Omahas NacionÄlÄs trasta kompÄnijas (Omaha National Trust Company) viceprezidents Viljams BrÅ«kss Klifts (William Brooks Clift) 1914. gadÄ apprecÄjÄs ar Eteli Fogu Andersoni (Ethel Fogg Anderson). BÄrnÄ«bÄ adoptÄta, viÅa uzskatÄ«ja, ka ir cienÄ«jamas Dienvidu Ä£imenes atvase, un atbilstoÅ”i Å”Ädai pÄrliecÄ«bai audzinÄja savus bÄrnus: Viljamu BrÅ«ksu Kliftu jaunÄko un dvÄ«Åus Montgomeriju un Etelu. ViÅu noslÄgtajÄ ikdienÄ bija vieta mÄcÄ«bÄm, privÄtskolotÄjiem un ilgiem ceļojumiem pa ASV un Eiropu. 1929. gada VolstrÄ«tas krahs pielika punktu Kliftu Ä£imenes labklÄjÄ«bai ā tÄpat kÄ daudzi, V. B. Klifts bankrotÄja, un Ä£imene pÄrcÄlÄs uz Å ujorku. Neskatoties uz ierobežoto finansiÄlo situÄciju, Sanija uzsvÄra, ka bÄrniem jÄturpina izglÄ«tÄ«ba: Brukss iestÄjÄs HÄrvarda UniversitÄtÄ (Harvard University), Etela ā Brinmaras koledÅ¾Ä (Bryn Mawr College) Å ujorkÄ, bet M. Klifts nav ieguvis izglÄ«tÄ«bu skolÄ. 1930. gadu sÄkumÄ Sanija, novÄrtÄjusi dÄla fiziskos dotumus, viÅu aizveda uz modeļu aÄ£entÅ«ru ā M. Klifts ienÄ«da Å”o darbu, bet, mÄtei par lielu nepatiku, izrÄdÄ«ja nepÄrprotamu interesi par aktiermÄkslu, piedalÄ«jÄs vasaras izrÄdÄs, 15 gadu vecumÄ debitÄja BrodvejÄ un pamazÄm atsvabinÄjÄs no mÄtes kontroles.
Saistītie Ŕķirkļi
Montgomerijs Klifts. Ap 1950. gadu.
Satura rÄdÄ«tÄjs
BrodvejÄ M. Klifts debitÄja 15 gadu vecumÄ ar prinÄa PÄ«tera lomu Koula Portera (Cole Porter) mÅ«ziklÄ āJubilejaā (Jubilee). No 1935. gada M. Klifts strÄdÄja Å ujorkas teÄtros, un viÅa skatuves partneri bija leÄ£endas: lÄdija Meja Vitija (Dame May Whitty), Alla Nazimova, Fredriks MÄrÄs (Fredric March), Talula Benkheda (Tallulah Bankhead) un aktierpÄris AlfrÄds Lunts (Alfred Lunt) un Linna Fonteina (Lynn Fontayne), kuri M. Kliftu ÅÄma savÄ paspÄrnÄ. ViÅu tuvÄs attiecÄ«bas apliecina M. Klifta dÄvÄtÄ fotogrÄfija, ko rotÄ paraksts: āManam Ä«stajam tÄvam un mÄteiā.
ViÅÅ” piedalÄ«jÄs amerikÄÅu moderno dramaturgu lugu iestudÄjumos un 20 gadu vecumÄ pilntiesÄ«gi piederÄja Å ujorkas teÄtra pasaulei, nicinoÅ”i izturÄjÄs pret kino, bet izkopa fotogrÄfa talantu. M. Kliftam bija sarežģītÄs attiecÄ«bas ar paÅ”a seksualitÄti ā viÅÅ” bija biseksuÄls ā piestÄvÄja jaunÄ aktiera izveidotajam ampluÄ ā Å ujorkas mÄkslinieks.
