AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 15. maijā
Ināra Cukura

Latvijas nacionālie simboli

Nacionālie simboli veicina valsts un tajā dzīvojošās tautas atpazīstamību. Nacionālo simbolu pamatmērķis ir dabas vērtību godināšana un aizsardzība.

Saistītie šķirkļi

  • latviešu folklora
  • nacionālā virtuve Latvijā
  • parastais ozols
  • parastā pīpene
Dzintars.

Dzintars.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Baltā cielava
  • 3.
    Divpunktu mārīte
  • 4.
    Parastā pīpene
  • 5.
    Ozols
  • 6.
    Liepa
  • 7.
    Dzintars
  • Multivide 6
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Baltā cielava
  • 3.
    Divpunktu mārīte
  • 4.
    Parastā pīpene
  • 5.
    Ozols
  • 6.
    Liepa
  • 7.
    Dzintars
Kopsavilkums

Nacionālie simboli tiek izmantoti reklāmās un suvenīru veidošanā. Latvijā par nacionālajiem simboliem ir atzīta baltā cielava, divpunktu mārīte, parastā pīpene, parastais ozols, parastā liepa un dzintars. Balto cielavu, divpunktu mārīti un parasto pīpeni par nacionāliem simboliem apstiprinājušas biedrības, bet ozols, liepa, dzintars par nacionāliem simboliem kļuvuši, balstoties uz latvisko dzīvesziņu un Latvijas ģeogrāfisko novietojumu.

Baltā cielava

Baltā cielava ir viena no pasaules 10 un Latvijas 4 cielavu sugām. Cielava asociējas ar lauku sētas vidi, sastopama visā Latvijā, cildināta un apjūsmota folklorā. Starptautiskās putnu aizsardzības padomes (International Council for Bird Preservation, 1922. gadā; kopš 1993. gada – BirdLife International) XII konferencē Tokijā 1960. gadā katrai valstij ieteica izvēlēties kādu tai raksturīgu putnu kā nacionālo simbolu un izmantot to aizsardzības popularizēšanai. Pirmā ideja par balto stārķi bija jānoraida, jo to jau bija izraudzījusies Lietuva un Baltkrievija. Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības ornitologi 1965. gadā nolēma, ka nacionālais putns būs baltā cielava. Starptautiskā putnu aizsardzības padome šo lēmumu apstiprināja 1969. gadā. Balto cielavu kā emblēmu izmanto Latvijas Ornitoloģijas biedrība (1985) un Latvijas Dabas muzejs (1845).

Divpunktu mārīte

Divpunktu mārīte ir mārīšu dzimtas vabole, viena no visizplatītākajām mārīšu sugām Latvijā. Latvieši izsenis mārītes uzskatījuši par svētu simbolu un saukuši arī par dievgosniņām, bizbizmārītēm. Mārītes latviskais nosaukums ir aizgūts no senlatviešu dievības Māras vārda. Mārīti uzskata arī par veiksmes simbolu. Tā ir arī viens no mīļākajiem bērnu dzejoļu un stāstu varoņiem, arī meitenes vārds. Divpunktu mārīti kā vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem 1991. gadā ieteica Latvijas Entomoloģijas biedrība (1951). Divpunktu mārīte ir arī Latvijas Entomoloģijas biedrības simbols.

Divpunktu mārīte.

Divpunktu mārīte.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Parastā pīpene

Parastā pīpene jeb margrietiņa ir viens no populārākajiem ziediem. Latvijas novados pīpenei ir sastopami dažādi nosaukumi: grietiņa, govmīža, baltpuķe, babene, asinslapas, mārīte un citi. Pīpeni par nacionālo puķi izraudzījās Botāniķu biedrības (1994) biedri atklātā balsojumā. Parasto pīpeni izmanto tautas medicīnā. Neatvērušos pumpurus var marinēt un izmantot kā kaperus. No pīpenes var iegūt dabīgo krāsvielu dzijas krāsošanai.

Parastā pīpene.

Parastā pīpene.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Ozols

Ozols ir dižskābaržu dzimtas koks. Latvieši ozolu dēvē par Dieva koku, Pasaules koku, Pērkontēva mājokli, kulta koku. Ozols daudz sumināts tautas dziesmās. Parastais ozols ir dižākais Latvijas koks. Ozola koksni lieto mēbeļu rūpniecībā un galdniecībā, finiera, parketa dēlīšu un mucu izgatavošanā. No zīlēm gatavo kafiju. Ozola miza tiek izmantota arī tautas medicīnā. Ozols kā spēka un varenības simbols redzams Latvijas ģerbonī, dažādu organizāciju karogos, naudas zīmēs. “Ozolu vainagu apkārt Latvijai” – ar šādu devīzi 1996. gadā tika uzsākta Latvijas robežas apstādīšana ar ozoliem.

Parastais ozols.

Parastais ozols.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Liepa

Liepa latviešiem ir sievišķības simbols. Agrāk latvieši liepu uzskatīja par svētu koku – pie liepām lika ēdienu, vaska rituļus, greznoja to ar cimdiem un prievītēm, izlūdzoties seno dievību labvēlību. Daudzās vietās Latvijā saglabājušās “elku liepas”, tās parasti ir ļoti vecas un nereti sasniedz dižkoka apkārtmērus. Liepa daudz apdziedāta latviešu tautas dziesmās. Liepu koksne ir mīksta un viegla, to izmanto mēbeļu, trauku, karošu, kokļu izgatavošanai. Liepu slotiņas izmanto pirtī. Liepu ziedu tēju izmanto arī tautas medicīnā.

Parastā liepa.

Parastā liepa.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Dzintars

Dzintars, dēvēts arī par Saules akmeni, dzītaru, zītaru, kopš aizvēsturiskiem laikiem Latvijā bijis nozīmīgs dārgakmens, nereti arī Latvija dēvēta par Dzintarzemi jeb Zītara zemi. Baltijas jūra tiek saukta par Dzintarjūru. Pateicoties tieši dzintaram, tagadējās Latvijas teritorijas iedzīvotājus iepazina pārējā pasaule, kad Senās Romas un Grieķijas kartēs iezīmēja toreizējo teritoriju kā galējo ziemeļu punktu, no kura sākas dzintara ceļš. Vārds “dzintars” bieži izmantots nosaukumos, piemēram, kosmētikas ražotne “Dzintars”, mūzikas festivāls “Liepājas dzintars”, skulptūra “Dzintara pulkstenis”, “Dzintaru koncertzāle”, koncertzāle “Lielais dzintars” un citi. Mūsdienās arvien plašāk dzintars tiek izmantots kosmētikas produktu ražošanā, farmācijā. Dzintara diegu izmanto gan medicīnā, gan tekstilmākslā un suvenīru gatavošanā.

Multivide

Divpunktu mārīte.

Divpunktu mārīte.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Parastais ozols.

Parastais ozols.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Parastā pīpene.

Parastā pīpene.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Parastā liepa.

Parastā liepa.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Dzintars.

Dzintars.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Baltā cielava.

Baltā cielava.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Divpunktu mārīte.

Mākslinieks Dmitrijs Paramonovs.

Saistītie šķirkļi:
  • Latvijas nacionālie simboli
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • latviešu folklora
  • nacionālā virtuve Latvijā
  • parastais ozols
  • parastā pīpene

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Latvijas dabas spēks

Ieteicamā literatūra

  • Amoliņa, I., Baranovska, I. un Turjanska, L., Dzintara laikmets, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2015.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Baltvilks, J., Brālis ozols, māsa liepa, Rīga, Liesma, 1985, 6.–8. lpp
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Klimpiņš, V., Mūsu putni, Rīga, Zvaigzne ABC, 2002, 6., 19., 57. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Krēsliņa, L., Kukaiņi Latvijā, Rīga, Zvaigzne ABC, 2003, 33. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Liepiņa, L.L., Ziedēšanas prieks Latvijas mežos un ārēs, Rīga, SIA Vizuālais elements, 2008, 55. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Saulīte, A., Dzintars, Latvijas Dabas muzeja kolekcija, Rīga, Latvijas Dabas muzejs, 2014.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Strazds, M. (red.), Latvijas lauku putni, Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1998, 102. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Zviedre, A., Koki un krūmi Latvijas mežos un ārēs, Rīga, V. elements, 2002, 46.–55. lpp
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ināra Cukura "Latvijas nacionālie simboli". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/5068-Latvijas-nacion%C4%81lie-simboli (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/5068-Latvijas-nacion%C4%81lie-simboli

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana