Būdams sportists, R. Plūme aktīvi iesaistījās latviešu sporta organizēšanas darbā. 1917. gadā Jaroslavļā piedalījās sporta un izglītības biedrības “Latvija” izveidē un darbībā. Pēc atgriešanās Latvijā 20. gados turpināja pārstāvēt sporta biedrību “Marss” un arī līdzdarbojās tās administrācijā, kā arī līdzdarbojās dažādu sporta veidu savienību darbībā.
1922.–1923. gadā R. Plūme bija viens no Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) līdzdibinātājiem. 1930.–1938. gadā R. Plūme bija LZSS valdes priekšsēdētājs. LZSS valdē R. Plūme darbojās no 1923. gada līdz aiziešanai no LZSS amatiem 1938. gadā. Šajā laikā periodiski ieņēma arī citus LZSS amatus – pirmais sekretārs, Slēpošanas sekcijas vadītājs, valdes loceklis, kasieris. R. Plūme bija Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs ziemas olimpiskajās spēlēs 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē, Vācijā. R. Plūme bija LZSS vadītājs laikā, kad valsts ziemas sporta programmā tika ieviests un attīstījās hokejs. Bija Latvijas hokeja izlases oficiālais pārstāvis (mūsdienu izpratnē – menedžeris) divos pasaules čempionātos – 1935. gadā Davosā (Šveicē) un 1938. gadā Prāgā.
No 20. gadiem R. Plūme piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta organizāciju apvienības (LSOA) darbā. 1933.–1934. gadā bija LSOA valdes priekšsēdētājs un vienlaikus LOK priekšsēdis. 1934.–1936. gadā bija LSOA un LOK priekšsēdētāja biedrs (vietnieks). 1936.–1938. gadā piedalījās Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas (LFKSK) darbā.

Latvijas Sporta organizāciju apvienības vadība un Latvijas Olimpiskās komitejas locekļi, 1928. gads.
Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Sporta muzejs.
R. Plūme bija arī Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs (1925–1935). Līdzdarbojās Latvijas Airētāju savienības, Latvijas Riteņbraucēju un motociklistu savienības, Latvijas Smagatlētikas savienības vadības darbā.
R. Plūme bija arī ievērojams studentu sporta darbinieks Latvijā un starptautiskā līmenī. 1929. gadā kļuva par jaunizveidotās sporta biedrības “Universitātes sports” pirmo vadītāju (1929–1936), vēlāk – “Universitātes sporta” goda priekšsēdētājs. Aktīvi līdzdarbojās studentu sporta iesaistē starptautiskajās sacīkstēs, 30. gados bija Latvijas studentu delegācijas oficiālais pārstāvis vasaras un ziemas akadēmiskajās meistarsacīkstēs. 30. gados aktīvi piedalījās Starptautiskās Studentu konfederācijas (Confédération Internationale des Étudiants, CIE) darbā; bija CIE sporta komisijas vadītājs, CIE priekšsēdētājs (1936–1937), CIE goda priekšsēdētājs (no 1937. gada). Darbojās arī Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas studentu organizācijas SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) darbā, bija tās vadītājs un 1935. gadā – SELL studentu sporta spēļu organizācijas komitejas priekšsēdētājs.
Saistībā ar darbu un pārcelšanos uz dzīvesvietu Smiltenē 30. gadu otrajā pusē pakāpeniski atteicās no ieņemtajiem amatiem dažādās sporta organizācijās. 30. gadu beigās iesaistījās sporta pasākumu organizēšanā Smiltenē, bija LZSS ziemas sporta pārzinis Smiltenē, līdzdarbojās plašas ziemas sporta veidu popularizēšanas programmā Smiltenē 1939./1940. gada sezonā, t. sk. bija viens no ātrslidošanas sacīkšu rīkotājiem 1940. gada sākumā.
Nacistiskās okupācijas laikā R. Plūme vadīja Latvijas ģenerālapgabala teritorijā notiekošo sporta pasākumu jumta organizācijas – Fiziskās kultūras un sporta pārvaldi (FKSP; 1941.–1942. gadā) un Latviešu sporta un fiziskās kultūras apvienību (LSFKA; 1942.–1944. gadā).
Pēc Otrā pasaules kara iesaistījās latviešu trimdas sporta organizēšanas darbā, t. sk. 40. gadu otrajā pusē vadīja latviešu sporta dzīvi Forarlbergā (Austrijā). R. Plūme 1951.–1954. gadā bija pirmais Latviešu sporta apvienības Kanādā (LSAK) vadītājs un 1953.–1955. gadā – pirmais Latviešu sporta padomes trimdā (LSPT) prezidija priekšsēdētājs. 1951.–1955. gadā R. Plūme pārstāvēja latviešus Kanādas Baltiešu sporta federācijas (Baltic Sport Federation of Canada, BSFC) prezidijā.
R. Plūme dāvāja vairākas sporta balvas un sacīkšu atribūtus, t. sk. SELL sacīkšu karogu (1935. gadā), kausu “Universitātes sporta” hokeja spēles uzvarētājiem (1937. gadā), balvu futbola turnīram (1943. gadā). Pēc R. Plūmes nāves viņam par piemiņu nosauktas ceļojošās balvas, kuras Ziemeļamerikas latviešu sportisti izcīnīja dažādos sporta veidos, t. sk. vieglatlētikā un peldēšanā.