AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 31. jūlijā
Pauls Raudseps

Valdis Zatlers

(dzimis 22.03.1955. Rīgā)
latvieÅ”u ārsts, politiÄ·is, Latvijas Valsts prezidents (08.07.2007.–08.07.2011.)

Saistītie Ŕķirkļi

  • Alberts Kviesis
  • Gustavs Zemgals
  • Jānis Čakste
  • Latvijas valsts iekārta
  • Latvijas Valsts prezidenta institÅ«cija
  • Raimonds Vējonis
  • valsts pārvalde Latvijā
  • Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers. Rīga, 18.08.2011.

Valdis Zatlers. Rīga, 18.08.2011.

Fotogrāfs Valts Kleins, Secret Garden Studio. Avots: Saeima.  

Valdis Zatlers

Vārds, uzvārds Valdis Zatlers
Profesija Ārsts, politiķis
Augstākais ieņemtais amats
  • Valsts prezidents
Laiks, kurā ieņemts augstākais amats 08.07.2007.– 08.07.2011.
DzimŔanas datums 22.03.1955.
DzimŔanas vieta Rīga

Satura rādītājs

  • 1.
    IzcelŔanās un izglītība
  • 2.
    Profesionālā un politiskā darbība
  • 3.
    Valsts un sabiedrības novērtējums
  • 4.
    Apbalvojumi
  • Multivide 7
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    IzcelŔanās un izglītība
  • 2.
    Profesionālā un politiskā darbība
  • 3.
    Valsts un sabiedrības novērtējums
  • 4.
    Apbalvojumi
IzcelŔanās un izglītība

Dzimis fizkultÅ«ras skolotāja LÄ«goņa Zatlera un fizikas skolotājas Ievas Zatleres (dzimusi Skaldere) Ä£imenē. Vecāki izŔķīrās, kad Valdim Zatleram bija seÅ”i gadi. 1962.–1973. gadā mācÄ«jās RÄ«gas 50. vidusskolā, 1973.–1979. gadā studēja RÄ«gas MedicÄ«nas institÅ«tā, ieguva ārsta specialitāti. 1990.–1991. gadā seÅ”us mēneÅ”us specializējās ortopēdijā Jēla Universitātē (Yale University) un SirakjÅ«sas Universitātē (Syracuse University) Amerikas Savienotajās ValstÄ«s (ASV).

1975. gadā apprecējās ar Elitu Zeltiņu, Ä£imenē piedzima divi bērni – Gustavs (dzimis 1978. gadā) un Felicita (dzimusi 1980​. gadā). LaulÄ«ba Ŕķirta 1991. gadā.

1992. gadā salaulājās ar Lilitu (dzimusi Bērziņa), ir dēls Kārlis (dzimis 1992. gadā).

Profesionālā un politiskā darbība
Karjera līdz 2007. gadam

1979.–1985. gadā strādāja RÄ«gas 2. slimnÄ«cā par ārstu traumatologu-ortopēdu. 1985.–1994. gadā bija RÄ«gas 2. slimnÄ«cas TraumatoloÄ£ijas nodaļas vadÄ«tājs. 1994.–1998. gadā bija Valsts traumatoloÄ£ijas un ortopēdijas slimnÄ«cas direktors. 1998.–2004. gadā strādāja par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu (BO VSIA) ā€œTraumatoloÄ£ijas un ortopēdijas slimnÄ«caā€ direktoru un bija valdes priekÅ”sēdētājs. No 2004. gada lÄ«dz 08.07.2007. – VSIA ā€œTraumatoloÄ£ijas un ortopēdijas slimnÄ«caā€ vadÄ«tājs.

Pēc tam, kad Korupcijas novērÅ”anas un apkaroÅ”anas birojs (KNAB) ierosināja krimināllietu par iespējamām nelikumÄ«bām iepirkumos TraumatoloÄ£ijas un ortopēdijas slimnÄ«cā, veselÄ«bas ministrs Āris Auders (partija ā€œJaunais laiksā€) 26.02.2003. uz izmeklēŔanas laiku atstādināja V. Zatleru no amata. 07.03.2003. pēc ministru prezidenta Einara RepÅ”es (partija ā€œJaunais laiksā€) iesaistīŔanās V. Zatlers tika atjaunots amatā; 2006. gada maijā KNAB lietu izbeidza.

1986. gada maijā un jÅ«nijā bija nosÅ«tÄ«ts uz Ukrainu, uz Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas likvidēŔanas darbiem.

NeatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas laikā no 1988. lÄ«dz 1989. gadam bija Latvijas Tautas frontes Domes loceklis. 1988.–1989. gadā darbojās Latvijas Ārstu biedrÄ«bas atjaunoÅ”anas grupā kā aktÄ«vists un domes loceklis. No 1990. lÄ«dz 1993. gadam bija Latvijas Artroskopijas asociācijas prezidents. 1995.–1999. gadā – Å veices Konfederācijas palÄ«dzÄ«bas projekta koordinators Latvijā. No 2003. lÄ«dz 2008. gadam Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācijas prezidents.

Prezidentūras laiks

Lai gan iepriekÅ” katra valdÄ«bas partija bija izvirzÄ«jusi savu kandidātu uz prezidenta amatu, V. Zatleru kā visas Aigara KalvīŔa (ā€œTautas partijaā€, TP) koalÄ«cijas kandidātu nosauca 22.05.2007. – tikai deviņas dienas pirms balsojuma. Pirms ievēlēŔanas V. Zatlers intervijā presei atzina, ka saņēmis ā€œpateicÄ«basā€ no pacientiem; rezultātā KNAB 25.05.2007. ierosināja izmeklēŔanu. 21.07.2008. KNAB paziņoja, ka V. Zatlera darbÄ«bā nav konstatētas nozieguma pazÄ«mes.

V. Zatleru ievēlēja par prezidentu 31.05.2007. ar 58 Saeimas deputātu balsīm.

Pēc ā€œLietussargu revolÅ«cijasā€ – plaÅ”ajiem protestiem pret valdÄ«bas centieniem atlaist KNAB direktoru Alekseju Loskutovu – ministru prezidents A. KalvÄ«tis 07.11.2007. paziņoja, ka decembrÄ« atkāpsies no amata. V. Zatlers noraidÄ«ja TP iecerēto kandidātu Edgaru Zalānu un ministru prezidenta amatam 14.12.2007. izvirzÄ«ja Ivaru Godmani (ā€œLatvijas Pirmā partija/Latvijas ceÄ¼Å”ā€, LPP/LC), kura vadÄ«to valdÄ«bu 9. Saeima apstiprināja 20.12.2007.

2008. gada rudenÄ« sākās pasaules finanÅ”u krÄ«ze, kura seviŔķi smagi skāra Latviju. V. Zatlers vairākkārt kritiskos brīžos iesaistÄ«jās politisko un ekonomisko lēmumu pieņemÅ”anā. 09.12.2008. V. Zatlers Briselē tikās ar Eiropas Komisijas ekonomikas un finanÅ”u lietu komisāru Hoakinu Almunju (JoaquĆ­n Almunia Amann); nākamajā dienā seÅ”as Saeimas frakcijas (ā€œZaļo un zemnieku savienÄ«baā€, ZZS; LPP/LC; ā€œPilsoniskā savienÄ«baā€; ā€œTēvzemei un BrÄ«vibai/LNNKā€; TP; ā€œSaskaņas centrsā€, SC) parakstÄ«ja V. Zatlera izstrādāto ā€œAdventes vienoÅ”anosā€ par atbalstu valdÄ«bas makroekonomikas stabilizācijas plānam. Pēc atbilstoÅ”ajiem balsojumiem Saeimā Eiropas Komisija un Starptautiskais ValÅ«tas fonds (International Monetary Fund) 19.12.2008. vienojās par 7,5 miljardu eiro lielu atbalsta programmu Latvijai krÄ«zes pārvarēŔanai.

