Organismu daudzveidÄ«ba un evolÅ«cija KrÄ«ta sÄkumÄ organismu sastÄvs bÅ«tiski neatŔķīrÄs no vÄlÄs juras biotas, tomÄr, pieaugot kontinentu izolÄcijai, sauszemes floras un faunas sÄka arvien vairÄk atŔķirties dažÄdos kontinentos. TurklÄt parÄdÄ«jÄs pirmie segsÄkļi, kas bÅ«tiski mainÄ«ja ekosistÄmu sastÄvu un funkcionÄÅ”anu sauszemÄ. KrÄ«ta sÄkumÄ florÄ dominÄja tÄs paÅ”as kailsÄkļu grupas, kÄdas bija jurÄ, kas veidoja t. s. mezofÄ«tisko floru: plaÅ”i pÄrstÄvÄti ginki, cikadejas un skujkoki, Ä«paÅ”i araukÄrijas. Visas Ŕīs grupas eksistÄ arÄ« mÅ«sdienÄs, bet viena no kailsÄkļu grupÄm ā benetÄ«ti ā izmira krÄ«ta beigÄs. TomÄr, atŔķirÄ«bÄ no juras, krÄ«ta sÄkumÄ dominÄja skujkoki; starp pÄrÄjo augu grupÄm daudzveidÄ«gas bija papardes.
ApakÅ”ÄjÄ krÄ«ta otrajÄ jeb Valanžinas stÄvÄ starp sÄklaugu putekÅ”Åiem parÄdÄs pagaidÄm reti segsÄkļu jeb ziedaugu putekÅ”Åi, kas atrasti ItÄlijÄ un IzraÄlÄ. SenÄkÄs segsÄkļu makroskopiskÄs atliekas atrastas Baremas stÄvÄ (ceturtais apakÅ”ÄjÄ krÄ«ta stÄvs); senÄkie segsÄkļu lakstaugi zinÄmi no Albas stÄva (pÄdÄjais, sestais apakÅ”ÄjÄ krÄ«ta stÄvs), bet senÄkie liela izmÄra ziedaugu koki ir konstatÄti Turonas stÄva (otrais augÅ”ÄjÄ krÄ«ta stÄvs) nogulumos Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s (ASV). Å o koku stumbri sasniedza 1,8 m diametrÄ un izauga lÄ«dz apmÄram 50 m augstumam. IespÄjams, segsÄkļi radÄs no apvalksÄkļiem (pie tiem pieder nedaudzÄs mÅ«sdienu formas, kas radniecÄ«gas Äfrikas velviÄijai vai benetÄ«tiem). Ziedaugi piedzÄ«voja strauju evolÅ«ciju, un jau vÄlajÄ krÄ«tÄ tie sÄka dominÄt sauszemes ekosistÄmÄs ā flora kļuva kainofÄ«tiska (angļu cenophytic, krievu ŠŗŠ°Š¹Š½Š¾ŃŠøŃ; Å”o terminu izmanto, lai raksturotu kainozoja (un vÄlÄ krÄ«ta) floru, kurÄ dominÄja segsÄkļi). Juras un agrÄ krÄ«ta kailsÄkļu Ä£inÅ”u izmirÅ”ana turpinÄjÄs lÄ«dz pat MÄstrihtas laikmetam (pÄdÄjais krÄ«ta laikmets). VienlaicÄ«gi ar segsÄkļiem evolucionÄja mÅ«sdienÄ«gas paparžu Ä£intis, kuru daudzveidÄ«ba pieauga. LÄ«dzÄs segsÄkļiem paÄtrinÄti attÄ«stÄ«jÄs kukaiÅi, notika augu un kukaiÅu savdabÄ«ga koevolÅ«cija, kas saistÄ«ta ar zieda orgÄnu attÄ«stÄ«bu un kukaiÅu pielÄgoÅ”anos ziedu apputeksnÄÅ”anai.
OkeÄnos liela nozÄ«me bija dažÄdÄm mikroskopiskÄm aļģÄm: kokolitoforÄ«diem no zeltaino aļģu grupas (to atliekas par vairÄk kÄ 90 % veido rakstÄmo krÄ«tu) un kramaļģÄm.
