Uz ledus gabala nonākušie zvejnieki veido vienotu tēlu grupu, kurā spilgtāk izdalās tie raksturi, kuru individuālie pārdzīvojumi atklāti izvērstāk. Sākotnēji tie pavisam ir četrpadsmit zvejnieki un divi zirgi, bet vēl viens vīrs, atklājot notikušo, centies peldus sasniegt jau attālo krastu, taču noslīcis ledainajā ūdenī. Ledus gabalam sašķeļoties divās daļās, uz lielākās no tām paliek desmit zvejnieki. Noveles personu kopaina veido paaudžu šķērsgriezumu, jo te ir gan vecāki zvejnieki, gan precēti pusmūža vīri, gan sešpadsmit gadus vecs zēns. Par pulciņa neformālo vadoni izvirzās enerģiskais Grīntāls, kurš, saskaņojot ar citiem, pieņem svarīgākos lēmumus, tajā skaitā nosakot, ka iekāpšana glābēju laivā notiks ar lozēšanas palīdzību. Pašaizliedzīgā un godprātīgā Grīntāla pretstats ir savtīgais Zaļga, kura galvenās rūpes ir vērstas uz savas mantas saglabāšanu, tikai pēc pārējo pieprasījuma viņš ir spiests piekāpties, kad zivis tiek ņemtas no viņa vezuma. Izvērsti veidots brašā vidzemnieka Birkenbauma portrets, kurš pavadījis vētrainus un bezbēdīgus jaunības gadus, līdz beidzot atklīdis darbos Kurzemē un uzsācis darbu kā Zaļgas puisis. Trauslākais no zvejniekiem ir pusaudzis Kārlēns, kurš bada un aukstuma dēļ cieš fiziskas mokas un izmisīgi pārdzīvo savu nenodzīvoto dzīvi. Aizkustinošas ir vecā Daldas un viņa dēla Jaņa attiecības, kurās tēvs cenšas dēlam palīdzēt, daloties ar savu pārtikas daļu, un beigās paliek uz ledus gabala dēla vietā, kurš izvilka neveiksmīgo lozi. Vairāku tēlu veidojumā būtisks bijis prototipu izmantojums. Pēc R. Blaumaņa brāļa Arvīda liecības, novelē tēloti Ērgļu pagasta cilvēki, kurus rakstnieks novietojis uz ledus, sekodams viņu iespējamām izjūtām un rīcībai. Kārlēna prototips ir R. Blaumaņa “Braku” māju puisis un rakstnieka krustdēls Kārlis Šteinbergs, kura rakstura iezīmes izmantotas arī Noliņa tēlā drāmā “Indrāni”. Vecā Daldas tēlā attāla līdzība ar R. Blaumaņa tēvu Matīsu Blaumani. Birkenbauma rakstura izveidi rosinājis Kokneses muižas staļļa puisis Pēteris Jirgensons, kurš devis ierosmi arī Edgara tēlam novelē “Purva bridējs” (1898) un skatu lugā “Ugunī” (1904).