Holijambs latviešu dzejā Latviskajā kultūrvidē un dzejas teorētiskajā domā nav nostiprinājies holijamba jēdziens, to parasti lieto antīkās dzejas kontekstā, tomēr fenomens ir sastopams arī oriģināldzejā.
Iedzīvinot jambu pantmērus latviski, jāsastopas ar grūtībām, ko rada latviešu valodai raksturīgais vārda pirmās zilbes uzsvars. Turklāt, lietojot trīs vai četru zilbju vārdus, metra skanējums nav tik spēcīgi akcentēts kā tad, ja lieto tikai divzilbīgus vārdus. Tas tāpēc, ka papilduzsvars trīs vai četru zilbju vārdos nav līdzvērtīgs vārda galvenajam uzsvaram, kas atrodas uz pirmās zilbes. Rindā, kas sastāv tikai no divzilbīgiem vārdiem, ritumu viscaur veido vārda galvenie uzsvari.
Lai radītu holijambam raksturīgo aizturi pēdējā pēdā, dzejnieki izmanto dažādas stratēģijas. Salīdzinājumam Katulla 8. dzejoļa fragments un divi tā atdzejojumi:
Miser | Catul|le, de|sinas | inep|tire,
et quod | vides| peris|se per|ditum | ducas.
fulse|re quon|dam can|didi | tibi | soles,
cum ven|tita|bas quo | puel|la du|cebat
ama|ta no|bis quan|t(um) ama|bitur | nulla. (..)
Beidz, ne|laimī|gais Ka|tull, reiz | būt | muļķis
Un to, | kas pa|zaudēts, | par zu|dušu | uzņem.
Gan pa|mirdzē|ja gai|ša tev | kādreiz | saule,
Kad gā|ji turp, | kur ta|va mei|tene | veda,
Ko mī|lēji, | kā ne|mīlē|si vairs | citu. (..)
Ai, Ka|tull ne|laimī|gais, beidz | būt ne|prātīgs:
Kas pa|zudis | to uz|skati | par zu|dušu.
Tev kād|reiz smai|dīja | pat die|nas sau|lainas
Kad stai|gāji | tu tur, | kur mī|ļā va|dīja,
To mī|lēdams | kā ci|tu ne|mīlēsi |vairs. (..)
*ar trekninājumu izceltas akcentējamās zilbes.
K. Strauberga atdzejojumā pēdējā pēdā, kurai jābūt trohajam, izmantots divzilbīgs vārds. Pēdējo jamba pēdu veido vārda papilduzsvars, tāpēc uzsvērto zilbju sadure nav tik izteikta kā antīkajā dzejā, tomēr kāpjošā pantmēra aprāvuma efekts, kas panākts, kāpjošajam jambam liekot pretī krītošo trohaju, ir veiksmīgi īstenots.
A. Ģiezens nav centies atveidot jamba un trohaja uzsvaru sadures. Pēdējo pēdu veido trīszilbīga vārda noslēgums, tādējādi pantmēra skanējums ir atkarīgs no lasītāja interpretācijas. Uzsverot pēdējo zilbi, kurā teorētiski atrodas vārda papilduzsvars, iegūstam jambu trimetru jeb senāriju. Pēdējo pēdu var lasīt arī kā divas neuzsvērtas zilbes, bet arī tad rindas aprāvuma efekts nav tik izteikts kā K. Struberga versijā, jo tas nevis strauji pārslēdzas no kāpjoša uz krītošu ritmu, bet it kā lēni noslīd divās īsās zilbēs.
