Tiek uzskatīta par vienu no visu laiku nozīmīgākajām un komerciāli veiksmīgākajām smagā roka pārstāvēm, bieži tiek saistīta arī ar smagā metāla žanru.

AC/DC 1973. gadā Sidnejā, Austrālijā, dibināja skotu imigrantu ģimenē dzimušie brāļi Malkolms Jangs (Malcolm Young, pilnā vārdā Malkolms Mičels Jangs, Malcolm Mitchell Young) un Anguss Jangs (Angus Young, pilnā vārdā Anguss Makinons Jangs, Angus McKinnon Young), kuri vairāk nekā 40 turpmākos gadus bija vienīgie patstāvīgie grupas dalībnieki. Doma par nosaukumu ‘AC/DC’ viņiem radās, uz māsas šujmašīnas ieraugot abreviatūru AC/DC (alternating current/direct current angļu ‘maiņstrāva/līdzstrāva’). Saprotot, ka šis apzīmējums izsaka grupas iecerēto brutālo enerģiju un jaudīgo skanējumu, brāļi Jangi to padarīja par vienu no atpazīstamākajiem simboliem smagās mūzikas pasaulē.

Līdz pirmā albuma High Voltage izdošanai (1975) grupas sastāvs vairākkārt mainījās, tika meklētā sava unikālā skaņa, tostarp izmēģinot un atmetot glamroka imidžu, kā arī nomainot pastāvīgo rezidenci no Sidnejas uz Melburnu. 1974. gadā AC/DC pievienojās jau pieredzējušais vokālists Bons Skots (Bon Scott, īstajā vārdā Ronalds Belfords Skots, Ronald Belford Scott), kurš, tāpat kā brāļi Jangi, bija bērnībā ar ģimeni emigrējis no Skotijas. B. Skots kļuva par grupas dziesmu tekstu autoru, bet mūziku sacerēja abi Jangi.

Jau pēc debijas albuma un tam sekojošā T.N.T. (1975) AC/DC kļuva par vienu no populārākajām grupām Austrālijā, bet 1976. gadā sekoja arī starptautiski panākumi. Īpašu atzinību 70. gadu beigās AC/DC ieguva Lielbritānijā, kur, pašiem par nepatiku, mūziķi tika saistīti ar tobrīd populāro pankroka kustību. 1977. gadā AC/DC devās Eiropas koncertturnejā ar tobrīd populārāko britu smagā metāla grupu Black Sabbath.

Par nozīmīgu pavērsiena punktu kļuva albums Highway to Hell (1979), kurā izteiktāk nekā iepriekš iezīmēta vēlāk raksturīgā fona vokālu dominance, skaļums kā muzikāls pamatkritērijs, brīžiem ļoti vienkāršā dziesmu struktūra un akcentētā ritma sekcija.

Grupas tālāko attīstību aptumšoja traģēdija – 1980. gadā pēc trakas ballītes garāžā novietotā automašīnā aizmiga un vairs nepamodās B. Skots; oficiālā versija – nāves iemesls bijusi saindēšanās ar alkoholu. Izmēģinot vairākus dziedātājus, par viņa pēcteci tika izraudzīts agrākais britu glamroka grupas Geordie vokālists Braiens Džonsons (Brian Johnson, pilnā vārdā Braiens Frānsiss Džonsons, Brian Francis Johnson). Pirmais ar viņu ierakstītais albums Back in Black (1980) bija veltīts B. Skota piemiņai un tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem rokmūzikas vēsturē. Arī vēlāk grupas darbību sarežģījušas sastāva maiņas un dalībnieku atkarības, tomēr tā vairākas desmitgades spēja saglabāt pozīcijas kā viena no populārākajām smagās mūzikas grupām, bet albums The Razors Edge (1990) un tā hiti Thunderstruck un Are You Ready joprojām tiek uzskatīti par rokmūzikas klasiku.

2014. gadā daudzu valstu mūzikas prese sāka apspriest “AC/DC ēras galu“ – veselības problēmu dēļ grupu pameta M. Jangs (viņa vietā stājās Stīvijs Jangs, Stevie Young, īstā vārdā Stīvens Krofords Jangs jaunākais, Stephen Crawford Young Jr., no Jangu klana), savukārt pret ilggadējo bundzinieku Filu Rodu (Phil Rudd, pilnā vārdā Filips Hjū Normens Rods, Philip Hugh Norman Rudd) tika uzsākta tiesvedība par slepkavības mēģinājumu, narkotiku lietošanu un citām apsūdzībām. 2016. gadā koncertturnejas Rock or Bust laikā par dzirdes zaudēšanu paziņoja B. Džonsons – kā viņa aizstājējs līdz turnejas beigām tika pieaicināts grupas Guns N’Roses vokālists Aksels Rouzs (Axl Rose, īstajā vārdā Viljams Brūss Rouzs jaunākais, William Bruce Rose Jr.). Turnejai beidzoties, grupas nākotne bija neskaidra, tomēr vairāki avoti ziņoja par iespējamām ierakstu sesijām ar A. Rouzu.