1945. gadÄ M. Klifts pÄrcÄlÄs uz Holivudu, taÄu, lai saglabÄto radoÅ”o brÄ«vÄ«bu, nenoslÄdza ilggadÄju lÄ«gumu ne ar vienu no studijÄm. 1946. gadÄ nofilmÄja, bet tikai 1948. gadÄ kinoteÄtros izlaida vesternu āSarkanÄ upeā (Red River, režisors Hovards Haukss, Howard Hawks) ar žanra leÄ£endu Džonu Veinu (John Wayne) galvenajÄ lomÄ. TirÄniskÄ lopu pÄrdzinÄja Dansona (Dž. Veins) darba stilu izaicina viÅa adoptÄtais dÄls Mets (M. Klifts), abu sarežģītÄs attiecÄ«bas izceļ dramatiskÄs ainavas, precÄ«zie otrÄ plÄna varoÅi un nicinÄjums, ko pret debitantu neslÄpa Dž. Veins. Epizode ā M. Klifta un Džona Airlenda (John Ireland) varoÅu ieroÄu salÄ«dzinÄÅ”ana ā izslÄ«dÄja caur cenzÅ«rai un tiek apskatÄ«ta kÄ homoseksualitÄtes apliecinÄjums, filma atzÄ«ta par vienu no žanra Å”edevriem, un 1990. gadÄ to savÄ sarakstÄ iekļÄva NacionÄlais filmu reÄ£istrs (National Film Registry).
ArÄ« ASV un Å veices kopražojuma drÄma āMeklÄjumiā (The Search, režisors Freds Cinnemans, Fred Zinneman) kinoteÄtros nonÄca 1948. gadÄ, taÄu M. Klifts nebija apmierinÄts ar galarezultÄtu. Amerikas KinoakadÄmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) biedri bija citÄs domÄs un izvirzÄ«ja viÅu balvai āOskarsā (Oscar) kategorijÄ āLabÄkais aktierisā. Filmas centrÄ ir amerikÄÅu kareivja StÄ«va un no AuÅ”vicas izglÄbtÄ zÄna Karela attiecÄ«bas. Amerikas KinoakadÄmija Karela lomas atveidotÄjam Ivanam Jandlam (Ivan Jandl) pieŔķīra Ä«paÅ”o balvu, ko saÅÄma F. Cinnemans, jo Äehoslovakiju jau bija okupÄjusi Padomju SavienÄ«ba un I. Jandlu no valsts neizlaida. AmerikÄ viens pÄc otras radÄs M. Klifta fanu klubi, taÄu viÅÅ” atteicÄs piedalÄ«ties Holivudas glamÅ«rajos pasÄkumos, nesniedza intervijas un nerunÄja par privÄto dzÄ«vi.
M. Klifta nÄkamÄ loma ir pÄc Henrija Džeimsa (Henry James) romÄna āVaÅ”ingtona laukumsā (Washington Square, 1880) motÄ«viem tapuÅ”as lugas ekranizÄcija āMantinieceā (The Heiress, režisors Viljams Vailers, William Wyler, 1949). VÄlÄdamies paplaÅ”inÄt talanta robežas, M. Klifts nonÄca neapskaužamÄ situÄcijÄ ā Brodvejas aktieris saprata, cik primitÄ«vi strÄdÄ HolivudÄ, turklÄt filmas publicitÄtes materiÄlos tika nodÄvÄts par seksa simbolu. PirmizrÄdi M. Klifts pameta, filmu nenoskatÄ«jies lÄ«dz galam, āMantinieceā tika novÄrtÄta ar ÄetrÄm āOskaraā balvÄm ā to saÅÄma arÄ« titullomas atveidotÄja OlÄ«vija de Hevilenda (Olivia de Havilland) ā, un 1996. gadÄ to iekļÄva NacionÄlajÄ filmu reÄ£istrÄ.
