Pašlaik pilsētas socioloģija tiek vērtēta kā sadrumstalota, jo tās pārstāvju starpā nav vienprātības ne par izmaiņu raksturu mūsdienu pilsētās, ne par atbilstošām teorētiskām perspektīvām to interpretācijai. Zināmus izaicinājumus rada arī globalizācijas izraisītā robežu saplūšana starp pilsētas vidi un lauku vidi.
Pētījumi pilsētas socioloģijā joprojām ir nozīmīgi, lai spriestu par izmaiņu procesiem sabiedrībā. Piemēram, pilsētu sociologu uzmanība pēdējās dekādēs bijusi pievērsta Austrumeiropas valstu pārejai uz tirgus ekonomiku vai ēnu ekonomikas nozīmei attīstības valstīs.
Mūsdienu pilsētas socioloģija nenoliedzami pievēršas aktuālajiem globālajiem, duālajiem, multikulturālajiem procesiem pilsētās, pēta t. s. informācijas laikmeta iezīmes mūsdienu pilsētvidē. Vairāku autoru interese pievērsta pilsētu un to atsevišķu daļu statusa izmaiņām jeb džentrifikācijas procesiem. Piemēram, ASV socioloģe Šārona Zukina (Sharon Zukin) apraksta patēriņa sabiedrības virzītu pilsētu attīstību, kur “mūsu vēlme pēc lates, bioloģiskās pārtikas, zaļiem dārziem, maziem veikaliņiem un zemnieku tirdziņiem” definē pilsētu. Pēc Š. Zukinas domām, pilsēta mūsdienās kļūst sakārtota, iepriekš paredzama vieta jeb piepilsēta, kas padara neiespējamu tās sākotnējo autentiskumu.
Uzmanība pilsētas socioloģijā tiek pievērsta lokālā un globālā mijiedarbībai, indivīda attiecībām ar kopienu, virtuālām informācijas un kontaktu plūsmām, kas veido cita mēroga un veida sociālās telpas. 21. gs. izaicinājumi pilsētu socioloģijā tiek saistīti ar integrāciju, kultūru fragmentāciju, kā arī nepārtraukti mainīgiem sociālās mijiedarbības modeļiem.