Dzimis zemnieka (saimnieka) ģimenē. Mācījās pagasta skolā, Bauskas apriņķa skolā (beidza 1883. gadā), no 1884. gada – Jelgavas ģimnāzijā (beidza 1888. gadā). Studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (mūsdienās Tartu Universitāte, Tartu Ülikool; 1889–1895). 04.1899. ieguva medicīnas doktora grādu (disertācija par acu slimību – trahomu). Studiju laikā pievienojās studentu korporācijai “Lettonia”.

Gustavs Reinhards pēc ģimnāzijas beigšanas gadu strādāja par grieķu un latīņu valodas skolotāju Bergmaņa skolā Dobelē. Tērbatas Universitātes Iekšējo slimību klīnikas (no 1894. gada) un Acu klīnikas subasistents (1895–1897). 1897. gadā piedalījās pārvietojamās acu ārstēšanas kolonnas darbā Ufas guberņā, vadīja tādu kolonnu Mežotnes pagastā un citur. Acu ārsts Liepājā (1898–1901), acu slimību klīnikas īpašnieks Rīgā (no 1901. gada), arī Rīgas pilsētas Marijas meiteņu skolas ārsts (1902–1914).

Piedalījās Krievijas–Japānas karā (mobilizēts), Habarovskas garnizona kara slimnīcas Acu nodaļas vadītājs (1904–1905). 1905. gada rudenī viņu komandēja izpētīt acu slimību izplatīšanos gar Amūras upes krastiem no Habarovskas līdz Sahalīnas jūrai.

G. Reinhards bija acu slimību konsultants Rīgas cietumu slimnīcā (1906–1910), Rīgas cietumu ārsts (1906–1914), acu ārsts Rīgas pilsētas elementārskolās (1910–1914). Latviešu ārstu biedrības žurnāla “Veselība” līdzizdevējs (1914). Papildināja zināšanas Kēnigsbergas, Berlīnes, Vīnes, Budapeštas, Neapoles un Pēterburgas acu slimību klīnikās.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 08.1914. G. Reinhardu mobilizēja armijā, 321. lauka hospitāļa vecākais ordinators, no 1917. gada sākuma galvenais ārsts un 4. armijas oftalmologs. 1918. gada sākumā atvaļināts. Marijas neredzīgo kuratorijas biedrs un līdzstrādnieks (1897–1916). G. Reinhards uzsāka akluma cēloņu un trahomas izplatības reģistrāciju Latvijā. Lasīja lekcijas par skolas higiēnu skolotāju vasaras kursos un ģimnāzijas skolotāju sagatavošanas kursos Rīgas mācību apgabalā (1906–1914). Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902.–1920. gadā; ar pārtraukumu kara laikā; no 1920. gada – biedrības goda biedrs). Padomju varas laikā Rīgā 1919. gadā ievēlēts par Padomju Latvijas ārstu arodbiedrības priekšsēdētāju.

Latvijas Republikā Veselības departamenta direktors (25.07.1919.–06.1920.). Latvijas Augstskolas (vēlākās Latvijas Universitātes, LU) Medicīnas fakultātes privātdocents (no 09.1919.). Iekārtoja un vadīja LU Acu klīniku. No 1924. gada sākuma LU padomes loceklis no ārštata mācību spēkiem. Rasu eigēnikas katedras vadītājs (no 1934. gada).

G. Reinhards aktīvi darbojās politikā. Satversmes sapulces deputāts (1920–1922), pēc tam (līdz 1931. gadam) – 1., 2., 3. Saeimas deputāts no Kristīgās nacionālās savienības. Bija Pašvaldību un sociālās likumdošanas komisijas loceklis. Aktīvi aizstāvēja pretalkohola likumu pieņemšanu (1924. gadā pieņemtā Žūpības apkarošanas likuma iniciators). Vairākkārt bija Rīgas pilsētas domes loceklis (no 1921. gada). Latvijas valdības delegāts starptautiskā higiēnas kongresā Varšavā (1923). Kristīgās nacionālās savienības dienas laikraksta “Tautas Balss” izdevējs un redaktors Rīgā (1921–1922), žurnāla “Universitas” un Latvijas pretalkohola biedrības laikraksta “Jaunā Balss” līdzstrādnieks. Rakstīja periodikā par acu veselību un cīņu ar alkoholismu. Latvijas pretalkohola biedrības goda biedrs, Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs.

Daudzu zinātnisku darbu autors (“Pamācība kā izsargāties no lipīgām un grūtām acu slimībām, it īpaši no trāchomas”, 1902. gads; 2. izdevums 1925. gadā; “Kā pasargāt tautas no bojāejas”, 1934 u. c.).

G. Reinhards bija viens no ievērojamākajiem konservatīvā spārna sabiedriskajiem un politiskajiem darbiniekiem un vienlaikus pretalkohola kustības vadītājiem. Viņš faktiski bija pirmais Latvijas Republikas valdības veselības aprūpes resora vadītājs un organizators Latvijas Neatkarības kara laikā 1919.–1920. gadā, kad valstī plosījās slimību epidēmijas un bija vērojamas nopietnas humanitārās krīzes sekas.

G. Reinhards par teicamu dienestu Krievijas Impērijas armijā apbalvots ar Svētās Annas ordeni (Императорский орден Святой Анны), III šķira; Latvijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, III šķira.