Politikas socioloģijas uzmanības centrā ir varas attiecību izpēte, kas pastāv starp valsti, pilsonisko sabiedrību un pilsoņiem. Pētījuma objekta ziņā politikas socioloģija ir radniecīga politikas zinātnei jeb politoloģijai, taču pētījuma akcenti abām nozarēm atšķiras. Politikas zinātne pēta valsts varas institūciju funkcionēšanu, sabiedrības pārvaldes organizēšanu, kā arī politisko procesu (piemēram, vēlēšanu) formālo pusi; politikas socioloģija uzsver politikas savstarpējās attiecības ar sociālo struktūru, ideoloģiju, kultūru un vērtībām. Valsts ir viens no politikas socioloģijas izpētes objektiem, taču politikas socioloģijā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta varas attiecību, to avotu un izmantošanas pētniecībai visdažādākajos sociālos kontekstos, ieskaitot ģimeni, darba tirgu, izglītības sistēmu, kopienas, reliģiskās organizācijas, neformālos tīklus u. tml. No tā izriet, ka politikas socioloģijā iespējams aplūkot un analizēt jebkuras cilvēku savstarpējās attiecības, kas ietver varas dimensiju un lēmumu un noteikumu pieņemšanas procedūras, kā arī nevienlīdzību piekļuvē varas resursiem.