M. Klifts nospÄlÄja seržantu Deniju pseidodokumentÄlajÄ lentÄ āLielÄ pÄrveÅ”anaā (The Big Lift) un filmÄjÄs drÄmÄ āVieta zem saulesā (A Place in the Sun, režisors Džordžs StÄ«venss, George Stevens, 1951), kuras scenÄrijs veidots pÄc Teodora Dreizera (Theodore Dreiser) romÄna āAmerikÄÅu traÄ£Ädijaā (An American Tragedy, 1926) motÄ«viem. Džordža (M. Klifts) attiecÄ«bas ar Alisi (Å ellija Vintersa, Shelley Winters) un Andželu (Elizabete Teilore, Elizabeth Taylor) veido traÄ£isku sižetisko ietvaru komerciÄli ļoti ienesÄ«gajai lentei, kas saÅÄma seÅ”as āOskaraā balvas (arÄ« par režiju un scenÄriju), bet M. Klifts bija nominÄts kÄ labÄkais aktieris. 1991. gadÄ filmu iekļÄva NacionÄlajÄ filmu reÄ£istrÄ. FilmÄÅ”anas laukumÄ aizsÄkÄs M. Klifta un tobrÄ«d vien 18 gadu vecÄs E. Teilores draudzÄ«ba ā viÅus pat dÄvÄja par visskaistÄko pÄri HolivudÄ ā, un āVieta zem saulesā ir pirmÄ no filmÄm, kurÄ abi spÄlÄ.
M. Klifta nÄkamais darbs ir drÄmÄ āEs atzÄ«stosā (I Confess, režisors Alfreds HiÄkoks, Alfred Hitchcock, 1951). MÄcÄ«tÄjs Maikls Logans kļūst par aizdomÄs turamo, jo klusÄÅ”anas zvÄrests viÅam liedz atklÄt noziedznieka vÄrdu. Režisora un aktiera attiecÄ«bas bija saspringtas ā A. HiÄkoks nesaprata M. Klifta darba stilu ā, filmai ASV bija viduvÄji panÄkumi ā amerikÄÅu kritiÄ·i neslÄpa savu nepatiku ā, taÄu franÄu jaunÄ viļÅa režisori filmu āEs atzÄ«stosā uzskatÄ«ja par ļoti nozÄ«mÄ«gu lielÄ ekrÄna darbu. 1953. gadÄ to pÄrveidoja par radio teÄtri, un M. Klifta lomu izdzÄ«voja Kerijs GrÄnts (Cary Grant). 1995. gadÄ iznÄca filma āBiktskrÄslsā (The Confessional, režisors RobÄrs LepÄžs, Robert Lepage) un vienÄ tÄs sižetiskajÄ lÄ«nijÄ atklÄts, kÄ A. HiÄkoks KvebekÄ filmÄja āEs atzÄ«stosā.
ItÄļa Vitorio de Sikas (Vittorio de Sica) melodrÄmÄ āAmerikÄÅu sievas palaidnÄ«basā (Terminal Station, ASV un ItÄlija, 1953) M. Klifts ir romantiskais varonis. ScenÄriju par itÄļa Džovanni un precÄtÄs amerikÄnietes MÄrijas (Dženifera Džonsa, Jennifer Jones) attiecÄ«bÄm uzrakstÄ«ja ÄezÄre DzavatÄ«ni (Cesare Zavattini), piesaistot arÄ« TrÅ«menu Kapoti (Truman Capote) un Alberto MorÄviju (Alberto Moravia); procesu kontrolÄja leÄ£endÄrais Holivudas producents Deivids O. Selzniks (David O. Selznick). M. Klifts uzskatÄ«ja, ka filma ir liela izgÄÅ”anÄs, taÄu 1998. gadÄ tapa tÄs rimeiks. 1954. gadÄ M. Klifts nospÄlÄja pÄdÄjo lomu teÄtrÄ« ā Antona Äehova (ŠŠ½ŃŠ¾Š½ ŠŠ°Š²Š»Š¾Š²ŠøŃ Š§ŠµŃ Š¾Š²) lugas āKaijaā (Š§Š°Š¹ŠŗŠ°) iestudÄjumÄ FÄniksa teÄtrÄ« (Phoenix Theatre) Å ujorkÄ, kas arÄ« bija vilÅ”anÄs.