SalÄ«dzinot ar juras periodu, jÅ«rÄs dzÄ«vojoÅ”ie bezmugurkaulnieki samÄrÄ maz mainÄ«jÄs krÄ«ta sÄkumÄ. TomÄr, Åemot vÄrÄ krÄ«ta perioda ilgumu, tÄ laikÄ notika daudz dažÄdu evolucionÄro notikumu un risinÄjÄs pakÄpeniska sugu, Ä£inÅ”u un citu grupu nomaiÅa. TurpinÄjÄs sÅ«kļu, seÅ”starkoraļļu, sÅ«neÅu, gliemežu, gliemeÅu, amonÄ«tu un belemnÄ«tu uzplaukums; pÄdÄjÄs divas galvkÄju gliemju grupas uz ilgu laiku, lÄ«dz krÄ«ta beigÄm, saglabÄja dominÄjoÅ”Äs pozÄ«cijas starp nektobentosa un nektona pÄrstÄvjiem. Starp daudzveidÄ«giem amonÄ«tiem pieauga t. s. heteromorfo Äaulu Ä«paÅ”nieku skaits; heteromorfÄs Äaulas nav tik regulÄri savÄ«tas kÄ plakanÄ spirÄle, bet mÄdz bÅ«t daļÄji taisnas un daļÄji spirÄlÄ savÄ«tas, vai kamola veidÄ un citÄdas. TÄpat kÄ juras nogulumos, arÄ« krÄ«tÄ ir zinÄmi daudzi simti to sugu; amonÄ«ti pielÄgojÄs daudzveidÄ«giem apstÄkļiem un dažÄdai barÄ«bai, daži sasniedza lielus vai pat ļoti lielus izmÄrus. KrÄ«tÄ radÄs mÅ«sdienu jÅ«ras ežu grupas, kas piedzÄ«voja uzplaukumu, tÄpÄc tiem piemÄ«t liela nozÄ«me krÄ«ta nogulumu vecuma noteikÅ”anÄ. Brahiopodu daudzveidÄ«ba un nozÄ«me turpinÄja pakÄpeniski samazinÄties. KrÄ«tÄ parÄdÄ«jÄs mÅ«sdienÄs dominÄjoÅ”Ä gliemežu grupa ā neogastropodi ar sarežģītÄkas uzbÅ«ves Äaulu un sifoniem, kas kalpo galaproduktu izvadÄ«Å”anai un svaiga Å«dens pievadÄ«Å”anai ÄaulÄ noslÄptajam Ä·ermenim. Dažas gliemenes (rudisti) piedalÄ«jÄs rifu veidoÅ”anÄ, cementÄjoties pie cietÄ substrÄta. TÄm arÄ« ir liela biostratigrÄfiskÄ nozÄ«me. TomÄr lielÄkos rifu masÄ«vus veidoja seÅ”starkoraļļi, kuru daudzveidÄ«ba nedaudz pieauga no krÄ«ta sÄkuma lÄ«dz beigÄm. TurpretÄ« paÅ”u rifu bÅ«vju produkcija krÄ«ta periodÄ nepÄrtraukti kritÄs, Ä«paÅ”i ā Ä«si pirms krÄ«ta beigÄm, iespÄjams, sakarÄ ar samÄrÄ augstu Å«dens temperatÅ«ru.
SauszemÄ krÄ«ta periodÄ radÄs vairÄkas augÄdÄju kukaiÅu grupas, kas parasti nodara mazÄku kaitÄjumu augiem un piedalÄs to apputeksnÄÅ”anÄ: senÄkÄs zinÄmÄs skudras un dažÄdi zvÄ«ÅspÄrÅi, kas radniecÄ«gi mÅ«sdienu tauriÅiem, kodÄm un naktstauriÅiem. ParÄdÄ«jÄs arÄ« senÄkie termÄ«ti, laputis, sienÄži, pangodiÅi un citi kukaiÅi.
