Duets “Brāļi Laivinieki” sāka darboties 1921. gadā – dziedāja, stāstīja jokus, spēlēja skečus ar pārģērbšanos. Viņu muzikālais repertuārs sastāvēja no jautrām, sentimentāli tautiskām un humoristiskām dziesmām, kuru izcelsme nav precīzi zināma. Iespējams, komponēja arī paši, presē minēts kāds komponists Vallis, varbūt melodijas bija kaut kur noklausītas. Vārdu autors dziesmām bija literāts un skolotājs Jēkabs Jansons-Saiva, pazīstams kupletists ar pseidonīmu Žanis Žaks vai Žan-Žaks, ar kuru K. Grūbe iepazinās 20. gs. 20. gadu sākumā.
Galvaspilsētā humoristi uzstājās restorānos, naktslokālos, varietē, Rīgas (Salomonska) cirkā, kā arī kinoteātros. Vēl pirms fabrikas Bellaccord–Electro dibināšanas (1931) viņu priekšnesumi – humoristiski stāstiņi, humoreskas ar dziedāšanu – iemūžināti angļu firmas His Master’s Voice gramofona platēs, vēlāk – Bellaccord–Electro, kur ierakstīti gandrīz 100 humoristisku numuru.
Par pirmo Laivinieku hitu pašmāju platē kļuva no britu salām atceļojusi dziesma “Pūpēdītis”. Šai dziesmai sekoja daudzas citas – “Dzīve – kāršu spēle”, “Pie dabas krūts”, “Brālītis un māsiņa”, “Tumšā naktī”, “Būsim jautri” un citas. Brāļu Laivinieku priekšnesumi skanēja arī Latvijas Radio. Laivinieku numuru “nagla” parasti bija satīra par dienas galveno notikumu. Kupleju galvenās tēmas bija sadzīve, attiecības, sabiedriski politiskās aktualitātes, netrūka asprātību un pikantu izteicienu. Savus priekšnesumus komiķi ilustrēja ar pārģērbšanos: ar parūkām un grimēšanos tēloja Liepājas švītus, Bezbēdīgos studentus, Omulīgos klaidoņus, Jautros sportistus, Jautros saulesbrāļus, pat ģērbušies dāmu naktstērpos. K. Grūbe individuāli uzstājies kā invalīds Gurķītis, pagasta muļķis Jukums, modernieks Sūkaliņš, brīnumdakteris Fušeribus, čigāns Valaņķis, vecmeita Līze un citi.
Padomju okupācijas laikā duets pieklusa. Vācu okupācijas gados Brāļi Laivinieki atsāka darboties, galvenokārt Rīgas cirkā, arī varietē Frasquita, kur pēc nepārbaudītām ziņām K. Bedriņš bijis direktors. Savas kuplejas par dienas notikumiem un arī politiskajām aktualitātēm viņi izpildīja kā latviešu, tā vācu valodā, notikuši koncerti arī citās Latvijas pilsētās, galvenokārt Liepājā.
Brāļi Laivinieki iesaistījās arī Latviešu frontes teātra sarīkojumos. 1944. gada rudenī K. Grūbe un F. Kuģis devās bēgļu gaitās, Vācijā uzstājās latviešu nometnēs, Eslingenā latviešu varietē Lido, arī Vircburgā. F. Kuģis izceļoja uz Austrāliju, K. Grūbe palika Vācijā, Vircburgā, kur bija latviešu luteriskās draudzes ķesteris. F. Kuģis Austrālijā retumis uzstājās ar Laivinieku humoreskām un dziesmām, dažkārt sniedza priekšnesumus kopā ar dzīvesbiedri, romanču dziedātāju Dāriju.