Novele “Nāves ēnā” ir viens no R. Blaumaņa izcilākajiem literārajiem darbiem. Ierosmi tā tapšanai rakstniekam sniedza laikrakstā “Mājas Viesis” publicēta ziņa par jūrā ierautu ledus gabalu, uz kura atradušies nelaimē nokļuvuši zvejnieki. R. Blaumanis konkrēto situāciju izmantojis, lai veidotu mākslinieciski vispārinātu vēstījumu par cilvēku pieredzi ekstremālos apstākļos.

Noveles sižeta centrā ir zvejnieku pārdzīvojumu tēlojums, viņiem nonākot uz dreifējoša ledus gabala atklātā jūrā. Ārēju notikumu novelē nav daudz, un tie ir ļoti koncentrēti. Vēstījums sākas brīdī, kad tēlotie cilvēki atskārtuši, ka viņu zvejas laikā ledus gabals ir atlūzis un atšķēlies no cietzemes. Vīri cenšas saglabāt mieru un kārtību, rūpējas par to, lai vienlīdzīgi sadalītu zivis, kas ir viņu vienīgā pārtika, izkar mastā brīdinājuma karogu, par kādu pārtop kāda zvejnieka sarkanais krekls, un vēro iespējamo glābēju parādīšanos. Nozīmīgākie sižeta pavērsieni ir noveles noslēgumā. Vispirms ledus gabalam garām aizbrauc kuģis, tā dūmu strūkliņai parādoties un tad vienaldzīgi izgaistot tālumā. Mirkli vēlāk, kad cerības uz glābiņu jau šķiet zudušas, nelaimīgajiem vīriem pietuvojas sveša laiva, tomēr izrādās, ka tajā nepietiek vietas visiem, un trīs zvejnieki ir spiesti palikt un noskatīties pārējo aizbraukšanā.

Uz ledus gabala nonākušie zvejnieki veido vienotu tēlu grupu, kurā spilgtāk izdalās tie raksturi, kuru individuālie pārdzīvojumi atklāti izvērstāk. Sākotnēji tie pavisam ir četrpadsmit zvejnieki un divi zirgi, bet vēl viens vīrs, atklājot notikušo, centies peldus sasniegt jau attālo krastu, taču noslīcis ledainajā ūdenī. Ledus gabalam sašķeļoties divās daļās, uz lielākās no tām paliek desmit zvejnieki. Noveles personu kopaina veido paaudžu šķērsgriezumu, jo te ir gan vecāki zvejnieki, gan precēti pusmūža vīri, gan sešpadsmit gadus vecs zēns. Par pulciņa neformālo vadoni izvirzās enerģiskais Grīntāls, kurš, saskaņojot ar citiem, pieņem svarīgākos lēmumus, tajā skaitā nosakot, ka iekāpšana glābēju laivā notiks ar lozēšanas palīdzību. Pašaizliedzīgā un godprātīgā Grīntāla pretstats ir savtīgais Zaļga, kura galvenās rūpes ir vērstas uz savas mantas saglabāšanu, tikai pēc pārējo pieprasījuma viņš ir spiests piekāpties, kad zivis tiek ņemtas no viņa vezuma. Izvērsti veidots brašā vidzemnieka Birkenbauma portrets, kurš pavadījis vētrainus un bezbēdīgus jaunības gadus, līdz beidzot atklīdis darbos Kurzemē un uzsācis darbu kā Zaļgas puisis. Trauslākais no zvejniekiem ir pusaudzis Kārlēns, kurš bada un aukstuma dēļ cieš fiziskas mokas un izmisīgi pārdzīvo savu nenodzīvoto dzīvi. Aizkustinošas ir vecā Daldas un viņa dēla Jaņa attiecības, kurās tēvs cenšas dēlam palīdzēt, daloties ar savu pārtikas daļu, un beigās paliek uz ledus gabala dēla vietā, kurš izvilka neveiksmīgo lozi. Vairāku tēlu veidojumā būtisks bijis prototipu izmantojums. Pēc R. Blaumaņa brāļa Arvīda liecības, novelē tēloti Ērgļu pagasta cilvēki, kurus rakstnieks novietojis uz ledus, sekodams viņu iespējamām izjūtām un rīcībai. Kārlēna prototips ir R. Blaumaņa “Braku” māju puisis un rakstnieka krustdēls Kārlis Šteinbergs, kura rakstura iezīmes izmantotas arī Noliņa tēlā drāmā “Indrāni”. Vecā Daldas tēlā attāla līdzība ar R. Blaumaņa tēvu Matīsu Blaumani. Birkenbauma rakstura izveidi rosinājis Kokneses muižas staļļa puisis Pēteris Jirgensons, kurš devis ierosmi arī Edgara tēlam novelē “Purva bridējs” (1898) un skatu lugā “Ugunī” (1904).     

Novelē tēlotas piecu dienu norises atklātā jūrā, to gaitā pamazām kāpinoties personu pārdzīvojumam. Literārā darba uzbūvei raksturīga tuvība dramaturģijas principiem, vēstījums no ekspozīcijas daļas pakāpeniski pāriet pie notikumu kāpinājuma, kulminācijas un atrisinājuma. Pirmās dienas tēlojumā izvērsti atspoguļots, kā zvejnieki pamazām aptver notikušo, ir spiesti akceptēt radušos situāciju un rīkoties atbilstoši tai. Vakarā tiek vārītas zivis un pievērsta uzmanība tam, lai naktī, kas tiek pavadīta uz ragavām, saspiežoties ar mugurām vienam pret otru un pavēršoties šķērsām pretim vējam, tiktu iespējami saglabāts nepieciešamais siltums. Savukārt naktī zvejnieku nemiers rosina atmiņas, atgādinot par dzīvi uz sauszemes, īpaši detalizēti tēlotas Birkenbauma sajūtas. Otrajā dienā tiek uzstādīts masts ar karogu, un, lai nodarbinātu smagu domu māktos zvejniekus, Grīntāls norāda, ka tas uz maiņām jātur it visiem. Laika ritējums kļūst straujāks un nervozāks, arvien skaidrāk apzinoties draudošās briesmas, sarunās dominē nemierīgas, aprautas frāzes. Trešajā dienā zvejniekiem beidzas zivju vārīšanai izmantotā malka, kas iegūta, sacērtot ragavas, un turpmāk zivis ir jāēd jēlas, turklāt zvejniekus moka arī izmisīgas slāpes. Ceturtā diena paiet bez īpašām pārmaiņām, kāpinoties bezcerībai, ko vēl pastiprina vakars, kad pēdējo reizi tiek izdalīta parastā ēdiena deva. Piektajā dienā notikumi piedzīvo savu kulmināciju un atrisinājumu, un septiņi no desmit zvejniekiem tiek uzņemti laivā, kas dodas uz krastu.    

Viena no svarīgākajām noveles tēlojuma iezīmēm ir izteiksmes lietišķība un skarbums. R. Blaumanis izmantojis tikai pašas nepieciešamākās detaļas, lai radītu konkrētu priekšstatu par situācijas dramatismu. Īsi un koncentrēti raksturotas zvejnieku pārdomas, pievērsta uzmanība viņu fiziskajām sajūtām, nepatikai pret neierasto pārtiku, jēlajām zivīm, varbūtību, ka ēšanai būs jāizmanto zirga gaļa, svelošajam aukstumam, kas īpaši izcelts epizodē, kad vienam no zvejniekiem brīdinājuma karogam jāziedo savs krekls. Atturīgais un reizē vispārinātais tēlojums rada priekšstatu par eksistenciālu situāciju, kurā nonākuši zvejnieki, kam atliek paļauties vienīgi uz pašu izturību, kā arī uz laimīgu nejaušību, kas glābtu viņu dzīvības. Svarīgs aspekts saistīts arī ar noveles noslēgumā attēlotajiem svešajiem ļaudīm, kuri atairējušies ar laivu un nesarunājas latviešu valodā. Šī nianse akcentē tēloto norišu tiecību uz vispārinājumu, kas pārsniedz R. Blaumaņa uzmanības lokā visbiežāk esošās latviešu lauku sētas vai muižas robežas.       