Starp zivÄ«m krÄ«ta periodÄ turpinÄja attÄ«stÄ«ties mÅ«sdienu haizivju un raju grupas, kas radÄs jurÄ, kÄ arÄ« kaulzivis galmutes, mÅ«sdienu siļķu, laÅ”u un asaru radinieces, kas dominÄ jÅ«rÄs mÅ«sdienÄs. Jaunas ihtiozauru sugas aizvietoja savus juras priekÅ”gÄjÄjus okeÄnu un jÅ«ru plaÅ”umos, bet tie vairs nebija tik lieli un daudzveidÄ«gi kÄ to triasa radinieki un izmira Ä«si pÄc krÄ«ta vidus, t. s. SenomanasāTuronas anoksijas epizodÄ (Senomana ir pirmais un Turonas ā otrais vÄlÄ krÄ«ta laikmets). KrÄ«ta pleziozauri ar gariem kakliem un pliozauri ar lielÄm galvÄm sasniedza lielus izmÄrus (pleziozaurs Elasmosaurus bija 15 m garÅ”, ar 70 kakla skriemeļiem; pliozaurs Kronosaurus sasniedza 16 m garumÄ, bet tÄ galva ā gandrÄ«z 4 m). Abas grupas izdzÄ«voja lÄ«dz paÅ”Äm krÄ«ta beigÄm. Pleziozauri pÄrtika no zivÄ«m, bet pliozauri, kuriem bija Ä«si kakli, toties gari galvaskausi ar spÄcÄ«giem žokļiem, bija plÄsÄji: tie turpinÄja medÄ«t gan lielas zivis, gan ihtiozaurus, pleziozaurus, citus rÄpuļus un pat savas sugas brÄļus, tÄdÄjÄdi ieÅemot virsotnes plÄsoÅu stÄvokli jÅ«ru ekosistÄmÄs. KrÄ«ta otrajÄ pusÄ Å”iem lielajiem rÄpuļiem pievienojÄs Ä·irzaku radinieki ā mozazauri, no kuriem daži (Tylosaurus) sasniedza 10 m garumu; jÅ«rÄs mita arÄ« krokodili un bruÅurupuÄi.
KrÄ«tÄ pakÄpeniski nomainÄ«jÄs sauszemes mugurkaulnieku sastÄvs. Abinieku daudzveidÄ«ba nebija liela, no tiem lielÄkÄ daļa piederÄja mÅ«sdienu grupÄm, piemÄram, vardes un tritoni. Daži bezastes abinieki bija iespaidÄ«ga lieluma (Beelzebufo sasniedza vismaz 23 cm garumu), ar lielu galvu, ļoti platu muti un, kÄ uzskata daži pÄtnieki, spÄja medÄ«t pat dinozauru mazuļus. TurpinÄjÄs Ä·irzaku un ÄÅ«sku evolÅ«cija; dažÄm krÄ«ta ÄÅ«skÄm vÄl saglabÄjÄs rudimentÄras vai pat labi attÄ«stÄ«tas, bet Ä«sas kÄjas. Krokodili, tÄpat kÄ juras periodÄ, bija plaÅ”i izplatÄ«ti un daudzveidÄ«gi, starp tiem bija jÅ«ras, amfibiotiskas un dažas sauszemes formas, kas lÄ«dzinÄjÄs Ä·irzakÄm ar garÄm kÄjÄm. Pterozauri piedzÄ«voja gandrÄ«z tikpat garu vÄsturi kÄ dinozauri. Tie izcÄlÄs triasÄ, dominÄja gaisÄ jurÄ un krÄ«ta sÄkumÄ, bet to daudzveidÄ«ba pakÄpeniski samazinÄjÄs, lÄ«dz krÄ«ta beigÄs palika vien divas to dzimtas. Daži pÄtnieki uzskatÄ«ja, ka pterozauri izmira konkurences cÄ«ÅÄ ar lidojumam labÄk pielÄgotiem putniem; par to Ŕķietami liecinÄja tieÅ”i sÄ«ko pterozauru lÄnÄ izmirÅ”ana, bet lÄ«dz krÄ«ta beigÄm izdzÄ«voja tikai gigantiskie Pteranodon (septiÅi metri spÄrnu pletumÄ) un Quetsalcoatles no Teksasas, kas vairÄk lÄ«dzinÄjÄs nelielai lidmaŔīnai, sasniedzot 15 m spÄrnu pletumÄ. TomÄr mÅ«sdienÄs dominÄ uzskats, ka putnu adaptÄ«vÄ radiÄcija un pterozauru pakÄpeniskÄ izmirÅ”ana nav savÄ starpÄ sinhroni un saistÄ«ti notikumi.
