Pirmais krājums Lex Burgundionum ir viena no t. s. barbaru tiesām (latīņu leges barbarorum), t. i., ģermāņu tiesību krājumiem, kas pierakstīti vulgārā latīņu valodā. Tas ir viens no senākajiem šīs grupas avotiem. Burgundiešu krājums atšķiras no jaunākām “barbaru tiesām”, kurās pamatā apkopotas visai arhaiskas paražu tiesības ar nelielu romiešu tiesību ietekmi.
Ilgstošā tiešā saskare ar romiešu kultūru ietekmēja burgundiešu izpratni par tiesībām, likuma dabu, proti, kas ir tiesīgs pieņemt likumu, un to, kā tiesības ir kodificējamas. Avots sākas ar Gundobada jau iepriekš izdotu likumu Liber Constitutionum sive Lex Gundobada. Likuma nosaukums – konstitūcija – aizgūts no romiešu likumdošanas tradīcijas, kurā imperators izdod normatīvos aktus konstitūciju formā. Arī konstitūcijas ievads, kurā minēts izdošanas laiks, vieta un karalis Gundobads kā pilntiesīgs likumdevējs, kurš izdod likumus Dieva vārdā, raksturīgs kristīgās Romas Impērijas likumdošanas tradīcijai, bet svešs paražu tiesību kultūrai. Virkne zinātnieku uzsver šo konfliktu starp divām tiesību tradīcijām: romiešu un ģermāņu, kas raksturo krājumu.
Pirmajai konstitūcijai seko citas, apkopotas Constitutiones Extravagantes, kurās pamatā apkopotas burgundiešu paražu tiesību normas. Lex Burgundionum regulētas laulību tiesības, mantošana, vīra nauda/vīra, vergu emancipācija, sodi un procesuālie jautājumi, piemēram, tiesu divkauja. Zinātnieki uzsver, ka apkopotas nav visas burgundiešu paražu tiesību normas, bet tikai tās, kas tika piemērotas kodifikācijas laikā, atsijājot novecojušās normas. Avots saglabājies 19 norakstos, kas tapuši laikā ap 9. gs. Lex Burgundionum regulētas attiecības starp burgundiešiem, kā arī burgundiešiem un romiešiem. Karalis Sigismunds pārstrādātajai krājuma redakcijai pievienojis Liber Constitutionum, kas krājumā iekļauta kā pirmā.
Otro krājumā Lex Romana Burgundionum, kas regulēja attiecības starp Burgundijas romiešiem, apkopoti romiešu tiesību avotu fragmenti. Avotu veido 47 tituli, kuros apkopoti fragmenti no Teodosija kodeksa (latīņu Codex Theodosianus), Gregoriāna kodeksa (latīņu Austrumromā Codex Gregorianus, Rietumromā arī Gregorianus, Corpus Gregoriani), Hermogeniāna kodeksa (latīņu Codex Hermogenianus, arī Hermogenianus, arī Corpus Hermogeniani), Paula (latīņu Julius Paulus, grieķu Ἰούλιος Παῦλος) Sentencēm (Sententiae Receptae) un Gaja institūcijām (Gaii institutiones).
Lex Romana Burgundionum saturēja atlasītas romiešu tiesību normas, kas atbilda sabiedrībā veidotajām tiesiskajām attiecībām. Agro viduslaiku sabiedrībā juridiskās attiecības bija visai primitīvas, salīdzinot ar Romas Impēriju. Tāpēc klasiskās romiešu tiesības, kas iekļautas, piemēram, Justiniāna kodifikācijā (latīņu Codex Justinianus, arī Corpus Iuris Civilis), nebija piemērojamas pilnā apmērā. Tāpēc zinātnē ģermāņu karaļu izdotos romiešu tiesību krājumus sauc par “vulgārajām” romiešu tiesībām, jo tās pielāgotas agrajos viduslaikos pastāvošajiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Līdz mūsdienām apzināti 18 avota norakstu, taču tie lielākoties ir nepilnīgi fragmenti. Tikai vienā rokrakstā, kas glabājas Vatikāna bibliotēkā, avots ir saglabājies gandrīz pilnībā. Pārpratuma dēļ tas tiek saukts arī par Liber Papiani, jo kļūdas dēļ tas bija sajaukts ar citu romiešu tiesību avotu – responsum Papinianus.