AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 18. oktobrī
Mārtiņš Mits

verdzības aizliegums

(angļu prohibition of slavery, vācu Verbot der Sklaverei, franču Interdiction de l'esclavage, krievu запрещение рабства)
pilsoniskās un politiskās tiesības, kas ietilpst cilvēktiesībās

Saistītie šķirkļi

  • cilvēktiesības
  • pamattiesības
  • spīdzināšanas aizliegums
  • starptautiskās tiesības
  • tiesības uz dzīvību

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Teorētiskā un praktiskā nozīme
  • 3.
    Vēsture
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Teorētiskā un praktiskā nozīme
  • 3.
    Vēsture

Verdzības aizliegums nodrošina ikvienam cilvēkam brīvību netikt pakļautam cita dominancei, lai pret savu gribu neveiktu piespiedu darbu vai citus pakalpojumus.

Teorētiskā un praktiskā nozīme

Parasti nošķir trīs jēdzienus, kas ietilpst verdzības aizliegumā: verdzība, nebrīve (servitude) un piespiedu (obligāts) darbs. Verdzība ir stāvoklis, kad attiecībā uz cilvēku pilnībā tiek īstenotas īpašumtiesības. Ar nebrīvi saprot jebkādu pakalpojumu sniegšanu piespiedu kārtā, bet šis stāvoklis nav saistīts ar īpašumtiesībām uz cilvēku. Starptautiskajās tiesībās brīvība no verdzības un nebrīves tiek uzskatīta par starptautisko paražu tiesību normu. Piespiedu darbu cilvēks neveic no brīvas gribas, bet veic soda draudu ietekmē. Par piespiedu darbu netiek uzskatīts militārais dienests, darbs ārkārtas situāciju novēršanai vai ko piespriedusi tiesa, kā arī darbs, kas ietilpst pilsoņa pienākumos. Verdzības aizliegums ir absolūts, to nedrīkst ierobežot nekādos apstākļos (izņemot piespiedu darbu).

Verdzība klasiskā izpratnē vairs nav aktuāla, taču verdzības aizliegums ietver tādus mūsdienās plaši izplatītus verdzības paveidus kā parādu verdzība (debt bondage), cilvēku tirdzniecība, mājas verdzība (domestic slavery), piespiedu prostitūcija. Verdzības aizliegums valstij uzliek gan negatīvus, gan pozitīvus pienākumus, taču īpaši raksturīgi ir pozitīvie pienākumi izskaust un novērst minētās prakses privātajā jomā.

Vēsture

Vēsturiski verdzības aizliegums tika ieviests vēlāk par pirmo nacionālo pamattiesību dokumentu pieņemšanu. Lielbritānijas parlaments atcēla verdzību 1807. gadā, bet tā vēl pastāvēja līdz 1833. gadam. Francijā verdzība tika aizliegta 1794. gadā, bet kolonijās 1848. gadā. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) verdzība tika aizliegta 1865. gadā ar ASV Konstitūcijas trīspadsmito labojumu (The Thirteen Amendment to the United States Constitution).

Latvijas teritorijā verdzības aizliegums tika ieviests līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē 1817. gadā, Vidzemē 1819. gadā un Latgalē 1861. gadā. Verdzības aizliegums nostiprināts Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) un reģionālajos cilvēktiesību pamatdokumentos (tiesības uz dzīvību), kā arī daudzos starptautiskos līgumos. Kopš 1998. gada verdzības aizliegums (piespiedu darbs) ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmē.

Saistītie šķirkļi

  • cilvēktiesības
  • pamattiesības
  • spīdzināšanas aizliegums
  • starptautiskās tiesības
  • tiesības uz dzīvību

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Allain, J., Slavery in International Law: Of Human Exploitation and Trafficking, Leiden, Brill, 2012.
  • Allain, J. (ed.), The Legal Understanding of Slavery: From the Historical to the Contemporary, Oxford, New York, Oxford University Press, 2012.
  • Decaux, E., Les formes contemporaines de l’esclavage, Leiden, Martinus Nijhoff, 2009.
  • Gallagher, A.T., The International Law of Human Trafficking, Cambridge, New York, Cambridge University Press, 2010.
  • Joseph, S. and Castan, M., The International Covenant on Civil and Political Rights: Cases, Materials and Commentary, 3rd edn., Oxford, Oxford University Press, 2013, pp. 327–334.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Martinez, J.S., The Slave Trade and the Origins of International Human Rights Law, Oxford, New York, Oxford University Press, 2012.
  • Peukert, W. und Frowein, J.A., Europäische Menschenrechtskonvention: EMRK-Kommentar, 3 Aufl., Kehl am Rhein, N.P.Engel Verlag, 2009, Seiten 59–69.
  • Renucci, J.-F., Droit européen des droits de l'homme: Droits et libertés fondamentaux garantis par la CEDH, 8eme éd., Issy-les-moulineaux: LGDJ, Lextenso editions, 2019, pp. 169–180.
  • Schabas, W.A., The European Convention on Human Rights: A Commentary, Oxford, Oxford University Press, 2015, pp. 201–218.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Mārtiņš Mits "Verdzības aizliegums". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/59736-verdz%C4%ABbas-aizliegums (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/59736-verdz%C4%ABbas-aizliegums

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana