AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 5. septembrī
Līva Bodniece

Marciāls

(Martialis; pilnā vārdā Marks Valerijs Marciāls, klasiskā izruna Mārks Valerijs Mārtiāls, Marcus Valerius Martialis; ap 38.–42. gadu Bilbiliā, Spānijā–101. un 104. gads Spānijā)
romiešu literatūras sudraba laikmeta dzejnieks, epigrammists

Saistītie šķirkļi

  • antīkā literatūra
  • elēģiskais distihs
  • epigramma
  • Katulls
  • latīņu valoda
  • neotēriķi
  • Stacijs
  • sudraba laikmets romiešu literatūrā
  • vienpadsmitzilbnieks
  • zelta laikmets romiešu literatūrā
Marciāls.

Marciāls.

Avots: The Print Collector/Print Collector/Getty Images, 463959437.

Satura rādītājs

  • 1.
    Izcelšanās, raksturojums
  • 2.
    Radošā darbība
  • 3.
    Recepcija un tulkojumi latviešu valodā
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Izcelšanās, raksturojums
  • 2.
    Radošā darbība
  • 3.
    Recepcija un tulkojumi latviešu valodā
Izcelšanās, raksturojums

Ziņas par Marciāla dzīvi rodamas gandrīz tikai viņa epigrammās, tajās autors atklāj, ka cēlies no ibēriem un ķeltiem, dzimis brīvu pilsoņu ģimenē un guvis labu izglītību. Pārcēlies uz Romu ne ātrāk kā pēc 64. gada, ienācis bagāto un ietekmīgo romiešu sabiedrībā kā klients. Sociālais stāvoklis lielā mērā noteicis gan Marciāla dzīvesveidu, gan radošās attīstības virzienu. Novērtējumu un atzinību izpelnījies jau dzīves laikā. Mūža beigās ieguvis bagātu patronu Spānijā, tāpēc atgriezies dzimtenē, kur pēc dažiem gadiem miris.

Radošā darbība

Marciāls izstrādājis epigrammas žanru līdz pilnībai, radot modernās epigrammas formu. Kopumā sarakstījis 1561 epigrammu, kas sakārtotas 15 grāmatās, gandrīz visas ir saglabājušās. Lielākā daļa epigrammu (1235) sacerētas elēģiskajā distihā, bet ir arī no Katulla (Catullus) aizgūtais vienpadsmitzilbnieks un jambi. Tieši šo neotērisko epigrammistu autors minējis kā savu paraugu. Atšķirībā no priekšgājējiem Marciāla epigrammu tematikā nav politiskās satīras, filozofijas, morāles un tikumības satīras. Tām ir sadzīvisks un veltījuma saturs, tēmas tvertas virspusīgi, pievēršoties acīmredzamajam un nepārprotamajam. Virtuozas vārdu spēles, komiskas hiperbolas, asprātīgi veltījumi, trāpīgas divdomības ir Marciāla daiļrades panākumu atslēga.

Recepcija un tulkojumi latviešu valodā

Tiešas Marciāla ietekmes redzamas viņa pēcteča Juvenāla (Juvenalis) un vēlās latinitātes autoru dzejā, piedzīvojot otro atdzimšanu līdz ar renesansi. Marciāla recepcija nacionālajās valodās saistīta gan ar izzobošanas tematiku literatūrā, gan epigrammas žanra attīstību. Marciālu atdarināja Džovanni Bokačo (Giovanni Boccaccio), no viņa iedvesmojās Frīdrihs Šillers (Friedrich von Schiller) un Johans Volfgangs fon Gēte (Johann Wolfgang von Göthe). Gotholds Efraims Lesings (Gotthold Ephraim Lessing), pēc Marciāla epigrammām izstrādāja savu epigrammas teoriju.

Atsevišķi Marciāla epigrammu atdzejojumi atrodami arī starp pirmajiem romiešu dzejas tulkojumiem latviešu valodā, to autori ir Rainis (“Mazie Dunduri”, 1888) un Eduards Veidenbaums. Pirmās republikas periodā autors bija iekļauts ģimnāzijas mācību programmās un ir bieži pieminēts rakstos periodikā. Šobrīd trūkst plašāku pētījumu par šo tēmu, bet Marciāla ieteikme noteikti būtu rodama latviešu karikatūru tekstos un humora dzejoļos. Skaita ziņā visvairāk epigrammu tulkojumu latviski tapuši mācību grāmatu vajadzībām un kā literāri vingrinājumi.

Multivide

Marciāls.

Marciāls.

Avots: The Print Collector/Print Collector/Getty Images, 463959437.

Marciāls.

Avots: The Print Collector/Print Collector/Getty Images, 463959437.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • antīkā literatūra
  • elēģiskais distihs
  • epigramma
  • Katulls
  • latīņu valoda
  • neotēriķi
  • Stacijs
  • sudraba laikmets romiešu literatūrā
  • vienpadsmitzilbnieks
  • zelta laikmets romiešu literatūrā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • M. Valerius Martialis mājas lapa ar tekstiem un tulkojumiem krievu valodā
  • Martial-Übersetzungen (Karl Wilhelm) Marciāla epigrammu tulkojumi vācu valodā

Ieteicamā literatūra

  • Antīkās literatūras antoloģija II, Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība, 1952.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Čerfasa, L. un T. Fomina, Antīkās literatūras vēsture, Rīga, Zvaigzne, 1968.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Fomina, T. (sast.), Senās Romas literatūras antoloģija, Rīga, Zvaigzne, 1994.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Literatūra un Māksla Nr. 26, 28. jūnijs, 1985, 16. lpp.
  • Marciāls. Epigrammas, tulk. A. Neilande, Itaka (Klasiskās filoloģijas gadagrāmata), Rīga, Latvijas Univeristāte, 2001, 147.-149. lpp.
  • Tronskis, I., Antīkās literatūras vēsture, Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība, 1954.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Fitzgerald, W., Martial: The World of the Epigram, Chicago, Univ. of Chicago Press, 2007.
  • Holzberg, N., Martial und das antike Epigramm, Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 2016, (2., bibliogr. aktual. Aufl. 2012).
  • Martialis, M. V., Epigramme. Lateinisch-deutsch, hrsg. und übers. von Paul Barié und Winfried Schindler, Düsseldorf, Artemis & Winkler, 1999. (3., vollst. überarb. Auflage Akad.-Verl., Berlin 2013).
  • Sullivan, J. P., Martial: The Unexpected Classic: A Literary and Historical Study, UK, Cambridge Univ. Press, 1992 (reprinted 2004).

Līva Bodniece "Marciāls". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 04.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4173 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana