Verdzības aizliegums nodrošina ikvienam cilvēkam brīvību netikt pakļautam cita dominancei, lai pret savu gribu neveiktu piespiedu darbu vai citus pakalpojumus.
Verdzības aizliegums nodrošina ikvienam cilvēkam brīvību netikt pakļautam cita dominancei, lai pret savu gribu neveiktu piespiedu darbu vai citus pakalpojumus.
Parasti nošķir trīs jēdzienus, kas ietilpst verdzības aizliegumā: verdzība, nebrīve (servitude) un piespiedu (obligāts) darbs. Verdzība ir stāvoklis, kad attiecībā uz cilvēku pilnībā tiek īstenotas īpašumtiesības. Ar nebrīvi saprot jebkādu pakalpojumu sniegšanu piespiedu kārtā, bet šis stāvoklis nav saistīts ar īpašumtiesībām uz cilvēku. Starptautiskajās tiesībās brīvība no verdzības un nebrīves tiek uzskatīta par starptautisko paražu tiesību normu. Piespiedu darbu cilvēks neveic no brīvas gribas, bet veic soda draudu ietekmē. Par piespiedu darbu netiek uzskatīts militārais dienests, darbs ārkārtas situāciju novēršanai vai ko piespriedusi tiesa, kā arī darbs, kas ietilpst pilsoņa pienākumos. Verdzības aizliegums ir absolūts, to nedrīkst ierobežot nekādos apstākļos (izņemot piespiedu darbu).
Verdzība klasiskā izpratnē vairs nav aktuāla, taču verdzības aizliegums ietver tādus mūsdienās plaši izplatītus verdzības paveidus kā parādu verdzība (debt bondage), cilvēku tirdzniecība, mājas verdzība (domestic slavery), piespiedu prostitūcija. Verdzības aizliegums valstij uzliek gan negatīvus, gan pozitīvus pienākumus, taču īpaši raksturīgi ir pozitīvie pienākumi izskaust un novērst minētās prakses privātajā jomā.
Vēsturiski verdzības aizliegums tika ieviests vēlāk par pirmo nacionālo pamattiesību dokumentu pieņemšanu. Lielbritānijas parlaments atcēla verdzību 1807. gadā, bet tā vēl pastāvēja līdz 1833. gadam. Francijā verdzība tika aizliegta 1794. gadā, bet kolonijās 1848. gadā. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) verdzība tika aizliegta 1865. gadā ar ASV Konstitūcijas trīspadsmito labojumu (The Thirteen Amendment to the United States Constitution).
Latvijas teritorijā verdzības aizliegums tika ieviests līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē 1817. gadā, Vidzemē 1819. gadā un Latgalē 1861. gadā. Verdzības aizliegums nostiprināts Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) un reģionālajos cilvēktiesību pamatdokumentos (tiesības uz dzīvību), kā arī daudzos starptautiskos līgumos. Kopš 1998. gada verdzības aizliegums (piespiedu darbs) ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmē.