AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 25. martā
Pauls Daija

Kristofs Harders

(Christoph Harder; 06.12.1747. Kēnigsbergā (Karaļaučos)–28.07.1818. Rubenē)
Baltijas vācu izcelsmes mācītājs, izdevējs, literāts

Saistītie šķirkļi

  • Georgs Heinrihs Loskīls
  • Gothards Frīdrihs Stenders
  • grāmatniecība Latvijā
  • Gustavs fon Bergmanis
  • Jākobs Florentīns Lundbergs
  • Kārlis Hūgenbergers
  • latviešu literatūra
  • teoloģija Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Profesionālā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Literārie un izglītojošie darbi
  • Multivide 3
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Profesionālā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Literārie un izglītojošie darbi

Tulkojis un sacerējis laicīgus un garīgus darbus latviešu valodā, pirmās latviešu pavārgrāmatas un matemātikas mācībgrāmatas autors, aizsācis latviešu kalendāra izdošanu Vidzemē.

Izglītība

Izglītību ieguvis Kēnigsbergas Frīdriha kolēģijā (Friedrichs-Kollegium) un Kēnigsbergas Universitātē (Albertus-Universität Königsberg), kur laikā no 1764. līdz 1767. gadam studējis teoloģiju, filozofiju un matemātiku.

Profesionālā un sabiedriskā darbība

Pēc studiju beigšanas devies uz Rīgu, kur piecus gadus strādājis par mājskolotāju. 1772. gadā kļuvis par luterāņu mācītāju Rubenes latviešu draudzē Vidzemē. No 1806. līdz 1816. gadam bija Valmieras apriņķa prāvests.

Līdztekus mācītāja darbam K. Harders interesējās par latviešu folkloru un valodniecību. Viņa sakopotais latviešu tautasdziesmu vākums ievietots Rūjienas mācītāja Gustava Bergmaņa (Gustav Bergmann) krājumā, kas tika izdots divās daļās 1807. un 1808. gadā. Daļa K. Hardera valodniecisko pētījumu palika rokrakstā, un tos izmantoja Liepupes mācītājs Arnolds Gotlībs Velligs (Arnold Gottlieb Wellig) savā darbā “Raksti latviešu valodniecībā” (Beiträge zur lettischen Sprachkunde, 1828).

K. Harders sagatavojis kritiskus komentārus Gotharda Frīdriha Stendera (Gotthard Friedrich Stender) darbam “Latviešu gramatika” (Lettische Grammatik, 1783), kurus publicēja 1790. gadā brošūrā “Piezīmes un papildinājumi prāvesta Stendera kunga jaunajai latviešu gramatikai” (Anmerkungen und Zusäzze, zu der neuen lettischen Grammatik des Herrn Probst Stender).

Ap 1780. gadu K. Harders ar Voldemāra Dītriha Budberga-Benninghauzena (Woldemar Dietrich Budberg-Benninghausen) atbalstu Ķieģeļmuižā izveidoja mājas spiestuvi, kas 1784. gadā tika pārcelta uz Rubenes mācītājmuižu un pastāvēja līdz 1796. gadam. Šajā spiestuvē K. Harders izdeva paša sastādītu “Vidzemes kalendāru” (1781–1790) – pirmo kalendāru latviešu valodā Vidzemē. Kalendāra pielikumā K. Harders publicēja populārzinātniskus rakstus par astronomiju, dzeju, zemnieku likumus. Kopumā savā spiestuvē viņš izdevis 19 darbus latviešu valodā un 3 darbus vācu valodā.

