Sociologi pieņem, ka cilvēks ir daudzpusīga būtne, kuras rīcību ietekmē ne vien racionāli lēmumi, bet arī emocijas. Turklāt emocijas un racionalitāte nevar pastāvēt viena bez otras, jo tās ir cieši saistītas bioloģiskajā, kognitīvajā un biheiviorālajā līmenī. Smadzeņu garozas priekšējās daivas atvienošana no zemgarozas emociju centram apgrūtinātu indivīdam spēju pieņemt lēmumus, padarot šos lēmumus par neracionāliem un nepilnvērtīgiem, tāpēc indivīda lēmumu pieņemšana ir cieši saistīta ar emocijām. Emocijas un sajūtas kā subjektīva pieredze rodas ķermenī un norāda uz konkrētām izvēlēm kā veiksmīgām vai neveiksmīgām, kas rezultātā vada indivīdu ikdienas uzvedību.
Emocijas ne vien pašas ir sociāls fenomens, bet tās ir arī būtiska citu sociālo fenomenu, piemēram, ģimenes, partnerattiecību, dažādu notikumu u. tml. komponente. Emocijas nevar uzskatīt tikai par indivīda privātās dzīves sfēru, jo tās ietekmē domas un darbības, kļūstot par svarīgu mikrolīmeņa, mezolīmeņa un makrolīmeņa sociālās dzīves elementu. Viena no emociju sociālajām funkcijām ir cilvēku attiecību vadīšanu, jo ar to palīdzību mēs varam atsaukties uz dažādām emocionālajām saiknēm un pieredzēm, kas vada visu līmeņa sociālās formācijas (piemēram, ģimeni, draugu grupas, lokālās kopienas, nācijvalstis, starptautiskās apvienības, sociālās kustības utt.). Emocijas var gan vienot, gan graut sociālās struktūras un kultūras simbolu sistēmas, tāpēc noderīga ir emociju pētniecība dažādu socioloģisku problemātiku kontekstā, kā nevienlīdzība, noziedzība, deviance, dzimuma lomas, vardarbība, spēka un varas attiecības, seksualitāte, ģimenes dzīve, darba dalīšana, kultūras loma u. c.
Sociologi var pētīt emocijas ļoti plašā pētniecisko tēmu laukā, ietverot jebkuru citu fenomenu un tematu. Šobrīd aktuālākās teorētiskās un empīriskās diskusijas ir par jautājumiem, kā pētīt emocijas sociālā kontekstā, kādas ir emociju attiecības ar bioloģiju un kultūru, kā emocijas iespējams aprakstīt, vai emocijas ir nekontrolējamas vai pārvaldāmas ar dažādu paņēmienu palīdzību, kāda ir to saikne ar racionalitāti, vai tās ir privāts vai kolektīvs fenomens.