Šīs ziņas neapstiprinājās, taču 2020. gada nogalē joprojām daudzos AC/DC cienītājus pārsteidza Power Up iznākšana – albums, ko atkal iedziedājis B. Džonsons, guva milzīgu ievērību un sasniedza topa virsotni ASV, Lielbritānijā un daudzās citās valstīs. 2023. gadā pēc septiņu gadu pārtraukuma atsāka koncertadrbību, bet 2024. gadā ar lieliem panākumiem veica Eiropas koncertturneju Power Up Tour; joprojām oficiālos grupas dalībniekus F. Rodu un K. Viljamsu tajā aizstāja citi mūziķi, taču vokālista postenī atkal bija B. Džonsons.

AC/DC bieži saukta par vienu no smago rokmūziku definējušām grupām, kas, pateicoties ilgstošajiem panākumiem, ietekmējusi žanra attīstību visā pasaulē. Tiek uzskatīts, ka tās mūzika veicinājusi t. s. Britu smagā metāla jaunā viļņa (New Wave of British Heavy Metal, NWOBHM) rašanos 20. gs. 70. gadu 2. pusē. 

Lai mūziķi apgalvo, ka esot “rokenrola grupa, nekas vairāk, nekas mazāk”, mūzikas kritiķi AC/DC kontekstā piesauc arī blūzroku un pankroku, kā arī dēvē viņus par 70. gadu smagā roka būtības noteicējiem. Analizējot grupas jaunradi, bieži tiek minēts arī smagais metāls, tomēr AC/DC šādu žanrisko klasifikāciju ir kategoriski noraidījuši.

AC/DC skanējums pirmajā brīdī šķiet vienkāršs, to veido skaļa un smaga mūzika, monotons ritma sekcijas skanējums, nesarežģītās bungu partijas, agresīvs vokāls un jaudīgas elektriskās ģitāras. Dziesmu teksti reizēm kritizēti par mizogīniju un šovinismu, taču grupas dalībnieki apgalvo, ka tie uztverami kā joks, kas piestāv rokenrola dzīvesveidam.

Īpašu uzmanību kopš grupas pirmsākumiem izpelnījies A. Jangs, kurš uzstājas stilizētā skolēna uniformā.

Amerikas Ierakstu industrijas asociācija (Recording Industry Association of America) 2009. gadā AC/DC atzina par 5. komerciāli veiksmīgāko grupu vēsturē – Amerikas Savienotajās Valstīs pārdots 71 mlj tās albumu kopiju.

Grupa saņēmusi Grammy balvu par labāko smagā roka izpildījumu dziesmā War Machine (2008) un uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2003), svinīgajā ceremonijā tā uzstājās ar grupas Aerosmith vokālistu Stīvenu Taileru (Steven Tyler).

Albums Back In Black iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020). 

Īpašu atzinību AC/DC guvuši dzimtajā Austrālijā – Melburnā viena no centrālajām ielām nodēvēta grupas vārdā, bet Frīmantlā uzstādīta B. Skota bronzas statuja.

M. Jangs (ritma ģitāra, fona vokāls, 1973–2014; miris 2017)

A. Jangs (soloģitāra, kopš 1973)

Deivs Evanss (Dave Evans; vokāls, 1973–1974)

B. Skots (vokāls, 1974–1980; miris 1980)

F. Rods (bungas, 1975–1983; 1994–2015; kopš 2018)

Marks Evanss (Mark Evans; basģitāra, 1975–1977)

Klifs Viljamss (Cliff Williams; basģitāra, fona vokāls, 1977–2016; kopš 2018)

B. Džonsons (vokāls, 1980–2016; kopš 2018)

Saimons Raits (Simon Wright; bungas, 1983–1989)

Kriss Sleids (Chris Slade; bungas, 1989–1994; koncertturnejās arī 2015–2016)

S. Jangs (ritma ģitāra, fona vokāls, kopš 2014)

A. Rouzs (vokāls, 2016)

Are You Ready; Back in Black; Dirty Deeds Done Dirt Cheep; Hells Bells; Highway to Hell; It’s A Long Way to the Top; Jailbreak; Shoot To Thrill; Let There Be Rock, Moneytalks; The Jack; Thunderstruck; T.N.T.; You Shook Me All Night Long; Who Made Who

High Voltage* (Albert, 1975); T. N. T.* (Albert, 1975); High Voltage (Atlantic, 1976); Dirty Deeds Done Dirt Cheap (Albert/ Atlantic, 1976); Let There Be Rock (Albert/ Atlantic, 1977); If You Want Blood You’ve Got It** (Atlantic, 1978); Powerage (Atlantic, 1978); Highway to Hell (Atlantic, 1979); Back in Black (Atlantic, 1980); For Those About to Rock We Salute You (Atlantic, 1981); Flick of the Switch (Atlantic, 1983); Fly on the Wall (Atlantic, 1985); Who Made Who*** (Atlantic, 1986); Blow Up Your Video (Epic, 1988); The Razors Edge (Atlantic, 1990); AC/DC Live** (Atco, 1992); AC/DC Live: Collector’s Edition** (Atco, 1992); Ballbreaker (East West, 1995); Stiff Upper Lip (East West, 2000); Black Ice (Columbia, 2008); Iron Man 2*** (Columbia, 2010); Live at River Plate** (Columbia, 2012); Rock or Bust (Albert/Columbia, 2014); Power Up (Columbia, 2020)

* izdots tikai Austrālijā

** koncertieraksti

*** filmu skaņu celiņi