Literārie un izglītojošie darbi

K. Harders darbojies vairākos tautas apgaismības žanros, galvenokārt pievērsdamies izglītojošiem tematiem. 1784. gadā viņš publicēja latviešu ābeci – pirmo ābeci latviešu valodā, kurai pievienota reizrēķina tabula. 18. gs. šī ābece vēl divreiz tika pārpublicēta jaunos izdevumos. 1804. gadā K. Harders tulkoja “Likumus priekš Vidzemes zemniekiem”, tā turpinādams juridiskās tautas apgaismības tradīciju, kuru bija aizsācis savā kalendārā. 1806. gadā K. Harders publicēja pirmo matemātikas mācību grāmatu latviešu valodā “Rēķināšanas grāmatiņa”. Pazīstamākais K. Hardera darbs ir 1795. gadā publicētā “Tā pirmā pavāru grāmata” – pirmā pavārgrāmata latviešu valodā, kas bija paredzēta muižu pavāriem.

2020. gadā Kocēnu novada dome publicēja "To pirmo pavāru grāmatu" jaunā izdevumā Egitas Provejas transkripcijā ar Paula Daijas priekšvārdu. 

Atvērums Kristofa Hardera pavārgrāmatā "Tā pirmā pavāru grāmata", 1795. gads.

Atvērums Kristofa Hardera pavārgrāmatā "Tā pirmā pavāru grāmata", 1795. gads.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

K. Harders aktīvi iesaistījies arī latviešu reliģiskajā literatūrā. Viņa garīgās dziesmas apkopotas 1782. gadā izdotajā krājumā “Kādas jaunas svētas dziesmas”, savukārt 1788. gadā viņš publicēja luterāņu katehismu “Izstāstīšana par tiem mācības gabaliem”. 1809. gadā K. Harders piedalījās Vidzemes jaunās racionālistu dziesmu grāmatas veidošanā, rediģējot tekstus un pievienojot sevis sacerētas un tulkotas dziesmas.

Kristofs Harders. "Rēķināšanas grāmatiņas" titullapa. 1806. gads.

Kristofs Harders. "Rēķināšanas grāmatiņas" titullapa. 1806. gads.

Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Kristofs Harders. "Tā pirmā pavāru grāmata", 1795. gads.

Kristofs Harders. "Tā pirmā pavāru grāmata", 1795. gads.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Multivide

Kristofs Harders. "Rēķināšanas grāmatiņas" titullapa. 1806. gads.

Kristofs Harders. "Rēķināšanas grāmatiņas" titullapa. 1806. gads.

Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Kristofs Harders. "Tā pirmā pavāru grāmata", 1795. gads.

Kristofs Harders. "Tā pirmā pavāru grāmata", 1795. gads.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Atvērums Kristofa Hardera pavārgrāmatā "Tā pirmā pavāru grāmata", 1795. gads.

Atvērums Kristofa Hardera pavārgrāmatā "Tā pirmā pavāru grāmata", 1795. gads.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Kristofs Harders. "Rēķināšanas grāmatiņas" titullapa. 1806. gads.

Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Georgs Heinrihs Loskīls
  • Gothards Frīdrihs Stenders
  • grāmatniecība Latvijā
  • Gustavs fon Bergmanis
  • Jākobs Florentīns Lundbergs
  • Kārlis Hūgenbergers
  • latviešu literatūra
  • teoloģija Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Kristofa Hardera “Tās pirmās pavāru grāmatas” transkripcija ar Paula Daijas priekšvārdu “Kristofa Hardera loma Vidzemes kultūrvēsturē” publicēta Vidzemes Plānošanas reģiona interneta vietnē vidzeme.lv, 30.07.2018.

Ieteicamā literatūra

  • Daija, P., ‘Kristofs Harders, Gustavs Bergmanis un “Vidzemes kalendārs” 18. Gadsimtā’, Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. Nr. 24., Liepāja, LiePA, 2019, 12.–27. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Apīnis, A., ‘“Šķietami vientulīgā darbības lokā”. Kristofs Harders Latvijas kultūras vēsturē [1977]’, Apīnis, A., Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās, Rīga, Preses nams, 2000, 75.–105. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Pauls Daija "Kristofs Harders". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 02.10.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4061 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana