Rīgas Mākslas un hronikāli dokumentālo filmu studijā uzņemtā pilnmetrāžas filma “Zvejnieka dēls” ir otrā Viļa Lāča romāna “Zvejnieka dēls” (1933) ekranizācija kā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) kinomākslas mēģinājums piedāvāt savu aizvietotāju vispopulārākajai neatkarīgajā Latvijā uzņemtajai filmai (“Zvejnieka dēls”, 1940), akcentējot tajā sociālistisko reālismu un šķiriskuma ideoloģiju un novēršot pirmās filmas it kā raksturīgo latviešu zvejnieku dzīves idealizācijas tendenci. Ar otro filmas versiju tika mēģināts radīt jaunu leģendu, taču notika pretējais – jaunais “Zvejnieka dēls” kļuva par papildu stimulu atmiņām un abu filmu salīdzināšanai.
Otrajā ekranizācijā ir aptverts plašāks notikumu klāsts, parādot notikumus galvenā varoņa Oskara Kļavas dzīvē vairāku gadu garumā. Oskars Kļava ir Eduarda Pāvula pirmā lielā kino loma, kas jau daļēji iezīmēja to atšķirīgo pieeju varoņtēlu veidošanai, ko E. Pāvuls izvērsa un attīstīja savā turpmākajā kino aktiera karjerā.
Filmas budžets bija 2 850 000 rubļu.