AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 5. martā
Oļģerts Nikodemus

dabas aizsardzība Latvijā

Dabas aizsardzība Latvijā izriet no Eiropas Savienības (ES) deklarētajiem dabas aizsardzības mērķiem un uzstādījumiem.

Saistītie šķirkļi

  • aļģes Latvijā
  • bezmugurkaulnieki Latvijā
  • dabas aizsardzība
  • dzīvnieki Latvijā
  • ekosistēmas Latvijā
  • purvi Latvijā
  • putni Latvijā
  • sūnas Latvijā
  • zinātne un zinātnes politika Latvijā
Moricsalas dabas rezervāts, 2012. gads.

Moricsalas dabas rezervāts, 2012. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.

Satura rādītājs

  • 1.
    Dabas aizsardzības nozīmīgākie jautājumi
  • 2.
    Sugu un biotopu aizsardzība
  • 3.
    Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
  • 4.
    Dabas daudzveidības saglabāšana
  • Multivide 7
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Dabas aizsardzības nozīmīgākie jautājumi
  • 2.
    Sugu un biotopu aizsardzība
  • 3.
    Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
  • 4.
    Dabas daudzveidības saglabāšana
Dabas aizsardzības nozīmīgākie jautājumi

ES dabas aizsardzības prioritāte ir bioloģiskās daudzveidības un tās sniegto ekosistēmu pakalpojumu saglabāšana un atjaunošana. Politikas īstenošanas pamatā ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība aizsargājamās dabas teritorijās un ārpus tām. Vienlaikus Latvijai ir tiesības noteikt arī citas prioritātes dabas daudzveidības saglabāšanai. Piemēram, aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā blakus bioloģiski daudzveidīgi nozīmīgām teritorijām ir arī teritorijas un objekti ar augstu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko vērtību, kultūrvēsturiski un ainaviski nozīmīgas teritorijas. Svarīga nozīme ir sabiedrības viedoklim, ko pauž nevalstiskās organizācijas un citas interešu grupas. Latvija pievienojusies nozīmīgākajām dabas un vides aizsardzības konvencijām, t. sk. sešām Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) dabas aizsardzības konvencijām, no kurām izriet praktiskas dabas aizsardzības rīcības. Pildot Konvencijas “Par starptautiskās nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (The Ramsar Convention on Wetlands of International Importance especially as Waterfowl Habitat) jeb Ramsāres konvencijas prasības mitrāju aizsardzībai, Latvijā ar likumu noteiktas sešas Ramsāres vietas: Teiču un Pelečāres purvu komplekss (24 000 ha), Engures ezers (18 000 ha), Kaņiera ezers (1200 ha), Lubānas mitrāju komplekss (47 902 ha), Ziemeļu purvi (5318 ha) un Papes mitrāju komplekss (51 725 ha). Atbilstoši CITES konvencijai “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” (The Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora) vairāk nekā 5000 apdraudēto dzīvnieku un 15 000 augu sugu indivīdiem vajadzīga atļauja, lai tos ievestu Latvijā un citās valstīs. Rīgas lidostā regulāri kontrolē un aiztur pasažierus, kas iegādājušies izstrādājumus, kas izgatavoti no apdraudētām savvaļas dzīvnieku vai augu sugām un kuriem nav CITES atļaujas. Konvencijas “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību” (The Convention on the Conservation of Migratory Species of Wild Animals) īstenošanas nolūkos Latvijā tiek piešķita kompensācija zemniekiem par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem.

Sugu un biotopu aizsardzība

Sugu un biotopu aizsardzības tiesisko pamatu veido dabas aizsardzības tiesību akti. Prasības bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai iestrādātas arī lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, telpiskās plānošanas u. c. tiesiskajos regulējamos. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pamatā ir apstākļu radīšana sugām dabiskajā vidē, t. i., reto un apdraudēto sugu aizsardzība in situ. Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā iekļauta 721 augu un dzīvnieku suga, galvenokārt ziedaugi, paparžaugi, sūnas un bezmugurkaulnieki. Lielākajai daļai sarakstā iekļauto sugu aizsardzība izriet no ES Putnu un Biotopu direktīvām sakarā ar to, ka tās ir apdraudētas Eiropā un daļa arī Latvijā. Sugu iekļaušanu aizsargājamo sugu sarakstā nosaka tās izplatība un sastopamība. Visas sarakstā iekļautās sugas aizliegts iegūt, izņemot ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās sugas, kuru iegūšana tiek regulēta. Ar nacionālajiem tiesību aktiem tiek aizsargāti 86 biotopi, kas vairumā gadījumu atbilst ES nozīmes aizsardzības biotopu kritērijiem. Apdraudētās sugas iekļautas arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Sarkanās grāmatas pirmsākumi meklējami 20. gs. 70. gados Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtā. Sarkanā grāmata ir sistemātisks informācijas apkopojums par retajām un izmirstošajām sugām, kas iekļauj gan sugu apdraudētības un izplatības novērtējumu, gan taksonomisko piederību. Sarkanajai grāmatai ir informatīvs raksturs, bet ne juridisks spēks.

Grieze (Crex crex). Ropaži, 2013. gads.

Grieze (Crex crex). Ropaži, 2013. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Latvijā īpaši aizsargājamo sugu saglabāšanu savvaļā nodrošina, aizsargājot to dabiskos biotopus jeb dzīvotnes – veidojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) un mikroliegumus. Lai nodrošinātu dispersi izplatīto sugu un biotopu saglabāšanu, izmanto sugu un biotopu aizsardzības plānus, kuros veic šo sugu vai biotopu stāvokļa un apdraudošo faktoru novērtējumu, izstrādā priekšlikumus to saglabāšanai un aizsargāšanai. Šādi plāni izstrādāti rubenim (Lyrurus tetrix), ziemeļu upes pērlenei (Margaritifera margaritifera), mednim (Tetrao urogallus), melnajam stārķim (Ciconia nigra), lapkoku praulgrauzim (Osmoderma eremita), brūnajam lācim (Ursus arctos) u. c. sugām. Atkarībā no izveidošanas mērķa un vēlamā apsaimniekošanas un aizsardzības režīma Latvijā izdala astoņas ĪADT kategorijas: biosfēras rezervātus, dabas rezervātus, nacionālos parkus, dabas liegumus, dabas parkus, aizsargājamo ainavu apvidus, aizsargājamās jūras teritorijas, dabas pieminekļus. Aizsardzības režīmu, prasības teritorijas izmantošanai un apsaimniekošanai ĪADT nosaka teritoriju funkcionālais zonējums (stingrā režīma, regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzība un neitrālā zona), kas noteikts dabas aizsardzības plānā. 2017. gadā dabas aizsardzības plāni izstrādāti ap 30 % ĪADT. Dabas aizsardzības plāniem ir rekomendējošs raksturs. Balstoties uz tiem, izstrādāti individuālie teritoriju izmantošanas un aizsardzības noteikumi, kurus valsts nozīmes dabas teritorijām apstiprina Ministru kabinets, bet pašvaldību izveidotām teritorijām – pašvaldību dome. Kopš 2002. gada reto sugu un biotopu aizsardzībai veido arī mikroliegumus, kas platības ziņā mazāki (0,1–20 ha, putniem līdz 200 ha); to izveidošanas procedūra ir vienkāršāka un ātrāka. Putnu (atsevišķos gadījumos arī vērtīgo biotopu un reto augu sugu) aizsardzībai ap mikroliegumiem izdala buferzonas. Mikroliegumus veido arī ĪADT, ja to aizsardzības režīms nenodrošina noteiktas sugas vai biotopa aizsardzību. Lielākā daļa mikroliegumu izveidoti mežos. 2015. gadā Latvijā bija 2228 mikroliegumi ar kopējo platību 40 592 ha, no kuriem 74 % pēc platības izveidoti trīs putnu sugu (mazā ērgļa, melnā stārķa un medņa) ligzdošanas un riestu vietu saglabāšanai. Saskaņā ar ES dabas aizsardzības pamatdirektīvu “Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” (92/43/EEC; On the conservation of natural habitats and of wild fauna and flora) (saīsināti Biotopu direktīva) un “Par savvaļas putnu aizsardzību” (2009/147/EEC; On the conservation of wild birds) (saīsināti Putnu direktīva) prasībām Latvija iekļaujas ES valstu vienotajā aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Latvijā izveidotas 333 Natura 2000 teritorijas, kas aizņem ap 12 % no Latvijas sauszemes teritorijas (65 % no tām meži, pārējās – lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ūdeņi) un septiņas ES nozīmes jūras aizsargājamās teritorijas. Visas Natura 2000 teritorijas vienlaikus ir ĪADT vai mikroliegumi, līdz ar to uz tām attiecas nacionālie dabas aizsardzības tiesību akti.

Ķikuts (Gallinago media). Pededzes paliene, 2014. gads.

Ķikuts (Gallinago media). Pededzes paliene, 2014. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.

Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica). Talsu novads, 2007. gads.

Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica). Talsu novads, 2007. gads.

Fotogrāfe Solvita Rūsiņa.

Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus). Ogres novads.

Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus). Ogres novads.

Fotogrāfe Solvita Rūsiņa.