Novele “Nāves ēnā” sarakstīta koncentrētā laika posmā, 1899. gada novembrī. Tās pirmpublicējums bija žurnāla “Mājas Viesa Mēnešraksts” 1899. gada 12. numurā. 1900. gadā novele iznāca atsevišķā iespiedumā R. Blaumaņa apgādā. “Nāves ēnā” un kopīgi ar Andrievu Niedru sagatavotais dzejoļu krājums “Ceļa malā” bija vienīgās grāmatas, kas iznāca paša rakstnieka izdevumā. Sākot no pirmā izdevuma Luda Neimaņa apgādā 1912. gadā, novele “Nāves ēnā” ievietota visos R. Blaumaņa “Kopotos rakstos”. Tā atkārtoti publicēta arī daudzos atsevišķos izdevumos un rakstnieka prozas krājumos Latvijā un trimdā. R. Blaumanis noveli tulkoja vācu valodā ar nosaukumu Im Schatten des Todes, šajā variantā tā publicēta “Vidzemes mājsaimnieču kalendārā 1901. gadam” (Livländischer Hausfrauen-Kalender 1901), kas iznāca 1900. gadā. 1921. gadā tulkojums ietverts rakstnieka darbu apkopojumā “Noveles” (Novellen). 2014. gadā noveles tulkojumu izdeva apgāds hochroth Berlīnē. 2016. gadā novele ietverta R. Blaumaņa prozas darbu izdevumā “Salna pavasarī” (Frost im Frühling) Bīlefeldē, Vācijā. Novele tulkota arī igauņu (1922), somu (1923), angļu (1923), lietuviešu (1930), zviedru (1925), dāņu (1928), poļu (1933), čehu, franču, krievu valodā, vairākos gadījumos arī atkārtoti tulkojumi. Noveles jauns izdevums angļu valodā Ulda Baloža tulkojumā ar nosaukumu In the Shadow of Death publicēts 2018. gadā apgādā Momentum Books.

“Nāves ēnā” ir viena no emocionāli spilgtākajām R. Blaumaņa novelēm. Tā novērtēta kā literārs meistardarbs un izcila liecība latviešu rakstniecības spējai risināt vispārcilvēciski nozīmīgus jautājumus, darot to mākslinieciski izslīpētā formā. “Nāves ēnā” pieder arī visvairāk tulkotajiem R. Blaumaņa sacerējumiem.

1971. gadā pēc noveles motīviem uzņemta Rīgas kinostudijas aktierfilma “Nāves ēnā”, kas iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā. Filmas režisors bija Gunārs Piesis, scenārija autori Jānis Kalniņš un G. Piesis, komponists Marģeris Zariņš, operators Mārtiņš Kleins, mākslinieks Herberts Līkums. Filmā piedalījās aktieri Eduards Pāvuls (Grīntāls), Gunārs Cilinskis (Birkenbaums), Pēteris Šogolovs (Kārlēns), Alfrēds Videnieks (vecais Dalda), Ģirts Jakovļevs (Jānis Dalda), Kārlis Sebris (Zaļga), Vaironis Jakāns (Skrastiņš), Roberts Zēbergs (Sīlis), Juris Pļaviņš (Gurlums). 2017. gada 16. februārī pirmizrādi piedzīvoja noveles dramatizējuma iestudējums Valmieras Drāmas teātrī Mārtiņa Eihes režijā. Lomas uzvedumā atveidoja Tālivaldis Lasmanis (Grīntāls), Januss Johansons (Birkenbaums), Krišjānis Salmiņš (Kārlēns), Agris Māsēns (vecais Dalda), Māris Bezmers (Janis Dalda), Juris Laviņš (Zaļga), Arnolds Osis (Skrastiņš), Ģirts Rāviņš (Sīlis).