Romāns “Velnakaula dvīņi” ir vienīgais E. Līva romāns. Darbu pie tā viņš sāka 1964. gada pavasarī, tomēr sadzīves un veselības apstākļu dēļ darbs kādu laiku bija jāpārtrauc. Vēlāk dienasgrāmatā autors atzīmēja, ka īstais romāna varianta tapšanas sākums datējams ar 17.11.1964.
Romāna sākotnējais nosaukums bija “Velnakauls”, tas bija iecerēts kā triloģija, kas aptvertu laika posmu no 1944. līdz 1964. gadam. “Velnakaula dvīņi” bija plānotās triloģijas pirmā daļa, kurā tēlota Kaspara Kaula pārcelšanās jaunajā dzīves vietā, Kaspara gūsts un piespiedu došanās jūrā romāna noslēgumā, viņa dvīņiem paliekot Latvijā. Otrajā daļā dvīņiem jau būtu 16–17 gadu, izjuzdamas vainu par brāļa aizvešanu, viņus uzaudzinājis Kaspara dvīņubrālis Andrejs. Trešajā daļā Egons Līvs iecerēja tēlot Kaspara atgriešanos ciemā pēc vairākiem gadiem, kad dvīņi jau ir pieauguši un nodibinājuši savas ģimenes. Tomēr E. Līvs uzrakstīja tikai pirmo daļu, kas vēsta par salīdzinoši īsu laika posmu no 1944. līdz 1945. gada maijam, Otrā pasaules kara noslēgumam Eiropā. Pēc dienasgrāmatas ierakstiem zināms, ka iedvesmu un materiālu romānam viņš guva, apmeklējot Dienvidrietumkurzemes zvejnieku ciemus – Jūrmalciemu, Papi. Romāna darbības vietas prototips ir Pape.
Par romāna tapšanu Egons Līvs laikrakstā “Literatūra un Māksla” 27.08.1966. teicis: “Pavisam atklāti runājot, jutu nepieciešamību pastāstīt par tiem ļaudīm, kuri necīnījās frontē. Bargajos kara gados jau nebija tikai un vienīgi kaujas un varonība, bailes un nāve. Cilvēki arī mīlēja, jo dzima bērni...”.