Romāna darbība norisinās rakstnieka iedomātā salā Anglijā, kurai tas devis nosaukumu Sōla. Tiešais darbības laiks romānā ir apmēram divi mēneši – no aprīļa līdz jūnijam, norobežotā vidē (pasaulē), kur, kā minējis autors, dzīvo 170 salas iemītnieki, taču par to dzīvi kopumā lasītājs tikpat kā neko neuzzina. Darbība koncentrējas ap tūristu viesnīcu, Vainraita māju, vistu fermu, laivu piestātni un krogu “Sarkanā lauva”, un vēl dažām vietām – tās visas sasaistītas ar palīgstrādnieka, trimdinieka Artura Skujas darbavietām.
Kompozicionāli romāns aizsākas ar Artura Skujas ierašanos šajā salā un noslēdzas ar faktu, ka viesnīcnieks Vainraits viņu atlaiž no darba un Arturs salu atstāj.
Arturs Skuja ir vientuļnieks, kurš, it kā cenšoties izvairīties no svešas sabiedrības (tiešas trimdas saskarsmes), dodas darbā uz salu, taču šī gluži vai simboliskā atšķirtība nepalīdz izvairīties no domām par pasauli, par notikušo un notiekošo. Rakstnieks paralēli tagadnes norises laikam aprakstījis Artura pagātni, kas raisās, saskaroties ar kādām tagadnes situācijām vai ainaviskiem impulsiem. Visvairāk par pasauli, no kuras Arturs vēlējies distancēties, atgādina salā satiktais trimdinieks Juhans, kurš, būdams jūrnieks, palaikam arī atbrauc uz salu. Juhans dzīvo šodienā, kādā jūras braucienā viņam izdevies nokļūt pēckara Igaunijā, satikt savu ģimeni. Artura Skujas cerības un sapņi palikuši pagātnē, viņam nav īsti, pēc kā tiekties.
Abu trimdinieku tēlojumā rakstnieks izteikti paudis, ka ne igaunis Juhans, ne latvietis Arturs nespēj atbrīvoties no pagātnes, tā ir klātesoša viņu sapņos, bezmiegā, nemierā un murgos. Tiesa par Artura Skujas dzīvi Latvijā rakstnieks stāsta maz, vairāk ļaujot lasītājiem nojaust un atminēt, zinot Latvijas vēsturiski politiskos notikumus.