Dzimis krodzinieka ģimenē. 1906. gadā beidza N. Mironova komercskolu Rīgā, no 1907. gada studēja metalurģiju Pēterburgas Politehniskajā institūtā. 1924. gadā beidza Latvijas armijas vecāko virsnieku kursus, 08.1929. – Kara akadēmisko kursu astoņu mēnešu kursus.

11.1912.–08.1913. Ž. Bahs atradās obligātajā dienestā – I šķiras savvaļnieks Krievijas armijas 170. kājnieku pulkā Viļņā, atvaļināts pēc rezerves praporščika pārbaudījuma nokārtošanas, 11.1913. paaugstināts par praporščiku. Dzīvoja Sabilē un Petrogradā, turpinot studijas. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 07.1914. Ž. Bahs tika Petrogradā mobilizēts. Bija jaunākais virsnieks 174. kājnieku pulkā, ieroču pārzinis (no 11.1914.). Piedalījās kaujās ar Austroungārijas (Galīcijā; no 08.1914.), ar Vācijas armiju (Ziemeļu frontē pie Rīgas; no 04.1916.). Podporučiks (no 10.1915.), poručiks (08.1917.), štābkapteinis (no 10.1917.). Virsnieks 540. kājnieku pulkā (no 12.1916.). Formāli skaitījās pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku (no 12.1916.), bet faktiski turpināja dienestu 540. kājnieku pulkā, uz kuru oficiāli tika pārcelts atpakaļ 02.1917., bija pulka adjutants. Neilgu laiku dienēja 539. kājnieku pulkā (no 07.1917.).

08.1917. Ž. Bahs izturēja iestājpārbaudījumus darbību atjaunojušajā Ģenerālštāba akadēmijā Petrogradā un turpmāk ģenerālštāba dienesta iepazīšanas nolūkā dienēja 37. armijas korpusa štābā ģenerālštāba virsnieka amatos (sevišķu uzdevumu virsnieks, vecākais adjutants). Armijai pilnībā sabrūkot, Ž. Bahs 02.1918. tika atvaļināts, dzīvoja Čerņigovas guberņā pie bēgļu gaitās esošajiem vecākiem, 08.1918. atgriezās vācu karaspēka okupētajā Latvijā, dzīvoja Sabilē.

12.1918. Ž. Bahs no Sabiles ieradās Rīgā un 13.12.1918. brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis), Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba daļas Vispārīgās nodaļas priekšnieks. 16.04.1919. (pret Latvijas Pagaidu valdību vērstā vācu realizētā apvērsuma dienā) no Liepājas pa jūras ceļu viņš devās uz Igauniju, Ziemeļlatvijas brigādes priekšnieka Jorģa Zemitāna rīcībā. 21.06.–12.07. bija Latvijas Pagaidu valdības militārais pārstāvis Krievijas Ziemeļu korpusa (Nikolaja Judeņiča, Николай Николаевич Юденич, komandētās Krievijas Ziemeļrietumu armijas) kontrolētajā Pleskavā (viens no uzdevumiem – atvieglot latviešu bēgļu un karavīru atgriešanos no Krievijas).

Pēc atgriešanās Rīgā jaunizveidotās Latvijas armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas Operatīvās nodaļas priekšnieks (no 14.07.1919.). Operatīvās daļas priekšnieka vietas izpildītājs (no 01.01.1920.). Pulkvedis-leitnants (no 08.10.1919.; par nopelniem Latvijas labā), pulkvedis (no 11.1924.), ģenerālis (no 05.1936.). Kā Latvijas delegācijas militārais eksperts Ž. Bahs 10.04.–13.07.1920. piedalījās miera sarunās ar Padomju Krieviju Maskavā. Pirmais Latvijas militārais pārstāvis Maskavā (no 01.01.1921.); bija spiests amatu atstāt pēc apvainošanas spiegošanā.

Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks Rīgā (no 11.1922.). Lai iegūtu bataljona komandēšanas cenzu, bija bataljona komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā Rīgā (02.1927.–03.1928.). 4. Valmieras kājnieku pulka komandieris Rīgā (no 12.1930.), 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris (no 07.1934.). Latgales divīzijas komandiera palīgs (štābs Pļaviņās; no 28.05.1936.), Zemgales divīzijas komandieris un Daugavpils garnizona priekšnieks (no 01.10.1936.). Aktīvi piedalījās Daugavpils latviešu sabiedriskajā dzīvē.

Pēc valsts okupācijas 10.1940. Ž. Bahs tika atvaļināts “piemērota amata trūkuma dēļ Sarkanajā armijā”. Strādāja par plānotāju Padomju Savienības Upju flotes tautas komisariāta Rīgas rūpnīcā. 20.12.1940. viņu apcietināja un izveda uz Butirkas cietumu Maskavā. 18.07.1941. kopā ar vairākiem citiem augstākajiem Latvijas armijas virsniekiem Ž. Bahu tiesāja Padomju Savienības Augstākās tiesas Kara kolēģijas sēdē par piedalīšanos “kontrrevolucionārā darbībā”. Tika piespriests nāvessods – nošauts masu slepkavības vietā saimniecības “Komunarka” (Коммунарка) teritorijā pie Maskavas.

Ž. Bahs bija vadošais Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās (militārās plānošanas) daļas virsnieks un tieši piedalījās operāciju izstrādē pret Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Aвалов) spēkiem un Sarkano armiju Latgalē, vēlāk bija pirmais Latvijas militārais pārstāvis Padomju Krievijā un pēc tam ieņēma augstākos komandējošos amatus kājnieku pulkos un divīzijās, būdams pēdējais Zemgales divīzijas komandieris. Viens no perspektīvākajiem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem.

Par nopelniem Pirmā pasaules kara kaujās Ž. Bahs apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (poļu Order Świętego Stanisława, krievu Императорский и Царский Орден Святого Станислава), II, III šķira (abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (Императорский орден Святой Анны), III šķira (ar šķēpiem); par Latvijas Neatkarības kara laikā 09.–10.10.1919. Pārdaugavā parādīto varonību apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, III šķira, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, II, III šķira, Aizsargu Nopelnu krustu, Polijas Drošširdīgo krustu (Krzyż Walecznych), Polijas Polonia Restituta ordeni, III šķira, Zviedrijas Šķēpa ordeņa (Svärdsorden) Komandiera krustu, II šķira, Igaunijas Ērgļa ordeni (Kotkarist), III šķira.