14.01.2009. pēc iepriekŔējās dienas nemieriem VecrÄ«gā un Saeimas ēkas apmētāŔanas ar akmeņiem V. Zatlers pieprasÄ«ja Saeimai un valdÄ«bai ieviest mehānismu Satversmē, kā tauta var rosināt Saeimas atlaiÅ”anu, un likvidēt tā saucamo ā€œlokomotÄ«vju principuā€ jeb iespēju Saeimas vēlēŔanās kandidātiem startēt vairākos vēlēŔanu apgabalos. Å o un citu prasÄ«bu nepildīŔanas gadÄ«jumā V. Zatlers draudēja ierosināt Saeimas atlaiÅ”anu. 21.01.2009. V. Zatlers iesniedza Saeimā grozÄ«jumus Satversmē, kas dotu vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesÄ«bas ierosināt referendumu par Saeimas atlaiÅ”anu un dotu arÄ« prezidentam parlamentāras krÄ«zes apstākļos tiesÄ«bas atlaist Saeimu. 08.04.2009. Saeima papildināja Satversmes 14. un 49. pantu un deva vēlētājiem iespēju ierosināt referendumu par Saeimas atlaiÅ”anu. Ierosinājums – paplaÅ”ināt prezidenta pilnvaras – neguva Saeimas atbalstu. ā€œLokomotÄ«vju principuā€ Saeima atcēla 18.03.2009.

Pēc I. Godmaņa demisijas 20.02.2009. V. Zatlers 26.02.2009. izvirzÄ«ja ministru prezidenta amatam tobrÄ«d opozÄ«cijā esoŔās partijas ā€œJaunais laiksā€ kandidātu Valdi Dombrovski, kura valdÄ«bu Saeima apstiprināja 12.03.2009. Prezidents Ministru kabineta ārkārtas sēdes sasauca 24.04.2009. un 15.09.2009. V. Zatlers 11.06.2009. piedalÄ«jās Ministru kabineta sēdē, kurā pieņemtie lēmumi – samazināt pensijas un atalgojumu valsts pārvaldē – nodroÅ”ināja starptautiskās palÄ«dzÄ«bas programmas turpināŔanos un novērsa valsts defoltu un lata devalvāciju.

Pēc 10. Saeimas vēlēŔanām ministru prezidenta amatam 02.11.2010. V. Zatlers izvirzÄ«ja V. Dombrovski (partija ā€œVienotÄ«baā€).

Ārpolitikā V. Zatlers turpināja attiecÄ«bu stiprināŔanu ar Eiropas SavienÄ«bu un Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizāciju (NATO; North Atlantic Treaty Organisation). Par vienu no mērÄ·iem izvirzÄ«ja arÄ« attiecÄ«bu uzlaboÅ”anu ar Krieviju. 09.05.2010. V. Zatlers piedalÄ«jās svinÄ«bās Maskavā par godu uzvarai Otrajā pasaules karā. Tajā paŔā gadā no 19.12. lÄ«dz 21.12. devās uz Krieviju oficiālā vizÄ«tē, kuras laikā tikās ar Krievijas Federācijas prezidentu Dmitriju Medvedevu (Дмитрий ŠŠ½Š°Ń‚Š¾Š»ŃŒŠµŠ²ŠøŃ‡ МеГвеГев), premjerministru Vladimiru Putinu (ВлаГимир ВлаГимирович ŠŸŃƒŃ‚ŠøŠ½) un citām amatpersonām. VizÄ«tes laikā tika parakstÄ«ti septiņi starpvalstu lÄ«gumi, t. sk. par sadarbÄ«bu cīņā pret noziedzÄ«bu un par izvairīŔanos no dubultās nodokļu uzlikÅ”anas, kā arÄ« V. Zatlers un D. Medvedevs panāca vienoÅ”anās par kopÄ«gas vēsturnieku komisijas izveidi.

07.12.2007. V. Zatlers izveidoja Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesÄ«bu komisiju, kuru vadÄ«ja Eiropas SavienÄ«bas tiesas tiesnesis Egils Levits. V. Zatlera prezidentÅ«ras laikā komisija aktÄ«vi darbojās, analizēja Satversmes grozÄ«jumu projektus un sniedza atzinumus par aktuāliem konstitucionālo tiesÄ«bu jautājumiem.