Ierindnieks Roberts PrÅ«its drÄmÄ āNo Å”ejienes lÄ«dz mūžībaiā (From Here to Eternity, režisors F. Cinnemans, 1953) M. Kliftam sagÄdÄja treÅ”o nominÄciju āOskaraā balvai. Džeimsa Džonsa (James Jones) neviennozÄ«mÄ«gi vÄrtÄtÄ un godalgotÄ romÄna ekranizÄcijÄ, no kuras izskauda norÄdes uz homoseksuÄlismu un kuru pÄrtaisÄ«ja atbilstoÅ”i cenzoru standartiem, piedalÄ«jÄs arÄ« BÄrts Lankasters (Burt Lancaster), Debora Kera (Deborah Kerr), Frenks Sinatra (Frank Sinatra), Donna RÄ«da (Donna Reed), un tÄ atklÄj amerikÄÅu karavÄ«ru dzÄ«vi Honolulu armijas bÄzÄ Ä«si pirms japÄÅu uzbrukuma PÄrlhÄrborai. Filmas kvalitÄtes novÄrtÄja gan skatÄ«tÄji, gan kino profesionÄļi, to izvirzÄ«ja āOskaraā balvai 13 kategorijÄs, bet balvas saÅÄma astoÅÄs. Epizode, kurÄ B. Lankastera un D. Keras varoÅi guļ pludmalÄ, sen iekļuvusi starp ikoniskÄkajiem brīžiem kino, un Madžio loma pÄrdefinÄja F. Sinatras kinokarjeru. Å Ä« romÄna notikumi divas reizes ekranizÄti televÄ«zijÄ, 2013. gadÄ LondonÄ pirmizrÄdi svinÄja mÅ«zikls, un 2002. gadÄ filmu iekļÄva NacionÄlajÄ filmu reÄ£istrÄ.
Atkal Amerikas KinoakadÄmijas biedru nenovÄrtÄts, M. Klifts uz vairÄkiem gadiem pazuda no kino. Tad viÅÅ” piekrita spÄlÄt Edvarda Dmitrika (Edward Dmytryk) melodrÄmÄ āReintrÄ« apgabalsā (Raintree Conty, 1957), un M. Klifta honorÄrs no 150 000 dolÄru par darbu filmÄ āNo Å”ejienes lÄ«dz mūžībaiā bija paaugstinÄts lÄ«dz 250 000 āReintrÄ« apgabalÄā. ViÅa ekrÄna partneres bija E. Teilore un Eva Marija Seinta (Eva Maria Saint), un filmÄÅ”anas laikÄ notika traÄ£Ädija, kas mainÄ«ja M. Klifta dzÄ«vi.
M. Klifts pie stÅ«res aizmiga un 12.05.1956. avarÄja. ViÅÅ” bija pÄrkodis mÄli, bija lauzti arÄ« deguns un žokļi, bet, pavadÄ«jis divus mÄneÅ”us slimnÄ«cÄ, M. Klifts ar daļÄji paralizÄtu seju atgriezÄs filmÄÅ”anas laukumÄ. AtŔķirÄ«bas, kÄ M. Klifts izskatÄ«jÄs pirms un pÄc avÄrijas, palÄ«dzÄja Ŕīs nelineÄri filmÄtÄs melodrÄmas kases panÄkumiem, bet viÅa paÅ”a karjerÄ filma iezÄ«mÄja robežu, aiz kuras aktieris kļuva atkarÄ«gs no sÄpes remdÄjoÅ”iem medikamentiem un alkohola, kuru kombinÄcija izraisÄ«ja neprognozÄjamu uzvedÄ«bu. Kino industrijÄ M. Klifta karjeras tÄlÄko posmu dÄvÄja par visilgÄko paÅ”nÄvÄ«bu Holivudas vÄsturÄ.
DrÄmÄ āJaunie lauvasā (The Young Lions, režisors E. Dmitriks, 1958) M. Klifts spÄlÄ kopÄ ar Marlonu Brando (Marlon Brando) un DÄ«nu MÄrtinu (Dean Martin), un viÅa varonis ir ebreju izcelsmes amerikÄnis, kurÅ” kļuvis par antisemÄ«tisma upuri. M. Klifts Å”o uzskatÄ«ja par savas kinokarjeras labÄko lomu. Sekoja žurnÄlistikas drÄma āVientuļÄs sirdisā (Lonelyhearts, 1958) un Tenesija Viljamsa (Tennessee Williams) lugas āPÄkÅ”Åi, pagÄjuÅ”ajÄ vasarÄā (Suddenly, Last Summer, režisors Džozefs L. Mankevics, Joseph L. Mankiewitz, 1959) ekranizÄcija, kurÄ piedalÄ«jÄs arÄ« E. Teilore un KetrÄ«na Hepberna (Katherine Hepburn). E. Teilore uzstÄja uz partnerÄ«bu ar M. Kliftu un pat atteicÄs no honorÄra ā no M. Klifta draugu loka viÅa palika pÄdÄjÄ, kura neatsveÅ”inÄjÄs no M. Klifta. Neraugoties uz neviennozÄ«mÄ«go filmas vÄrtÄjumu, tÄ bija kases hits un ÄetrÄs pozÄ«cijÄs bija nominÄta āOskaraā balvai ā arÄ« par abu aktriÅ”u darbu.
Kaut jau divreiz (filmÄs āOstÄā, On the Waterfront, 1954, un āUz Austrumiem no Ädenesā, East from Eden, 1955) M. Klifts bija atteicis režisoram Elijam Kazanam (Elia Kazan) savu dalÄ«bu, filmÄ āMežonÄ«gÄ upeā (Wild River, 1960) M. Klifta varonis ir neapskaužamÄ situÄcijÄ ā viÅam jÄpÄrliecina zemes Ä«paÅ”nieki, lai tie pÄrdod savus Ä«paÅ”umus, ko paredzÄts appludinÄt, lai uzbÅ«vÄtu dambi. 2002. gadÄ filmu iekļÄva NacionÄlajÄ filmu reÄ£istrÄ.
PÄc ArtÅ«ra Millera (Arthur Miller) scenÄrija veidotais Džona HjÅ«stona (John Huston) vesterns āIzstumtieā (The Misfits, 1961) kļuva gan par Holivudas karali dÄvÄtÄ KlÄrka Geibla (Clark Gable), gan Merilinas Monro (Marilyn Monroe) pÄdÄjo kinofilmu. FilmÄÅ”anas laiks bija sarežģīts: Nevadas tuksneÅ”a svelmÄ drÄmas risinÄjÄs abpus kinokamerai, M. Kliftam abÄs acÄ«s atklÄja kataraktu, K. Geibls nomira 12 dienas pÄc tam, kad bija nofilmÄts viss materiÄls, un kino nomÄ āIzstumtieā izgÄzÄs. A. Millers āIzstumtoā tapÅ”anas laiku izmantoja savas pÄdÄjÄs lugas āPabeidzot filmuā (Finishing the Picture, 2004) sižetÄ.
Tiesu drÄmÄ āNirnbergas prÄvaā (Judgement at Nurenberg, režisors Stenlijs Kreimers, Stanley Kramer, 1961), kas atklÄj nacistu noziegumus pret cilvÄci no dzÄ«vi palikuÅ”o upuru skatpunta, M. Klifts uz ekrÄna parÄdÄs vien 12 minÅ«tes, taÄu ar tÄm pietika, lai viÅu vÄlreiz nominÄtu āOskaraā balvai, Å”oreiz ā kÄ labÄko otrÄ plÄna aktieri. M. Klifts atveido sterilizÄcijas programmas upuri ā tÄpat kÄ daudzi kolÄÄ£i, arÄ« viÅÅ” atteicÄs no samaksas. 2013. gadÄ filmu iekļÄva NacionÄlajÄ filmu reÄ£istrÄ, un pÄc tÄs motÄ«viem tapuÅ”as divas teÄtra izrÄdes.
M. Klifta priekÅ”pÄdÄjÄ kinoloma ir pseidobiogrÄfiskajÄ filmÄ āFreids: NoslÄpumainÄ kaislÄ«baā (Freud: The Secret Passion, režisors Dž. HjÅ«stons, 1962), kurÄ viÅÅ” atveido titulvaroni ā psihoanalÄ«tiÄ·i Zigmundu Freidu (Sigmund Freud). Aktiera fiziskais stÄvoklis (vairogdziedzera kaites, artrÄ«ts) un emocionÄlais stÄvoklis (neapgÅ«ts teksts, kavÄÅ”ana) kļuva par iemeslu pavisam sagandÄtai reputÄcijai ā nÄkamajos Äetros gados viÅam nepiedÄvÄja nevienu kinolomu. ViÅÅ” gan piedalÄ«jÄs radio iestudÄjumos, ko negribÄ«gi bija darÄ«jis arÄ« iepriekÅ”. Pateicoties E. Teilores uzstÄjÄ«bai, aktieri pÄc ilgas pauzes uzrunÄja Holivuda, un M. Klifts piekrita piedalÄ«ties arÄ« Francijas un RietumvÄcijas mazbudžeta trillerÄ« āPÄrbÄdzÄjsā (The Defector, režisors Rauls LevÄ«, Raoul Levy, 1966).
DrÄ«z pÄc tam, kad āPÄrbÄdzÄjsā bija nofilmÄts, 45 gadu vecumÄ M. Klifts savÄ Å ujorkas dzÄ«voklÄ« nomira, nÄves iemesls ā sirdstrieka. BÄres notika SvÄtÄ Džeimsa baznÄ«cÄ Å ujorkÄ, M. Kliftu apglabÄja KvÄkeru kapsÄtÄ BruklinÄ.
NospÄlÄjis tikai 18 kinolomas, M. Klifts karjeras laikÄ nominÄts ÄetrÄm āOskaraā balvÄm, Zelta globusam (Golden Globe) un Britu KinoakadÄmijas balvai (BAFTA) ā par lomu āNirnbergas prÄvÄā ā , un 08.02.1960. Holivudas Slavas alejÄ atklÄja viÅam veltÄ«tu zvaigzni. ViÅÅ” piedalÄ«jies seÅ”Äs filmÄs, ko savÄ sarakstÄ iekļÄvis Amerikas filmu reÄ£istrs.
M. Kliftu uzskata par vienu no talantÄ«gÄkajiem amerikÄÅu aktieriem, taÄu viÅÅ” nepelnÄ«ti palicis M. Brando un Džeimsa DÄ«na (James Dean), kuri pÄrÅÄma viÅa spÄles stilu, ÄnÄ. Par Montiju dÄvÄtais aktieris Holivudas vÄsturÄ iegÄjis arÄ« ar sarežģītu privÄto dzÄ«vi kÄ viena no vistraÄ£iskÄkajÄm personÄ«bÄm kino industrijÄ. ViÅa dzÄ«ve atspoguļota vairÄkÄs biogrÄfiskÄs grÄmatÄs un dokumentÄlajÄs filmÄs. VÄl joprojÄm nav realizÄta aktiera Meta Bomera (Matt Bomer) ideja par biogrÄfisku filmu, kas atklÄtu M. Klifta dzÄ«vi un viÅa dÄmonus.
Multivide
Montgomerijs Klifts. Ap 1950. gadu.
Džons Veins un Montgomerijs Klifts filmÄ "SarkanÄ upe", 1948. gads.
Elizabete Teilore un Montgomerijs Klifts filmÄ "Vieta zem saules", 1951. gads.
Montgomerijs Klifts Roberta PrÅ«ita lomÄ un Frenks Sinatra Andželo Madžio lomÄ filmÄ "No Å”ejienes lÄ«dz mūžībai", 1953. gads.
Vesterna "Izstumtie" filmÄÅ”anas grupa. PulksteÅrÄdÄ«tÄja virzienÄ: Montgomerijs Klifts PÄ«rsa Holanda lomÄ (priekÅ”plÄnÄ), ÄŖlaija Valahs (Eli Wallach) Gvido lomÄ, scenÄrija autors ArtÅ«rs Millers, režisors Džons HjÅ«stons, KlÄrks Geibls Geja Leglana lomÄ, un Merilina Monro Roslinas Teiberes lomÄ. Zem kÄpnÄm stÄv filmas producents Frenks E. Teilors (Frank E. Taylor). 1961. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
IeteicamÄ literatÅ«ra
Zane Dzene "Montgomerijs Klifts". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Montgomerijs-Klifts (skatÄ«ts 26.02.2026)