TÄpat kÄ juras periodÄ, arÄ« krÄ«tÄ sauszeme neapÅ”aubÄmi piederÄja dinozauriem, kaut gan sugu skaita ziÅÄ dažÄs krÄ«ta atradnÄs tos apsteidz zÄ«dÄ«tÄji. SistemÄtiski dinozauri pieder divÄm arhozauru kÄrtÄm: putniegurÅiem un zauriegurÅiem. AtbilstoÅ”i mÅ«sdienu interpretÄcijai dinozauri bija kustÄ«gi, lielÄkoties siltasiÅu dzÄ«vnieki, kaut arÄ« strÄ«di par to, vai dinozauri ir bijuÅ”i ektotermi, endotermi vai homeotermi dzÄ«vnieki, vÄl turpinÄs. Dinozauri apguva ļoti daudzas ekoloÄ£iskÄs niÅ”as: starp tiem bija plÄsÄji, lÄ«Ä·ÄdÄji, augÄdÄji, t. sk. augļÄdÄji, kukaiÅÄdÄji un citi. Pateicoties Pangejas sabrukÅ”anai un kontinentu pieaugoÅ”ai izolÄcijai, krÄ«ta dinozauri bija seviŔķi daudzveidÄ«gi. AgrÄ krÄ«ta Eiropas, Ziemeļamerikas un ZiemeļÄfrikas faunas sastÄvÄ eksistÄja milzÄ«gie brahiozauri no zauropodiem, kas sasniedza trÄ«s stÄvu Äkas augstumu (12 m) un vairÄkas tonnas (30ā35 tonnas) lielu svaru; ar bruÅÄm un ākaujas vÄlÄmā astes galÄ bruÅojuÅ”ies ankilozauri; uz pakaļkÄjÄm staigÄjoÅ”ie augÄdÄji iguanodoni ar gariem un asiem Ä«kŔķa nagiem. VÄlÄk to faunu ZiemeļÄfrikÄ papildinÄja vai nomainÄ«ja milzÄ«gie plÄsoÅas spinozauri un augÄdÄji titanozauri no zauropodiem; pÄdÄjo atliekas zinÄmas arÄ« DienvidamerikÄ. ÄzijÄ krÄ«ta sÄkumÄ tÄpat dzÄ«voja ankilozauri, bet raksturÄ«gi arÄ« ragainie zauri (Psittacosaurus), plÄsÄ«gie teropodu jeb zvÄrkÄju dinozauri ā dromeozauri, oviraptori un troodonti. KrÄ«ta vidÅ« izmira stegozauri ar āburÄmā uz muguras no liela izmÄra kaula plÄksnÄm.
VÄlajÄ krÄ«tÄ izveidojÄs trÄ«s atseviŔķas dinozauru faunas. ZiemeļamerikÄ un ÄzijÄ dominÄja pÄrsvarÄ augÄdÄju putniegurÅi ā ankilozauri, ragainie zauri (ceratopÅ”i), hadrozauri jeb pīļknÄbju dinozauri un pahicefalozauri ar bieziem galvaskausiem. PlÄsÄjus un lÄ«Ä·ÄdÄjus pÄrstÄvÄja lielie teropodi (Tyrannosaurus, Tarbosaurus un to radinieki) un smalkie maniraptori (daudz dažÄdas Ä£intis). EiropÄ dominÄja plÄsÄ«gie, bet nelielie dromeozauri, kÄ arÄ« augÄdÄji iguanodoni, ankilozauri un titanozauri. Dienvidu kontinentos, bijuÅ”Äs Gondvanas teritorijÄ, teropodus pÄrstÄvÄja atseviŔķa abelizauru grupa, bet starp augÄdÄjiem dominÄja lieli titanozauri. KrÄ«ta beigÄs daži teropodi nomainÄ«ja Ädienkarti ā starp tiem radÄs visÄdÄji un augÄdÄji (lielie terizinozauri un smalkie ornitomimozauri). Putni, kas radÄs juras beigÄs, krÄ«tÄ bija jau diezgan daudzveidÄ«gi; daži dzÄ«voja mežos (enantiorÅi), citi pielÄgojÄs medÄ«bÄm Å«dens vidÄ (hesperorÅi) vai piekrastÄ (ihtiorÅi); visiem raksturÄ«gs knÄbis ar zobiem. Uzskata, ka krÄ«tÄ radÄs arÄ« t. s. jaunie putni (Neornithes), kuru knÄbjos zobu nebija; tie bija tÄdu mÅ«sdienu grupu kÄ vistveidÄ«gie, dzÄrvjveidÄ«gie, zosveidÄ«gie un citu putnu senÄi.
Otra nozÄ«mÄ«gÄkÄ krÄ«ta sauszemes mugurkaulnieku grupa ir zÄ«dÄ«tÄji. KrÄ«tÄ zÄ«dÄ«tÄju bija samÄrÄ daudz un tie bija ekoloÄ£iski un sistemÄtiski daudzveidÄ«gi pretÄji vispÄrÄ«gam un iesÄ«kstÄjuÅ”am viedoklim, ka tie bija sÄ«ki, maz nozÄ«mÄ«gi un vienveidÄ«gi. LÄ«dzÄ«gi juras perioda zÄ«dÄ«tÄjiem, agrÄ krÄ«ta sugas pieder galvenokÄrt pie pilnÄ«bÄ izmiruÅ”ajÄm grupÄm, piemÄram, trÄ«spaugurzobji (kÄrta Eutriconodonta). TrÄ«spaugurzobji radÄs jurÄ, bija seviŔķi daudzveidÄ«gi agrajÄ krÄ«tÄ un izmira Kampanas laikmetÄ (vÄlÄ krÄ«ta priekÅ”pÄdÄjais laikmets); lielÄkÄ to sugu daļa bija plÄsÄji un kukaiÅÄdÄji, bet daži pielÄgojÄs medÄ«t zivis vai pÄrtika no augu barÄ«bas. TurklÄt daži trÄ«spaugurzobji spÄja planÄt, bet citi bija veikli peldÄtÄji. VÄlajÄ krÄ«tÄ nodalÄ«jÄs mÅ«sdienu placentÄļu un somaiÅu kopÄjie senÄi, bet trÄ«spaugurzobjus pakÄpeniski nomainÄ«ja deltatÄriji jeb krÄ«ta perioda somaiÅi ā pilnÄ«gi izmiruÅ”o primitÄ«vo metatÄriju kÄrta. MetatÄriji ir apvienotÄ somaiÅu infraklase (Metatheria), pie kuras pieder gan mÅ«sdienu somaiÅi (Marsupialia), gan Äetras ne-somaiÅu metatÄriju grupas (visas izmiruÅ”as). DeltatÄriji bija plÄsÄji; ir atrastas liecÄ«bas, ka dažkÄrt tie uzbruka pat neliela izmÄra dinozauriem. Daži citi krÄ«ta somaiÅi bija kukaiÅÄdÄji, lÄ«dzÄ«gi mÅ«sdienu cirŔļiem; stagodonti no Ziemeļamerikas un Eiropas bija samÄrÄ lieli dzÄ«vnieki, kuru Ä·ermeÅa masa sasniedza apmÄram 2 kg; tie pielÄgojÄs dzÄ«vei saldÅ«dens baseinos, kur pÄrtika no gliemenÄm un gliemežiem. KrÄ«ta perioda beigÄs radÄs senÄkie mÅ«sdienu somaiÅi. DaudzveidÄ«gi un nozÄ«mÄ«gi kļuva arÄ« ne-placentÄļu Ä«stie zÄ«dÄ«tÄji (eitÄriji): radÄs augÄdÄji teniodonti, neliela specializÄto racÄju grupa no Ziemeļamerikas, kas uzplauka paleocÄnÄ un eocÄnÄ. TomÄr lielÄkÄ daļa zÄ«dÄ«tÄju joprojÄm bija neliela izmÄra dzÄ«vnieki.