Dabas daudzveidības saglabāšana

Dabas daudzveidības saglabāšana nav saistīta tikai ar dabas daudzveidības saglabāšanu aizsargājamās dabas teritorijās. Tā integrēta arī mežsaimniecības, lauksaimniecības, zivsaimniecības u. c. nozaru politikā un attīstības plānos. Lai nodrošinātu aizsargājamajām sugām un biotopiem labvēlīgu aizsardzības statusu, nepietiek ar to iekļaušanu un aizsardzību aizsargājamajās dabas teritorijās – ir jānodrošina to aizsardzība arī ārpus tām. Dabas aizsardzība saistīta arī ar iespējamo ietekmju (piemēram, biotopu iznīcināšanas, vides piesārņošanas, rekreācijas slodzes) novēršanu vai samazināšanu un speciālu apsaimniekošanas pasākumu veikšanu. Apsaimniekošanas pasākumi izriet no biotopa aizsardzības mērķa, un tos iestrādā ĪADT dabas aizsardzības plānos vai sugu un biotopu aizsardzības plānos. Šie pasākumi var būt gan aktīvi, gan pasīvi. Biežāk izmantotās aktīvās rīcības dabas daudzveidības nodrošināšanā ir zālāju uzturēšana, tos noganot vai regulāri pļaujot; dabisko traucējumu (ugunsgrēka, snieglauzes, vējgāzes u. c.) imitēšana stādītās un koptās mežaudzēs; hidroloģiskā režīma atjaunošana meliorētās teritorijās un citas. Mūsdienās dabas daudzveidības aizsardzība nav iedomājama bez sabiedrības informēšanas, izglītošanas un aktīvas iesaistīšanas dabas aizsardzības pasākumu īstenošanā.

Dabas aizsardzības starptautiskās konvencijas un līgumi 

Avots: Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, 2017. gads. Autora veidota. 

Konvencijas un līgumi

Pieņemšanas vieta

Pieņemšanas gads

Latvijas pievienošanās gads

Konvencija “Par vaļu medniecības ierobežošanu”

Vašingtona

1946

nav pievienojusies

Konvencija “Par starptautiskās nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”

Ramsāre

1971

1995

UNESCO konvencija “Par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”

Parīze

1972

1995

CITES konvencija “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”

Vašingtona

1973

1996

Konvencija “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu”

Berne

1979

1996

Konvencija “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību”

Bonna

1979

1999

Līgums par sikspārņu aizsardzību Eiropā

Londona

1991

2003

Vispārējā ANO konvencija “Par bioloģisko daudzveidību”

Riodežaneiro

1992

1995

Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija

Helsinki

1992

1994

Konvencija “Par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā”

Parīze

1994

2002

 Latvijā sastopamo apdraudēto un aizsargājamo sugu un biotopu skaits 

 Avots: Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, 2017. gads. Autora veidota.

 

Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauto sugu skaits

Ar Latvijas tiesību aktiem aizs. sugu un biotopu skaits

ES Putnu direktīvā un Biotopu direktīvā iekļauto sugu un biotopu skaits,

par kuriem Latvija ziņo Eiropas komisijai

Sugas

767

719

340

Zīdītāji

24

26

29

Putni

78

95

228

Rāpuļi un abinieki

9

9

14

Zivis

15

-

13

Bezmugurkaulnieki

162

104

34

Sēklaugi un paparžaugi

320

228

15

Sūnas

87

129

7

Ķērpji

34

60

-

Sēnes

38

62

-

Mieturaļģes

-

6

-

Aizsargājamie biotopi

-

86

60

 Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju raksturojums 

 Avots: Dabas aizsardzības pārvalde, 2017. gads. Autora veidota.

Kategorija

Raksturojums

Skaits

Kopējā platība (ha)

Piemēri

Biosfēras rezervāts

Plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas.

1

475 515

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts

Dabas rezervāti

Cilvēku darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas.

4

25 066

Moricsalas, Grīņu, Krustkalnu, Teiču

Nacionālie parki

Plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēku darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēsturisku pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.

4

203 960

Slīteres, Ķemeru, Gaujas, Rāznas

Dabas liegumi

Cilvēku darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamas savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamus biotopus.

261

231 976

Stiklu purvs, Sārnates purvs, Sedas purvs,

Gruzdovas meži, Līvbērzes liekņa, Kupravas liepu audze, Durbes ezera pļavas, Diļļu pļavas un citi

Aizsargājamie ainavu apvidi

Teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu.

9

165 385

Veclaicene, Vestiena, Ziemeļgauja, Augšdaugava, Augšzeme, Vecpiebalga un citi

Dabas parki

Teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.

42

138 440

Beberbeķu, Piejūras, Doles salas, Abavas senlejas un citi

Aizsargājamās jūras teritorijas

Vietas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai kontinentālajā šelfā, kuras izveidotas īpaši aizsargājamu biotopu un īpaši aizsargājamu sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai.

