cita versija. Tamirids izaicinājis mūzas uz dziedāšanas sacīkstēm. Ja Tamirids uzvar, viņš varēs nodoties mīlas sakariem ar visām deviņām mūzām, bet, ja mūzas uzvar, tad viņas varēs izrīkoties ar Tamiridu pēc sirds patikas. Neizbēgami Tamirids sacīkstēs zaudēja, un mūzas viņam atņēma redzi.
Vēl viens mīts ar līdzīgu raksturu ir par Ēmatijas valdnieka Pīera (Πίερος) deviņām meitām, sauktām par ēmatiadēm (Ἠμαθίδες) jeb pīeridēm (Πιερίδες). Mūzas kopā ar Apollonu bieži viesojušās Olimpa kalnā, un Apollons tur spēlējis kitāru, bet mūzas dziedājušas, un to dēvēja par mūzu kori. Valdnieka Pīera meitas arī nolēma dziedāt, lai izaicinātu mūzu kori. Dziedāšanas sacīkstes notika Helikona kalnā. Kad ēmatiades sāka dziedāt, debesis aptumšojās un neviens pat īsti nepamanīja, viņas dziedam. Bet, kad dziedāja mūzu koris, debesis un zvaigznes, jūras un upes apstādināja savu ritējumu, un Helikona kalns pacēlās augstāk debesīs. Ēmatiades tika sodītas par muļķīgo iedomu, ka ir labākas nekā mūzas, un tika pārvērstas par putniem. Cita mīta versija stāsta, ka sacīkstes tiesāja nimfas, un tās balsoja par labu mūzām. Ēmatiades par to sadusmojās un mēģināja mūzām uzbrukt, taču mūzas tās pārvērta par žagatām. Viena no mūzu kulta vietām atrodas Pīerijas kalnos, tāpēc viņas dažkārt arī tiek dēvētas par pīeridēm, tāpat kā valdnieka Pīera meitas.
Kāds cits mīts vēsta, ka Hēra (Ἥρα) reiz esot pierunājusi sirēnas (Σειρῆνες) izaicināt mūzas dziedāšanā. Mūzas uzvarēja, izplēsa sirēnu spalvas un izveidoja no tām sev vainagus. Šī mīta dēļ mūzas dažkārt attēlotas ar spalvām vai spalvu vainagiem.
Romiešu dzejnieks Ovidijs (Ovidius) poēmas “Pārvērtības” (Metamorphoses, 8. g. m. ē.) 5. grāmatā rakstījis, ka Daulidas pilsētas valdnieks Pirenejs (Πυρηνεύς) vētras laikā devis mūzām pajumti. Pirenejs saprata, ka tās ir mūzas un slepeni aizslēdza savas pils durvis, lai tās nevarētu izkļūt. Viņš vēlējās mūzas ar varu iesaistīt dzimumaktā. Neraugoties uz Pireneja pūliņiem, mūzas aizlidoja. Pirenejs metās tām pakaļ, lecot no pils mūriem, un nositās. Ovidija poēma “Pārvērtības” ir vienīgais avots, kurā šis mūzām piedēvētais notikums aprakstīts.
Kopumā nav daudz mītu, kuros mūzām būtu iesaiste. Tiek uzskatīts, ka mūzas kopā ar Apollonu bieži uzturējušās Olimpa kalnā, izpildot muzikālus priekšnesumus Olimpa dieviem. Īpašos gadījumos tās viesojušās arī pie mirstīgajiem, pagodinot kādu notikumu ar savām dziesmām, piemēram, Ahilleja bēru dienā mūzas izpildījušas sēru dziesmas. Dažkārt mūzas reprezentētas kā jaunavas, taču dažādi avoti norāda, ka viņām bijuši bērni, kas parasti bija apdāvināti mūzikā, piemēram, Kalliopes dēli Orfejs (Ὀρφεύς) un Lins (Λῖνος).