Socioloģijas zinātne Latvijā veidojās 20. gs. 60. gados, taču par tās pirmsākumiem var uzlūkot sociālo ideju ģenēzi jau 19. gs. Ievērojamu ieguldījumu sociālās domas attīstībā devuši latviešu zinātnieki, kas izglītību bija ieguvuši ārzemēs un nereti arī docējuši ārzemju universitātēs, viņu vidū Kārlis Balodis. Plašu vērību guvusi viņa sniegtā ekonomiskās sistēmas analīze. Folklorists Pēteris Birkerts tiek uzskatīts par socioloģijas pamatlicēju Latvijā. Arī latviešu filozofi un publicisti devuši ievērojamu ieguldījumu sociālo jautājumu izpētē: Pēteris Zalīte pētījis agrārjautājumu, Pauls Jurevičs pievērsies nacionālām problēmām, Teodors Celms aplūkojis socioloģiju kā zinātni par sabiedrību, Miķelis Valters aicinājis latviešu pētniekus nodarboties ar dažādu sabiedrisko grupu izpēti. Sociālo ideju attīstībā un izplatīšanā liela nozīme bija periodiskajiem izdevumiem “Mājas Viesis”, “Baltijas Vēstnesis”, “Tēvija” un “Dienas Lapa”.
Tomēr tikai 1966. gadā Latvijas Valsts universitātē tika izveidota Filozofijas un socioloģijas nodaļa un sākta filozofu sagatavošana, vienlaicīgi piedāvājot studentiem specializēties arī socioloģijā. Liels izglītojošs ieguvums bija iespēja studēt pasaules filozofijas vēsturi, iepazīties ar filozofiskās un sociālās domas attīstību no pirmavotiem. Tai pašā laikā stingra prasība studentiem bija savus akadēmiskos darbus īstenot marksistiski‒ļeņiniskās ideoloģijas gultnē. 1967. gadā tika izveidota Filozofijas un konkrēto socioloģisko pētījumu metodikas katedra (1967‒1974), kas tika iekļauta Juridiskās un filozofijas (1967‒1970) un Vēstures un filozofijas fakultātē (1970‒1974). 1977. gadā Vēstures un filozofijas fakultātes paspārnē tika izveidota atsevišķa Lietišķās socioloģijas katedra, kura 1986. gadā tika pārveidota par Lietišķās socioloģijas un sociālpsiholoģijas katedru. Kopš 1990. gada Latvijas Universitātē gatavo studentus tieši socioloģijas specialitātē. 1966. gadā tika izveidotas arī Latvijā pirmās konkrēto socioloģisko pētījumu grupas: pie Filozofijas un socioloģijas nodaļas izveidotā grupa veica dažādu uzņēmumu lietišķo pētījumu pasūtījumus par organizāciju, darba socioloģijas tēmām. 1966. gadā arī Latvijas Radio tika izveidota sociologu grupa. Tās uzdevums bija radioklausītāju interešu izpēte. 1968. gadā izdota Tālivalža Vilciņa grāmata “Profesiju prestižs un profesijas izvēle mūsdienās”, kas uzskatāma par ievērojamu sniegumu socioloģijā. 2011. gadā Ilzes Koroļevas vadībā valsts pētniecības programmā “Nacionālā identitāte” tika veikta atkārtota aptauja, kas ļāva salīdzināt pirms 45 gadiem iegūtos datus ar mūsdienu rezultātiem. Pateicoties tam, ka T. Vilciņa pētījums tika veikts metodoloģiski augstā līmenī, šāds salīdzinošs pētījums bija iespējams. T. Vilciņš un Rita Kvelde uzskatāmi par padomju okupācijas laika ievērojamākajiem sociologiem.
70. un 80. gadi bija empīriskās socioloģijas straujas attīstības laiks. 1982. gadā Latvijas sociologi piedalījās pirmajā lielajā starptautiskajā projektā “Augstākās izglītības ietekme uz sociālistiskās sabiedrības sociālās struktūras atražošanu un attīstību”. Latvijas sociologi iesaistījās starptautiskā longitudionālā pētījumā “Jaunās paaudzes dzīves ceļi”. Pētījuma pirmajā fāzē projektā piedalījās 15 Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) reģioni. 1987. gadā tika īstenota pētījuma otrā fāze, bet 1992.‒1993. gadā – trešā fāze. Sociologu publikācijas galvenokārt balstījās uz empīriskiem pētījumiem. Kā izņēmumi minami Eduarda Ožiganova teorētiskais pētījums (1986) par Maksu Vēberu (Maximilian Carl Emil Weber) un Svetlanas Baņkovskas grāmata par enviromentālo socioloģiju (1991). Padomju laikā pamatā tika veikti empīriskie kvantitatīvie pētījumi. Kvalitatīvie pētījumi netika praktizēti, jo to teorētiskais pamatojums nebija savienojams ar marksistiski ļeņinisko ideoloģiju.
Būtiskas pārmaiņas socioloģijā Latvijā sakās 90. gadu sākumā. Tika mainīta zinātnisko pētījumu finansēšanas kārtība un prioritātes. Padomju okupācijas laikā tika finansētas organizācijas, bet pēc reorganizācijas finansēja tikai projektus. Lielu pētījumu veikšana bija visai ierobežota. Līdzekļu trūkuma dēļ daudzi pētnieciskie centri tika likvidēti, taču vienlaikus attīstījās privātie pētnieciskie centri, kuri paralēli tirgzinības pētījumiem veica arī sabiedriskās domas aptaujas.
2000. gadā Latvijas Universitātē tika izveidota Sociālo zinātņu fakultāte, socioloģijas nodaļa ir viena no tās struktūrvienībām.