7

436 406

Nida-Pērkone, Akmeņrags, Irbes šaurums, Rīgas līča rietumu krasts, Selga uz rietumiem no Tūjas, Tūja-Vitrupe, Salacgrīva-Ainaži

Dabas pieminekļi t. sk.

Savrupi dabas veidojumi: aizsargājami koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.

aizsargājami koki

Lieli un veci koki, kam ir kultūrvēstures, izglītojoša vai zinātniska funkcija.

2261

-

Kaives ozols,

Sasmakas Elku liepa,

Rūtiņu kļava un citi

dendroloģiskie stādījumi

Cilvēku veidoti stādījumi ar augstu dendroloģisko un kultūrvēsturiskās vērtību, piemēroti sabiedrības izglītošanai, atpūtai un audzināšanai.

89

-

Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs, Kalsnavas dendrārijs, Skrīveru dendrārijs un citi

alejas

Alejas ar augstu dendroloģisko vērtību un nozīmi bioloģiskās dauzdveidības aizsardzībai.

60

-

Elejas ozolu aleja, Cīravas liepu aleja un citas

ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi

Izcili geoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti (pamatiežu atsegumi, alas, ūdenskritumi, avoti, laukakmeņi, reljefa formas u. c.) ar augstu zinātnisko, izglītojošo, kultūrvēsturisko, estētisko un ekoloģisko vērtību.

206

-

Bēršu drumlini, Šlīteres Zilo kalnu krauja, Ērgļu un Ramātu klintis, Imulas dolomīta klintis, Gūtmaņa ala, Inčukalna Velnala, Īvandes ūdenskritumi, Ventas rumba, Abavas rumba, Saltavots un citi

Jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus). Jelgavas novads, 2014. gads

Jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus). Jelgavas novads, 2014. gads

Fotogrāfe Solvita Rūsiņa.

Multivide

Moricsalas dabas rezervāts, 2012. gads.

Moricsalas dabas rezervāts, 2012. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.

Aizargājamās dabas teritorijas. 2017. gads.

Aizargājamās dabas teritorijas. 2017. gads.

Grieze (Crex crex). Ropaži, 2013. gads.

Grieze (Crex crex). Ropaži, 2013. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.

Ķikuts (Gallinago media). Pededzes paliene, 2014. gads.

Ķikuts (Gallinago media). Pededzes paliene, 2014. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.

Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica). Talsu novads, 2007. gads.

Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica). Talsu novads, 2007. gads.

Fotogrāfe Solvita Rūsiņa.

Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus). Ogres novads.

Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus). Ogres novads.

Fotogrāfe Solvita Rūsiņa.

Jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus). Jelgavas novads, 2014. gads

Jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus). Jelgavas novads, 2014. gads

Fotogrāfe Solvita Rūsiņa.

Moricsalas dabas rezervāts, 2012. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.

Saistītie šķirkļi:
  • dabas aizsardzība Latvijā
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • aļģes Latvijā
  • bezmugurkaulnieki Latvijā
  • dabas aizsardzība
  • dzīvnieki Latvijā
  • ekosistēmas Latvijā
  • purvi Latvijā
  • putni Latvijā
  • sūnas Latvijā
  • zinātne un zinātnes politika Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Auniņš, A. (red.), Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā: noteikšanas rokasgrāmata, Rīga, Latvijas Dabas fonds, 2010.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Čakare, I. (red.), Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā, 5. sējums, Iežu atsegumi un alas, Sigulda, Dabas aizsardzības pārvalde, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ikauniece, S. (red.), Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā, 6. sējums, Meži, Sigulda, Dabas aizsardzības pārvalde, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Laima, B. (red.), Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā, 1. sējums, Piejūra, smiltāji un virsāji, Sigulda, Dabas aizsardzības pārvalde, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Nikodemus, O. un G. Brūmelis (red.), Dabas aizsardzība, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2011.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Nikodemus, O. (zin. red.) u. c., Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Priede, A. (red.), Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā, 4. sējums, Purvi, avoti, avoksnāji, Sigulda, Dabas aizsardzības pārvalde, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rūsiņa, S. (red.), Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā, 3. sējums, Dabiskās pļavas un ganības, Sigulda, Dabas aizsardzības pārvalde, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Urtāns, A.V. (red.), Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā, 2. sējums, Upes un ezeri, Sigulda, Dabas aizsardzības pārvalde, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Oļģerts Nikodemus "Dabas aizsardzība Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/7295-dabas-aizsardz%C4%ABba-Latvij%C4%81 (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/7295-dabas-aizsardz%C4%ABba-Latvij%C4%81

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana