1917.–1918. gadā, darbojoties Latvju Kareivju nacionālās savienības vadībā, R. Dambītis veica sagatavošanas darbu nacionāli noskaņotu karavīru apzināšanā un apvienošanā, liekot pamatu Latvijas bruņotajiem spēkiem. Faktiski bija pirmais Pagaidu valdības Apsardzības ministrijas vadītājs, uzsākot bruņoto vienību izveidošanu. Starpkaru periodā darbojās Latvijas armijas saimniecības nozares vadībā, tādējādi nodrošinot šīs bruņoto spēku kaujas gatavībai būtiskās jomas sekmīgu darbību un modernizēšanu. Pēc valsts okupācijas atsaucās uzaicinājumam un iekļāvās Padomju Savienības diplomātiskās pārstāvniecības izveidotajā t. s. tautas valdībā, cerot, ka šādi sadarbojoties, izdosies saglabāt ierobežotu valsts patstāvību, kas arī tika solīts. Pēc pilnīgas neatkarības iznīcināšanas R. Dambītis bija spiests turpināt sadarbību, kaut arī, saskaņā ar laikabiedru liecībām, to smagi pārdzīvoja.