Attīstības studijas ir zināmas arī kā “starptautiskās attīstības studijas”, “trešās pasaules studijas”, “starptautiskā attīstība”, “pasaules attīstība” u. tml. Attīstības studijas nav autonoma sociālo zinātņu sfēra, bet gan akadēmiskās pētniecības virziens. Attīstības studijās izmanto dažādu sociālo zinātņu pieejas un metodoloģiju, koncentrējoties uz starpdisciplināru un multidisciplināru sabiedrības attīstības procesu pētniecību. Attīstības studijās jēdziens “attīstība” galvenokārt tiek saprasts kā cilvēku dzīves uzlabošana, taču studiju pārstāvji uzskata, ka jēdziens ietver arī citus aspektus. Piemēram, attīstības ekonomisti apgalvo, ka iekšzemes kopprodukts ir galvenais attīstības un labklājības rādītājs. Citi attīstības studiju pārstāvji apgalvo, ka svarīgāka ir cilvēku brīvību un tiesību paplašināšana. Piemēram, indiešu ekonomists un filozofs Amartja Sens ( অমর্ত্য কুমার েসন, Amartya Kumar Sen) uzsver, ka attīstībai nepieciešama galveno nebrīves cēloņu – nabadzības, tirānijas, ekonomisko iespēju trūkuma, sociālās atstumtības, tolerances trūkuma u. tml. – izskaušana. Amerikāņu ekonomists un attīstības studiju pārstāvis Maikls Todaro (Michael Paul Todaro) raksturo attīstību kā daudzdimensionālu procesu, kas papildu ienākumu un produktivitātes palielināšanai paredz arī radikālas izmaiņas institucionālajās, sabiedriskajās un administratīvajās struktūrās un dažkārt pat sabiedrības attieksmē, paražās un uzskatos, tādējādi demonstrējot attīstības studiju multidisciplināro dabu.