Halštates kultūras areālā zināmi ap 1300 dzelzs laikmeta kapulauki. Apbedīšanas vietu iekārtojums un kapu inventārs liecina, ka Halstšates kultūra bija sociāli diferencēta. Halštates kultūru parasti raksturo tieši ar bagātajiem t. s. prinču (Prince) jeb firstu (Fürstengrab) apbedījumiem, neskatoties uz to, ka tie ir tikai 5 % no visiem apbedījumiem. Bagātajiem kapiem ir daudz kopīgu iezīmju, ieskaitot centrālo koka apbedījumu kameru zem liela zemes uzkalniņa, ko ieskauj vēlāki apbedījumi. Kamerā var būt novietoti četrriteņu rati, zelta apģērba rotājumi, dzelzs zobeni, grieķu un etrusku metāla dzeramie trauki. Daudzi kapu uzkalniņi, kas ir līdz 10 m augsti, 2000 gadu laikā izlaupīti. Uzskata, ka bagātajos kapos apglabāti vadoņi, viņu ģimenes locekļi vai priesteri.
Netālu no Villingenas–Švenningenas (Villingen-Schwenningen; Magdalenenberga, Bādene–Virtemberga) atrodas Eiropā lielākais aizvēstures laika (Halštates D periods) kapu uzkalniņš – 100 m diametrā, 16 m augsts. Centrālais apbedījums ievietots koka kamerā (kaps jau senatnē izlaupīts), ap to aplī izvietoti 127 sekundāri apbedījumi. Bagātākajos vīriešu kapos likti šķēpi vai dunči, saktas un keramika, sieviešu kapos – ausu un matu riņķi, matu rotas, saktas. Lielākā daļa izgatavotas no bronzas. Piedevas liktas arī bērnu kapos.
Hohdorfā pie Encas (Hochdorf an der Enz) ziemeļrietumos no Štutgartes (Vācija) 1968. gadā kāds arheologs amatieris atklāja izcilu mākslas paraugu – “augstmaņa” kapu (Fürstengrab; datēts ar 550. gadu p. m. ē.); tas pētīts 1978.–1979. gadā. Kapu uzkalniņa diametrs ir 60 m, tā sākotnējais augstums bijis ap 6 m, bet laika gaitā tas samazinājies. Uzkalniņā ierīkota 4,7 x 4,7 m liela apbedījuma kamera.

“Augstmaņa” kaps Hohdorfā pie Encas. 10.07.2020.
Fotogrāfs Sebastian Gollnow. Avots: picture alliance via Getty Images, 1226015476.
Mirušais vīrietis, aptuveni 40 gadus vecs, 187 cm garš, novietots uz bagātīgi rotāta bronzas dīvāna, kas greznots tematiskiem gravējumiem, kuros attēloti trīs pāri, kuri cīnās ar zobeniem, gar malām – pajūgi. Šie motīvi ir sveši Halštates kultūrai, bet ir vairāk raksturīgi Ziemeļitālijai un dienvidaustrumu Alpu apgabaliem. Līdzās – rati ar četriem riteņiem, ratos ievietoti trauki ar ēdieniem. Pie apbedījumu kameras sienas piekārti deviņi dzeramie ragi, greznākais no tiem – apbedītājam pie galvas. Spriežot pēc mirušajam līdzi dotajām rotām, apģērba u. c. kapenē atrastajiem priekšmetiem, šis vīrs, iespējams, bijis ķeltu galvenais vadītājs. Viņš apbedīts ar zelta kaklarotu, zelta saktu un aproci, ar zeltu rotātu jostu, konusveida cepuri no bērza mizas, viņam bagāts apģērbs, duncis greznā makstī, bārdas nazis, ķemme, makšķerāķi, 14 bultas, un apavi klāti ar plānu reljefu zelta plāksni.
Dīvāna pakājē bija liels katls, kas dekorēts ar trim lauvām ap malu. Šis katls sākotnēji ticis piepildīts ar apmēram 100 galonu (400 l) medala. 1953. gadā Sēnas ielejā Burgundijā (Francija) tika atklāts pilnībā saglabājies t. s. Viksas princeses (franču princesse de Vix) apbedījums, kas datēts ap 500. gadu p. m. ē. Zem kapu uzkalniņa (diametrs 42 m, augstums 6 m) atklāta 4 x 4 m liela no koka gatavota apbedījumu kamera, kurā bēru ratos ar četriem atdalītiem riteņiem apbedīta sieviete ar augstu sociālo statusu; nāves brīdī viņas vecums bijis 30–35 gadi. Uz augsto sociālo statusu norāda 480 g smaga zelta diadēma, kā arī daudz citu rotaslietu – aproces, saktas, dzintara rotas. Kapā tika atklāts lielākais zināmais Grieķijā izgatavotais vīna maisīšanas katls (1,64 m augsts, svars 208 kg). Atradumi norāda uz tirdznieciskiem sakariem ar etruskiem un grieķiem. Apbedījumi ratos atklāti arī Onenheimā Elzasā, kā arī dažādās vietās Francijā.

Dzintara kaklarota. Halštates kultūra, ap 700.–450. gadu p. m. ē.
Avots: Ashmolean Museum/Heritage Images/Getty Images, 959902314.