22.12.2008. V. Zatlers atjaunoja Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvo padomi.

V. Zatlers prezidentÅ«ras laikā četrpadsmit reizes izmantoja likuma ierosināŔanas tiesÄ«bas, t. sk. 01.02.2011. rosināja izmaiņas pilsonÄ«bas likumā, kuras radÄ«tu iespēju ārpus Latvijas dzimuÅ”iem Latvijas pilsoņu bērniem iegÅ«t dubultpilsonÄ«bu un noteiktu, ka Latvijā dzimuÅ”i nepilsoņu bērni tiek reÄ£istrēti kā Latvijas pilsoņi, ja vien viņi no pilsonÄ«bas neatsakās. DubultpilsonÄ«bas iespējas Saeima paplaÅ”ināja 09.05.2013. pieņemtajos PilsonÄ«bas likuma grozÄ«jumos. Nepilsoņu bērnu tiesÄ«bas iegÅ«t Latvijas pilsonÄ«bu Saeima pieņēma 17.10.2019. tikai pēc atkārtotiem prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājumiem.

V. Zatlers atdeva Saeimai trÄ«spadsmit likumus otrreizējai caurlÅ«koÅ”anai, t. sk. 05.06.2008. pieņemtos grozÄ«jumus likumā par noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju, kuri bÅ«tu nozÄ«mÄ«gi apgrÅ«tinājuÅ”i cīņu ar naudas atmazgāŔanu un kļuva plaÅ”i pazÄ«stami ar termina ā€œmutatis mutandisā€ izmantoÅ”anu, kuru nevarēja izskaidrot pats Å”o grozÄ«jumi iesniedzējs Vilnis EdvÄ«ns Bresis (ZZS). Vienpadsmit gadÄ«jumos Saeima ņēma vērā prezidenta iebildumus un likumus laboja, vienā gadÄ«jumā – par 16.06.2010. pieņemtajiem grozÄ«jumiem Elektronisko plaÅ”saziņas lÄ«dzekļu likumā – iebildumi tika gandrÄ«z pilnÄ«bā ņemti vērā. Vēl vienā gadÄ«jumā – par 26.06.2009. pieņemtajiem grozÄ«jumiem Publisko iepirkumu likumā, kuri V. Zatlera ieskatā pārlieku ierobežoja tiesÄ«bas pārsÅ«dzēt iepirkumu rezultātus, – Saeima neņēma vērā prezidenta iebildumus. 03.08.2009. V. Zatlers vērsās Satversmes tiesā ar sÅ«dzÄ«bu, un 19.04.2010. tiesa atcēla prezidenta apstrÄ«dēto likuma pantu.

16.03.2011. V. Zatlers iesniedza Saeimā iniciatÄ«vu grozÄ«t Satversmi un dot prezidentam papildu pilnvaras, t. sk. izvirzÄ«t apstiprināŔanai Saeimā TiesÄ«bsarga, Valsts kontroliera un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus, kā arÄ« atkārtoti iesniedza priekÅ”likumu dot prezidentam tiesÄ«bas parlamentāras krÄ«zes apstākļos atlaist Saeimu. PriekÅ”likumus Saeima neatbalstÄ«ja.

Pēc Saeimas 26.05.2011. balsojuma atteikt KNAB lÅ«gumu veikt kratīŔanu deputāta Aināra Å lesera (LPP/LC) dzÄ«ves vietā V. Zatlers 28. maijā parakstÄ«ja rÄ«kojumu Nr. 2, kurā pirmo reizi Latvijas vēsturē izmantoja Satversmes 48. pantā prezidentam dotās tiesÄ«bas ierosināt Saeimas atlaiÅ”anu. 23.07.2011. tautas nobalsoÅ”anā vēlētāju aktivitāte bija 44,73 %. Par 10. Saeimas atlaiÅ”anu nobalsoja 650 518 jeb 94,3 % balsotāju. Rezultātā 10. Saeima tika atlaista, un 11. Saeimas vēlēŔanas notika 17.09.2011.

02.06.2011. V. Zatlers atkārtoti kandidēja uz prezidenta amatu. Pirmajā balsojumā viņŔ saņēma 43 balsis, otrajā – 41, bet ievēlēts par Valsts prezidentu tika Andris BērziņŔ (ZZS) ar 53 deputātu balsÄ«m.

DarbÄ«ba pēc prezidenta amata atstāŔanas

23.07.2011. V. Zatlers kopā ar domubiedriem dibināja ā€œZatlera Reformu partijuā€ un kļuva par tās valdes priekÅ”sēdētāju. Partija 11. Saeimas vēlēŔanās saņēma 20,82 % balsu un 22 deputātu vietas ā€“ otro lielāko mandātu skaitu pēc partijas ā€œSaskaņas centrsā€. Lai gan V. Zatlers pēc vēlēŔanām paziņoja, ka koalÄ«cijā jāņem ā€œSaskaņas centrsā€, jauno valdÄ«ba V. Dombrovska vadÄ«bā izveidoja ā€œVienotÄ«baā€, ā€œZatlera Reformu partijaā€ un ā€œVisu Latvijai!/Tēvzemei un BrÄ«vÄ«bai/LNNKā€. Lai gan koalÄ«cijas partijas publiski bija deklarējuÅ”as atbalstu, V. Zatleru aizklātā balsojumā 17.10.2011. neievēlēja par Saeimas priekÅ”sēdētāju. 11. Saeimā V. Zatlers bija Nacionālās droŔības komisijas priekÅ”sēdētājs un ārlietu komisijas biedrs.

12.04.2012. ā€œZatlera Reformu partijaā€ tika pārdēvēta par ā€œReformu partijuā€. Tuvojoties 12. Saeimas vēlēŔanām, vairāki redzami partijas biedri iestājās partijā ā€œVienotÄ«baā€. ā€œReformu partijaā€ nepiedalÄ«jās 12. Saeimas vēlēŔanās, un pēc 11. Saeimas pilnvaru beigām 04.11.2014. V. Zalters aizgāja no aktÄ«vās politikas. 04.03.2015. tika uzsākta ā€œReformu partijasā€ likvidācija, kura noslēdzās 03.04.2020.

V. Zatlers ir 15.10.2018. reÄ£istrētā BrÄ«vÄ«bas pieminekļa izgaismoÅ”anas fonda idejas autors un valdes loceklis. KopÅ” 2021. gada V. Zatlers ir BrÄ«vÄ«bas pieminekļa un RÄ«gas Brāļu kapu padomes priekÅ”sēdētājs.

Valsts un sabiedrības novērtējums

Lai gan V. Zatlera kandidatÅ«ra daudziem bija pārsteigums un vieta, kurā notika pirmās partiju vadÄ«tāju sarunas par viņa izvirzīŔanu – RÄ«gas Nacionālais zooloÄ£iskais dārzs –, kļuva par pamatu ironiskiem komentāriem, V. Zatlers savā prezidentÅ«ras laikā tik ļoti attālinājās no saviem sākotnējiem virzÄ«tājiem no TP, ZZS un LPP/LC, ka prezidentÅ«ras beigās nonāca ar viņiem atklātā konfliktā. V. Zatlera reitingi pirms ievēlēŔanas bija zemi, pēc ievēlēŔanas – mēreni labi. Ekonomiskās krÄ«zes laikā tie nokrita zem nulles, bet no 2010. gada sākuma strauji pieauga un, amatu atstājot, bija salÄ«dzināmi ar Vairas Vīķes-Freibergas reitingiem prezidentÅ«ras beigās. V. Zatlers kā prezidents bija gatavs pieņemt lēmumus un rÄ«koties. Viņam bija ļoti svarÄ«ga loma ekonomiskās krÄ«zes pārvarēŔanā. Ar savu rÄ«kojumu Nr. 2 un pēc tam dibinātās ā€œZatlera Reformu partijasā€ darbÄ«bu V. Zatlers deva nozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu Å”auru biznesa intereÅ”u ietekmes mazināŔanā Latvijas politikā.

Sižets par Lietussargu revolÅ«ciju. 03.11.2007.

Sižets par Lietussargu revolÅ«ciju. 03.11.2007.

Avots: Latvijas TelevÄ«zija. 

Valda Zatlera uzruna par Rīkojumu Nr. 2. Rīga, 28.05.2011.

Valda Zatlera uzruna par Rīkojumu Nr. 2. Rīga, 28.05.2011.

Avots: Latvijas TelevÄ«zija. 

Apbalvojumi

1993. gadā V. Zatlers saņēma Starptautiskās artroskopijas asociācijas (International Arthroscopy Association) balvu par lielāko ieguldÄ«jumu artroskopijas attÄ«stÄ«bā jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«s.

PrezidentÅ«ras laikā viņŔ saņēmis 16 valstu augstāko nopelnu ordeņus un piecu universitāŔu goda doktora vai profesora titulus. Pēc prezidentÅ«ras saņēmis goda titulus no Gandžas Valsts Universitātes Azerbaidžānā (Gəncə Dƶvlət Universiteti) un Å varcmana koledžas Ciņhua Universitātē Ķīnā (ę–½ē“¦čŒØę›¼å­øč€…,ęø…čÆå¤§,Schwarzman College of Tsinghua University).

Multivide

Valdis Zatlers. Rīga, 18.08.2011.

Valdis Zatlers. Rīga, 18.08.2011.

Fotogrāfs Valts Kleins, Secret Garden Studio. Avots: Saeima.  

Sižets par Lietussargu revolÅ«ciju. 03.11.2007.

Sižets par Lietussargu revolÅ«ciju. 03.11.2007.

Avots: Latvijas TelevÄ«zija. 

Valda Zatlera uzruna par Rīkojumu Nr. 2. Rīga, 28.05.2011.

Valda Zatlera uzruna par Rīkojumu Nr. 2. Rīga, 28.05.2011.

Avots: Latvijas TelevÄ«zija. 

Valdis Zatlers tiekas ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu (JosĆ© Manuel Barroso). Brisele, 09.12.2008.

Valdis Zatlers tiekas ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu (JosĆ© Manuel Barroso). Brisele, 09.12.2008.

Fotogrāfs Christian Lambiotte. Avots: Avots: Eiropas Kopienas; Eiropas Komisijas Audiovizuālais dienests. 

Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalās tautas sapulcē ā€œPar tiesisku Latviju! Par godÄ«gu politiku!ā€ Doma laukumā. RÄ«ga, 03.11.2007.

Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalās tautas sapulcē ā€œPar tiesisku Latviju! Par godÄ«gu politiku!ā€ Doma laukumā. RÄ«ga, 03.11.2007.

Fotogrāfs Krists Spruksts. Avots: LETA. 

Valdis Zatlers, Latvijas Valsts prezidents (2007–2011).

Valdis Zatlers, Latvijas Valsts prezidents (2007–2011).

Avots: Valsts prezidenta kanceleja.

Valda Zatlera TV uzruna 10. Saeimas vēlēŔanu priekÅ”vakarā. 01.10.2010.

Valda Zatlera TV uzruna 10. Saeimas vēlēŔanu priekÅ”vakarā. 01.10.2010.

Avots: Latvijas Televīzija.

Valdis Zatlers. Rīga, 18.08.2011.

Fotogrāfs Valts Kleins, Secret Garden Studio. Avots: Saeima.  

Saistītie Ŕķirkļi:
  • Valdis Zatlers
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • Alberts Kviesis
  • Gustavs Zemgals
  • Jānis Čakste
  • Latvijas valsts iekārta
  • Latvijas Valsts prezidenta institÅ«cija
  • Raimonds Vējonis
  • valsts pārvalde Latvijā
  • Vaira Vīķe-Freiberga

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • BrÄ«vÄ«bas pieminekļa izgaismoÅ”ana fonds
  • Latvijas Valsts prezidents
  • 13. Saeima, Mutatis mutandis, 2008. gads

Ieteicamā literatūra

  • Krenberga, O., "Kombinācija prezidents", Diena 2007, P. Raudseps (red.), RÄ«ga, Dienas Grāmata, 2007.
  • Zatlers, V., Kas es esmu, RÄ«ga, Jumava, 2015.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Pauls Raudseps "Valdis Zatlers". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Valdis-Zatlers (skatīts 26.02.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-Valdis-Zatlers

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5584 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana